Pestīšanas zinātne. – Nr. 2

TAM1897 D 59.2Sprediķis, kas teikts svētdienas vakarā, 1897. gada 14. februārī Publicēts „General Conference Daily Bulletins” 1897. gada 17. februārī, 1. sējums, Nr. 4, 59.–64. lpp., un 1897. gada 18. februārī, 1. sējums, Nr. 5, 65.–66. lpp.

TAM1897 D 59.3Vēl pāris vārdi paskaidrojumam, pirms šovakar sākam pētījumu: neapšaubāmi daudzi varbūt ir nedaudz šaubījušies, vai viss, kas tika teikts pagājušajā vakarā, izturēs pārbaudi. Tas izturēs. Es nerunāju pavirši. Taisnība, es neizklāstīju visu sīki, bet, ja jūs padomāsiet par to, ko es teicu, kad saņemsiet to drukātā veidā, redzēsiet, ka tas ir taisnība. Kad es teicu, ka sniegpulkstenīte ir līdzsvarā ar Zemi, un Zeme — ar sniegpulkstenīti, tad, ja uz Zemi uzkristu vairāku tonnu smags meteors, vai gravitācija nebūtu lielāka nekā iepriekš? Un vai tas nesabojātu zieda līdzsvaru ar Zemi? — Nē; jo ne tikai Zeme ir līdzsvarā ar šo ziedu, bet gan viss visums. Vai atceraties, ka, pētot gravitācijas likumu, zinātniskais apgalvojums ir šāds: katru matērijas daļiņu visumā pievelk katra cita daļiņa, tāpēc ne tikai zeme, bet arī visums ir līdzsvarots atbilstoši ziedu vajadzībām; tādējādi meteorīta krišana nepalielinātu visuma gravitāciju.

TAM1897 D 59.4Sākumā tikai daži paskaidrojoši vārdi: ja es iepriekšējā nodarbībā būtu runājis par tēmu „Zinātne Bībelē” vai „Zinātne un Bībele”, es būtu sīkāk apspriedis, kas ir gravitācija un kas tā nav, saskaņā ar šī vārda zinātnisko nozīmi. Bet es par to nerunāju; viss, ko es pagājušajā vakarā vēlējos darīt, bija izklāstīt faktu par gravitācijas likuma atklāšanu un teoriju par to kā likumu. Kopš Ņūtona laikiem ir notikušas izmaiņas viedoklī par šī likuma teoriju; taču tas neietekmē pašu likumu.

TAM1897 D 60.1Stingri ņemot, gravitācija vispār nav likums, bet vienkārši Dieva spēks. Patiesībā nav nekādu „dabas likumu”. Dabas likumi ir tikai Dieva paradumi. Gravitācijas likums ir nekas cits kā Dieva paradums; Dieva spēka izpausme. Taču, tā kā es nerunāju par to, kas tas patiesībā ir, es izmantoju šos terminus vispārpieņemtajā nozīmē un tikai, lai to aprakstītu kā to, ar ko tiek uzturēts visuma līdzsvars.

TAM1897 D 60.2Šovakar es nolasīšu vēl vienu zinātnes definīciju. Arī šī ir ņemta no viena no pasaules vadošajiem atzītajiem zinātniekiem: „Zinātne ir visprecīzākās zināšanas, kādas mums ir par jebkuru tematu.” Vārds „zinātne” burtiski nozīmē „zināšanas”. Definīcija, kas mums bija pagājušajā vakarā, ir pareiza. Tā ir domāšanas rezultāts. Tāpat ir pietiekami labi to definēt kā visprecīzākās zināšanas, kādas mums ir par šo tematu.

TAM1897 D 60.3Tagad atgriezīsimies pie diviem punktiem, ko apspriedām iepriekšējā nodarbībā. Kur varēja atrast visprecīzākās zināšanas par zvaigžņu spožuma atšķirībām 1700 gadus pirms zinātne to atklāja? — Bībelē. Tad kur varēja atrast patiesās zinātniskās atziņas par šo tēmu? — Bībelē. — Kur varēja atrast visprecīzākās zināšanas par visuma līdzsvaru divus tūkstošus piecus simtus gadu pirms to atklāšanas? — Bībelē. Tad kāda bija viszinātniskākā grāmata pasaulē par šo zinātnes jomu? — Bībele. Tomēr paturiet prātā, ka es nerunāju par zinātni un Bībeli. Es runāju par pestīšanas zinātni. Un lai gan var tikt pieminētas citas zinātnes, tas notiek tikai neatraujamā saistībā ar šo galveno zinātni. Tieši to mēs ar jums uzzināsim, izmantojot visus pierādījumus, ko varam apkopot šajās divās mācību stundās, — ka pestīšana ir zinātne, ka tā ir visaugstākā zinātne visumā, ka tā ir visvairāk pelnījusi mūsu pētījumus un ka mēs rīkojamies zinātniski, kad veltām tai savu galveno un pilnīgu uzmanību.

TAM1897 D 60.4Tagad – Bībele nav traktāts par kādu citu zinātni, izņemot pestīšanas zinātni. Tā ir visaptverošs traktāts par šo tēmu. Bībele atsaucas uz citām zinātnēm; taču Bībelē nav traktātu par kādu citu zinātni. Citas zinātnes tiek pieminētas, piemēram, tās, ko esam pamanījuši 1. Korintiešiem un Jesajas grāmatā; kāpēc tās tiek pieminētas šajās vietās – lai izklāstītu kādu zinātnisku faktu? — Nē; bet lai labāk ilustrētu mūsu izpratnei pestīšanas zinātni. Kāpēc 1. Korintiešiem 15:41 ir iekļauta šī astronomiskā patiesība? Kāds ir mērķis teikt: „viena zvaigzne ir spožāka pār otru?” Tālāk turpinās: „Tāpat arī būs miroņu augšāmcelšanās. … Sēts top iekš negodības un top uzmodināts iekš godības; sēts top iekš vājības un top uzmodināts iekš spēka.” Tāpat kā viena zvaigzne atšķiras no otras spožumā, tāpat ir arī ar augšāmcelšanos. Tādējādi jūs redzat, ka šī zinātniskā fakta pieminēšanas mērķis ir ilustrēt kādu punktu pestīšanas zinātnē, lai palīdzētu mums labāk saprast patiesību pestīšanas zinātnē.

TAM1897 D 60.5Kāpēc Jesaja savā runā iekļāva šo apgalvojumu par gravitācijas faktu? Paskatīsimies nedaudz tālāk šajā nodaļā, un mēs to redzēsim. Es nolasīšu šo pantu un pēc tam vēl vienu, kas atrodas viņa izklāstītās domas beigās. „Kas izmērojis ūdeni ar sauju?” „Ar ko tad jūs Mani līdzināsiet, kam Es būtu līdzīgs? Saka tas Svētais. Paceļat savas acis uz augšu un skatāties, kas šīs lietas ir radījis un izved viņu pulku pēc skaita? Viņš tos visus sauc pie vārda pēc sava lielā spēka, un viņa stiprums ir tik varens, ka neviena netrūkst.” Jesajas 40:25, 26.

TAM1897 D 60.6Neviens neizvairās no Viņa uzmanības, un viss ir līdzsvarots atbilstoši katra mazā ziediņa vajadzībām, kas aug laukā. Bet kāpēc Jesaja vērš mūsu uzmanību uz to un iekļauj to savā runā šajā vietā? — Ne jau, lai izklāstītu zinātnisku faktu, bet lai vērstu visu cilvēku uzmanību uz pestīšanas zinātni. Ko viņš ar to domā? Mums ir jāapsver tas viss un jāpadomā, kas ir to visu darījis? Un tad es lasu tālāk: „Kāpēc tad tu saki, Jēkab, un tu Israēl, runā: mans ceļš ir priekš Tā Kunga paslēpts, un mana tiesa aiziet manam Dievam garām?” Jesajas 40:27.

TAM1897 D 60.7Ja Dievs tik ļoti rūpējas par ziedu, kas aug pie mūsu kājām, tas nav ne noslēpts, ne aizmirsts; kā tad jūs varat teikt, ka esat noslēpti no Kunga un ka jūsu lieta ir aizmirsta, un ka Viņš vairs nerūpējas par jums? Tādējādi jūs redzat, ka katrā gadījumā zinātniskā patiesība tiek izmantota, lai jums un man ilustrētu pestīšanas zinātni.

TAM1897 D 61.1Vēl viena doma: kad šie autori to saprata, tas notika caur atklāsmi. Protams, viņi šīs lietas neieguva no kādiem zinātniskiem pētījumiem, kas bija šajā pasaulē. Kungs atklāja Savu galveno zinātni — pestīšanas zinātni; un Viņš izmantoja citas zinātnes, lai to ilustrētu. Tad kura no visām zinātnēm Kungam ir vissvarīgākā? — Noteikti pestīšana. Ja Kungs izmantoja citas zinātnes tikai, lai to ilustrētu, ir pilnīgi skaidrs, ka Viņš uzskata šo zinātni par svarīgāku nekā pārējās.

TAM1897 D 61.2Taču tas vēl nav viss. Bībelē minēts viens cilvēks, kurš bija vispusīgi zinošs vispārējās zinātnēs — visās šīs pasaules dabas zinātnēs. Es gribu, lai jūs redzētu, ka bija cilvēks, kurš bija vispusīgi zinošs zinātnēs, kurām tagad pasaulē tiek piešķirta tik liela nozīme. Un es gribu, lai jūs redzētu, ko viņš saka, ņemot vērā visu iepriekš minēto. Lūk, rakstu vieta:—

TAM1897 D 61.3Un Dievs deva Salamanam gudrību un ļoti dziļu saprašanu un bagātu zināšanu kā smiltis jūrmalā. Un Salamana gudrība bija lielāka nekā visu austruma zemes bērnu gudrība un nekā visu ēģiptiešu gudrība. Un viņš bija gudrāks pār visiem cilvēkiem, pār Etanu, Ezraka dēlu, un Hemanu un Kalkalu un Dardu, Maālus dēliem, un viņa slava izpaudās pie visām tautām visapkārt. Un viņš runāja trīs tūkstoš sakāmus vārdus un viņa dziesmu bija tūkstoš un piecas. Un viņš runāja par kokiem, no ciedru koka uz Lībanus sākot līdz īzapam, kas pie sienas izaug, un viņš runāja arī par lopiem un par putniem un par tārpiem un par zivīm. 1. Ķēniņu 4:29–33.

TAM1897 D 61.4Viņš runāja par kokiem — sākot no ciedra, kas aug uz Lībanus, līdz pat izopam, kas aug no sienas. Kā to sauc zinātnē? — Botānika. Viņš saprata botāniku labāk nekā jebkurš cits pasaulē.

TAM1897 D 61.5Viņš runāja arī par zvēriem. Kāds būtu zinātniskais termins, ja to minētu šodien? — Zooloģija. Salamans saprata zooloģiju labāk nekā jebkurš cilvēks, kas šodien dzīvo pasaulē. Viņš to mācīja; jo ir teikts, ka viņš runāja par visām šīm lietām. Viņš mācīja šīs zinātnes.

TAM1897 D 61.6„Un par putniem.” Kāda ir šī zinātne? — Ornitoloģija. Tātad Salamans mācīja botāniku, zooloģiju un ornitoloģiju.

TAM1897 D 61.7Kas tālāk? — „Un par rāpojošajiem dzīvniekiem.” Kāda zinātne tā ir? — Entomoloģija.

TAM1897 D 61.8„Un par zivīm.” Kāda zinātne tā ir? — Ihtioloģija.

TAM1897 D 61.9Cilvēki, kas lasa šo Rakstu vietu, parasti neuzskata Salamanu par universālu zinātnieku. Bet, ja būtu teikts, ka Salamans runāja par botāniku, zooloģiju, ornitoloģiju, entomoloģiju un ihtioloģiju, viņi būtu gatavi teikt: „Kāds brīnišķīgs cilvēks bija Salamans!” Taču tad tas nebūtu ne par mata tiesu brīnišķīgāk, nekā tas ir tagad, jo tur jau viss tas ir teikts.

TAM1897 D 61.10Es to lasīju, lai jūs redzētu, ka Salamans zināja kaut ko par zinātni, ne tikai kaut ko par zinātni, bet par visām šīm zinātnēm vairāk, nekā jebkurš cits cilvēks jebkad ir zinājis par kādu no tām.

TAM1897 D 61.11Tomēr, lai gan viņš tik dziļi izprata visas šīs zinātnes un bija mācījis tās visas, lūk, ko viņš saka: „Visas mācības gala vārds ir šis”; visu iepriekš teikto kopsavilkums ir: „bīsties Dievu un turi Viņa baušļus, jo tas pienākas visiem cilvēkiem. Jo Dievs ikkatru darbu vedīs tiesā līdz ar visu, kas ir apslēpts, vai tas labs vai ļauns.”

TAM1897 D 61.12Pēc viņa domām, kas bija svarīgāks par visām pārējām zinātnēm kopā ņemot? — Dieva pestīšana.

TAM1897 D 61.13Eņģeļi izprot visas zinātnes, tomēr viņi uzskata, ka pestīšana ir vairāk pelnījusi viņu pētījumus nekā visas pārējās zinātnes kopā ņemtas. Arī pravieši to uzskatīja par vērtīgāku; un izmantoja pārējās zinātnes kā līdzekli, lai labāk izprastu pestīšanu. Un šeit ir cilvēks, kurš izprata pārējās zinātnes, un viņš saka, ka pestīšanas zinātne pārspēj tās visas. Tagad es gribu, lai jūs redzētu, ka pats Dievs no Savas puses, neatkarīgi no visiem šiem, uzskata tieši tāpat.

TAM1897 D 61.14Lūk: mēs tikko lasījām, ka Salamans mācīja visas šīs zinātnes. Cik daudz no šiem mācījumiem mums ir pieejami rakstiskā veidā, lai tos pētītu? — Nevienu. Dievs mums nav devis nekādu pierakstu vai ziņojumu par Salamana mācībām botānikā. Viņš mums nav devis vai pierakstījis nevienu vienīgu mācību, ko Salamans kādreiz būtu mācījis zooloģijā vai jebkurā citā no šīm zinātnēm. Bet Viņš atkal un atkal mums ir devis mācības no Salamana, kā arī no visiem pārējiem, par pestīšanas zinātni. Tad, uzskatot, ka eņģeļi sniedz tikai eņģeļa viedokli; uzskatot, ka pravieši sniedz tikai pravieša viedokli, un Salamans — tikai vispārēja zinātnieka viedokli; kāds ir Dieva viedoklis? — Tas ir, ka pestīšana jums un man ir vērtīgāka un ir vairāk pelnījusi mūsu pētīšanu nekā visas šīs pārējās zinātnes, kuru zināšanas Viņš pats deva.

TAM1897 D 61.15Šī zinātne, ko Salamans saprata un mācīja, nebija tāda zinātne kā Haksleja, Darvina un citu šī laikmeta zinātnieku zinātne. Ar dabisko prātu cilvēks var iedziļināties dabas zinātnēs un veikt daudzus atklājumus. Un, lai gan viņiem ne vienmēr ir taisnība, tomēr viņi var atklāt dažus patiesus aspektus. Bet tas nebija Salamana ceļš. Dievs deva Salamanam gudrību, lai viņš visu to redzētu Dieva gaismā. Viņš par to visu runāja, vadoties no Dieva gudrības. Tādējādi zinātne, ko Salamans mācīja, bija Dieva zinātne. Botānika, ko viņš mācīja, bija patiesa, dievišķa botānika. Zooloģija, ko viņš mācīja, bija dievišķa zooloģija. Visās šajās lietās tas bija Dieva skatījums, Dieva patiesība, Dieva zinātne. Tā nebija viltus zinātne.

TAM1897 D 62.1Nu, ja tā bija Dieva zinātne un pati par sevi dievišķa, kāpēc tad Kungs to visu nedeva mums? Kāpēc Viņš nedeva pasaulei Salamana traktātu par botāniku un par visiem šiem citiem tematiem? — Tam ir iemesls; un tas ir tāpēc, ka tas nav tas, kas pasaulei vispirms ir vajadzīgs.

TAM1897 D 62.2Cilvēkam varētu tas viss piederēt, viņš varētu to visu saprast, tāpat kā Salamans. Taču kāds no tā viņam būtu labums, ja viņam vispirms nebūtu pestīšanas zinātnes? Salamanam tas viss bija; tomēr, kad viņš novērsa savu sirdi no Dieva, no pestīšanas zinātnes un no tās pētīšanas ar visu savu sirdi, kādu labumu viņam deva viņa zināšanas citās zinātnēs? Cik lielā mērā tās spēja atturēt viņu no grēka? Cik daudz spēka tajās bija, lai atturētu viņu no viņa dabiskā „es” un no ļaunuma un samaitātības, kas bija viņā?

TAM1897 D 62.3Jūs zināt, ka, kad viņš novērsa savu sirdi no Dieva zinātnes, no pestīšanas zinātnes, lai gan viņam piederēja visas pārējās, viņš bija tikpat slikts, tikpat ļauns, tikpat pilnīgi iegrimis kalpošanā elkiem un visādās nešķīstībās, it kā viņš nezinātu neko no pamatiem.

TAM1897 D 62.4Tādējādi mēs varam redzēt, kāpēc Kungs cilvēkam nav saglabājis visu, kas ir zinātnē. Iedomāsimies, ka viņiem būtu viss, kā tas bija Salamanam, un viņi varētu to mācīt tā, kā to mācīja Salamans. Ja sirds nav nodota Dievam, ja dvēsele nav glābta, kāds labums viņiem būtu no zinātnes? Tā nespētu atturēt viņus no jebkāda veida ļaunuma un samaitātības, kas atrodas cilvēka sirdī.

TAM1897 D 62.5Šīs zinātnes nav tas, kas pasaulei šodien ir vajadzīgs vispirms. Sirds ir jāattīra, dvēsele ir jāglābj, viss raksturs ir jāpārveido, prāts ir jāpārveido par paša Dieva tēlu un godību, lai dzīve atspoguļotu Viņa taisnību un visai pasaulei atklātu vienīgi Dieva atziņu. Lai gan mums ir viss, ko var sniegt visas zinātnes, bez pestīšanas tas nedos nekādu labumu; jo paies tikai nedaudz laika, līdz mums no tā vairs nekas nepaliks. Par to ir vērts padomāt šodien, visos mūsu pētījumos, lasījumos un izpētēs.

TAM1897 D 62.6Ir vēl viena lieta: Dievs vēlas, lai jūs un es, visi cilvēki, pareizi domātu par katru tematu, kas jebkādā veidā ir saistīts ar Viņu. Šodien ir cilvēki, kas domā par visiem šiem zinātniskajiem tematiem, bet viņi nedomā pareizi. Viņi nonāk tik tālu, ka Dievam vairs neatrod nekādu vietu. Un cilvēks bez Dieva, bez Dieva domas un prāta vadības, nespēj pareizi domāt par šiem citiem jautājumiem. Bet prāts nav pareizs, kamēr tas nav atjaunots pēc Tā tēla, kurš to radīja. Prāts ir jāpārveido, jāatjauno. Mums ir jāiegūst pavisam cits prāts. Katra doma ir jāpakļauj Kristum, jāpadara paklausīga.

TAM1897 D 62.7Tas ir pestīšanas darbs. Tas ir atjaunot Dieva tēlu dvēselē; panākt, lai prāts kļūtu par dzīvā Dieva taisnības un domas atspoguļojumu un izstarošanu. Kad tas būs paveikts un Dieva darbs šajā pasaulē būs pabeigts, darot Dieva atziņu zināmu visiem pārējiem cilvēkiem, tad Kungs mums atvērs visumu un mūžību. Tad visi šie pārējie temati būs pieejami mūsu pētījumiem, un Kungs varēs mums teikt: „Ejiet, kur vien vēlaties, Es varu jums uzticēties. Plašais visums ir atvērts jums. No jums netiek slēpts nekas. Tas viss pieder jums. Tas pieder jums. Ejiet, kur vēlaties, palieciet, kur vēlaties, dariet, ko vēlaties; Es varu jums uzticēties. Domājiet par jebkuru tēmu, kādu vēlaties, iedziļinieties tajā tik dziļi, cik vien vēlaties, jūs to darīsiet pareizi.”

TAM1897 D 62.8Tagad es nesaku, ka cilvēkiem ir pilnīgi jāignorē visas pārējās zinātnes, līdz mēs sasniegsim otru pasauli. Es vienkārši saku, ka pestīšanas zinātnei ir jābūt vadošajai visu pārējo zinātņu apgūšanā. Vai Kungs mums nav devis piemēru par to, kādu uzmanību mums vajadzētu pievērst šīm lietām un kā mums tās izmantot? Kāds ir mērķis lasīt un pētīt šos citus mācību materiālus? — Lai tie palīdzētu mums labāk izprast un mācīt pestīšanas zinātnes lietas, nekā tad, ja mums nebūtu šo zināšanu. Tāds ir to lietojums Bībelē. Viņš sūta mūs sludināt to evaņģēliju, ar ko saistītas šīs citas zinātnes, un ar Savu piemēru Viņš mums ir parādījis, kā to izmantot. Tādējādi Kungs mums parāda, ka pestīšanas zinātnei ir jābūt vadošajai starp visām pārējām zinātnēm, kas pazīstamas visumā.

TAM1897 D 62.9Tai jābūt vadošajai starp visām pārējām šajā pasaulē, un, kad nonāksim tajā citā pasaulē, tā joprojām būs vadošā. Kad mūžība atvērsies mūsu priekšā un kad dosimies, kur vien vēlēsimies, un domāsim par jebkuru tēmu, kas mums patiks, vai tad mēs pagriezīsim muguru pestīšanai un teiksim: „Esmu to apguvis?” — Nē. Mēs zinām, ka ir rakstīts: „Kristus krusts būs mūžīgi atpestīto zinātne un dziesma.” Tad, kad mēs šeit būsim pabeiguši savu ceļu, kad būsim ieguvuši diplomu un pienāks laiks lielajam izlaidumam, un mēs sāksim mūžības studijas, mēs tad spēsim labāk izprast šo vislielāko no visām zinātnēm nekā tad, kad bijām šajā pasaulē.

TAM1897 D 63.1Iepriekšējā nodarbībā mēs norādījām, ka vārdu „zinātne” un „zinātnisks” lietošana saistībā ar pestīšanu nav nepareiza. Pestīšana ir zinātne, tā ir zinātniska. Dieva Gara darbība prātā, pārveidojot prātu un visu dzīvi pēc Jēzus Kristus tēla, no grēka uz taisnību — tas ir zinātnisks process. Tāpēc, kad jūs to pētāt, paturiet prātā, ka mēs neesam ne mazākā mērā nezinātniski, ja mēs to padarām par galveno un visu visā katrā tematā, vienmēr. Šie it kā zinātnieki ir nezinātniski, ignorējot šo, galveno no visām zinātnēm.

TAM1897 D 63.2Ir vēl viena lieta, kas ir pierādīta; un tā ir pierādīta trīs tautās, kuras ir paraugs pasaules izglītībā. Bībeles tautas, Jūdu tautas, Dieva tautas, kā tā ir aprakstīta Bībelē, vēsture ir atzīta par paraugu un pētījumu avotu visiem, kas vēlas kalpot Dievam. Grieķija un Roma ar savu filozofiju, literatūru un likumiem ir paraugs daudziem, kas apgalvo, ka seko Bībelei, kā arī visiem pārējiem.

TAM1897 D 63.3Tagad mēs esam redzējuši, ka Dieva tautā bija cilvēks, kurš bija vispusīgs parunu autors, kā arī vispusīgs dzejnieks un vispusīgs zinātnieks. Viņa dziesmu skaits bija tūkstoš piecas, bet parunu – trīs tūkstoši. Tur jūs redzat izcilu prātu; un tomēr tas, kuram bija tāda izpratne, tāda gudrība visās šajās lietās, ar savu dzīvi parādīja, ka visas šādas zināšanas ir absolūti bezspēcīgas, lai radītu cilvēkā ko labu vai nestu viņam kādu labumu, ja nav pestīšanas zinātnes, kas to kontrolētu un uzturētu taisnīguma līdzsvaru pār visu.

TAM1897 D 63.4Pirms brīža es vērsu jūsu uzmanību uz to, ka Dievs mums nav devis nevienu no šīm zinātniskajām mācībām. Tagad es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka Viņš mums ir devis liecību par šī cilvēka dzīvi, kad viņš novērsās no Dieva. Viņš mums ir devis liecību par milzīgo neveiksmi, ko šis cilvēks piedzīvoja, neraugoties uz visām šīm zināšanām, kad viņš aizmirsa pestīšanas zinātni. Kāpēc tad Dievs uzskatīja par svarīgāku jums un man ierakstīt visu šī cilvēka dzīvi pēc tam, kad viņš novērsās no Dieva, nekā nodot mums aprakstu par visām zinātniskajām pamācībām, ko viņš sniedza? Cilvēku prātos – kas ir vērtīgāks cilvēcei? Apraksts par neveiksmi, par milzīgo neveiksmi, ko piedzīvoja Salamans, cilvēcei ir vērtīgāks nekā visas zinātniskās mācības, ko Salamans jebkad ir teicis, apkopotas grāmatā, kas šodien pieejama cilvēcei; jo šajā neveiksmes gadījumā visai pasaulei tika parādīts, cik pilnīgi tukša un mazāka par neko ir visa zināšana par visām lietām bez zināšanas par Dieva pestīšanu.

TAM1897 D 63.5Vēl viens lielisks piemērs redzams Grieķos. Dabiskais prāts nekad nevar sasniegt augstāku, dziļāku un pilnīgāku domāšanu, kā to izdarīja Grieķu prāts. Tajā ir attēlota cilvēciskās domāšanas pilnība bez Dieva.

TAM1897 D 63.6Bet ko tas viņiem deva? Tas ir jautājums. Ko viņiem deva viņu literatūra? Ko viņiem deva viņu filozofija? Ko viņiem deva viņu māksla? Ko viņiem deva viņu reliģija? Filozofija, philo sophia — mīlestība pret gudrību. Kas bija tā gudrība? — Tā bija absolūta muļķība. Dievs tā saka. Kas bija viņu reliģija? — Tā bija tikai mitoloģija. Kas bija viņu māksla? — Dievs saka, ka tā bija kalpošana elkiem. Vai atceraties šo liecību?

TAM1897 D 63.7Dieva Vārds nesaka, ka Pāvils, ejot garām šīm statujām un aplūkojot to mākslu, to apbrīnoja. Nē, tur teikts: „viņa gars iekš viņa iedegās, kad viņš redzēja to pilsētu tik elkadievīgu esam.” Tad kas tas bija? — Kalpošana elkiem.

TAM1897 D 63.8Tomēr pat šodien vīrieši, sievietes un bērni ņem atliekas no tā, kas bija tikai kalpošana elkiem, un to pielūdz, sauc par mākslu un atdarina. Viņu prāti pievēršas tam, viņi raksta grāmatas par to, un to māca un pēta valsts skolās. Bet kas no tā visa var izrietēt? Kas no tā izrietēja pašiem Grieķiem? Jūs zināt, ko tas viņiem nodarīja. Man nav jāatkārto — literatūra, māksla, tiesības, filozofija, visas šīs lietas. Roma savu filozofiju vairāk pārņēma no Grieķijas, nekā tā radās pašai, bet literatūra tur ir. Un ko tā deva Romiešiem? — Dažas lietas, ko tā darīja citiem, tā darīja arī viņiem, tikai, ja iespējams, padarīja viņus sliktākus, nekā bija citi. Visā Grieķijā, cik es varēju novērot, es visur redzēju, ka Grieķi sievieti cienīja pietiekami, lai katru viņas tēlu, ko izgreba, pienācīgi apklātu ar drapējumu. Vīrietis, protams, vienmēr ir kails; bet, kad nonākam Itālijā, šī cieņa ir pazudusi, un visi ir bez jebkāda drapējuma. Vairumā gadījumu apģērbs ir pilnībā pazudis; un, starp citu, mūsdienu mākslas pilnība, ko pielūdz tie, kuri dodas uz Romu un tur studē mākslu, ir tikai neapģērbtas sieviešu figūras, un tas nekādā ziņā nav māksla, kad tas tiek izdarīts; un tomēr tas ir kļuvis par mākslas pilnību, un to visur atdarina, un katru reizi tiek atdarinātas arī tās nepilnības.

TAM1897 D 64.1Es gribu uzdot jautājumu. Kurš no jums kādreiz ir redzējis cilvēka kāju pāri no ceļgaliem uz leju? Stāvot šeit, mans ķermeņa svars balstās uz kreisās kājas. Tas pilnībā līdzsvaro manu ķermeņa svaru. Labās kājas pirksti atbalstās pret grīdu. Vai manas labās kājas muskuļi būs pilnīgi identiski kreisās kājas muskuļiem? — Nē. Bet tieši tajā slēpjas brīnišķīgais mākslas darbs. Tieši tajā ir atšķirība. Abas kājas ir pilnīgi vienādas, un mēs nevaram atklāt pat matu platuma atšķirību. Un tāpēc mēs redzam, ka tas tomēr nav mākslas darbs. Par to ir daudz ko teikt, bet šovakar es neturēšu lekciju par mākslu. Es runāju par to, kāda ir pestīšanas vērtība un kāda ir jēga visām lietām bez tās. Kāda jēga bija Romai bez tās? — Tās netaisnības to nogremdēja. Kāda jēga bija Grieķijai bez tās? — Tās netaisnības to nogremdēja.

TAM1897 D 65.1Tātad, ja šis fakts ir trīskārši pierādīts visai pasaulei — ka cilvēka prāta jebkādi centieni, lai cik pilnīgi tie arī būtu, ir absolūti bezspēcīgi sasniegt jebkādu labumu, ja sirds ir novērsta no Dieva, — ko tad Kungs var darīt pasaules labā, ja šīs trīs pasaules mācības cilvēkus nemāca? Ko Viņš var darīt cilvēku labā, ja tie turpina iet šo ceļu, neraugoties uz šiem trim nopietnajiem brīdinājuma piemēriem? Dievs ir ierakstījis šos trīs gadījumus, lai mums parādītu, ka pat visaugstākie prāta centieni visās zinātnes, mākslas un literatūras nozarēs ir bezspēcīgi darīt cilvēkiem kādu labumu, atturēt viņus no grēka, vadīt viņus uz jebkāda veida labumu, ja viņi aizmirst Dieva pestīšanu un pestīšanas zinātni, ko Viņš ir ielicis cilvēku sirdīs.

TAM1897 D 65.2Tāpēc es jautāju: vai mums jākopē Grieķu un Romiešu muļķība? Vai mums jāļaujas viņu kalpošanas elkiem valdzinājumam un jāuzskata tā par mākslu? Vai mums jāinteresējas par viņu reliģiju, ja tā ir pilnīga nekrietnība? Nepietiek ar to, ka to sauc par mitoloģiju; tā ir nekrietnība.

TAM1897 D 65.3Bet kāds teiks: „Vai viņu literatūra nav neatsverama?” Paskatīsimies, kādu vērtību tai piešķīra Dievs. Laikā, kad caur Grieķu valodu Viņš ieviesa pestīšanas zinātni visā pasaulē, Kungam bija priekšā visa Grieķu literatūra, un, starp citu, arī Romiešu. Tomēr visā šajā sfērā Viņš atrada tikai trīs īsus teikumus, kas bija vērti iekļaušanai šajā traktātā par pestīšanas zinātni. Es jums tos nosaukšu. Viens no tiem atrodas Apustuļu darbu septiņpadsmitajā nodaļā. Tas ir citēts no Grieķu rakstnieka vārdā Arats, un tas ir šāds. Es lasu no divdesmit astotā panta. Pāvils runā un saka:—

TAM1897 D 65.4„arī kādi no jūsu dziesminiekiem sacījuši: mēs arī esam Viņa rada.” Grieķu rakstnieks teica, ka cilvēks ir Dieva rada. Kungs to pārņēma un teica: „Tas ir taisnība.”

TAM1897 D 65.5Vēl viens piemērs atrodams 1. Korintiešiem 15. nodaļā, 33. pantā. Panta pirmā daļa skan: „Nepieviļaties!” Tie ir Kunga vārdi. Panta turpinājums ir citēts no Grieķu rakstnieka Menandra: „Ļaunas sabiedrības samaitā labus tikumus.”

TAM1897 D 65.6Vēl viens citāts atrodams Titus vēstulē, pirmajā nodaļā, divpadsmitajā pantā, un tas ir no Epimenīda, un skan šādi: „Krieti vienmēr melkuļi, nikni zvēri, slinki vēderi.”

TAM1897 D 65.7Šie trīs fragmenti bija vienīgie, ko Kungs spēja atrast visā Grieķu literatūras pasaulē, kas bija vērti, lai tos pārņemtu un apstiprinātu.

TAM1897 D 65.8Nu, es gan nesaku, ka tas ir viss, ko ikviens var izmantot savā labā. Grieķu valodā ir vērtīgi vēsturiski fakti. Bet Dievs māca to, kas ir visvērtīgākais visai cilvēcei; Viņš māca taisnības un patiesības principus, nevis vienkārši izklāsta pasaulei faktu virkni. Un viss, ko Viņš varēja atrast visā Grieķu literatūras jomā, ko varētu izmantot patiesības vai taisnīguma labā kā principus, lai vadītu cilvēku, bija tieši šie trīs apgalvojumi: „mēs arī esam Viņa rada”; „Ļaunas sabiedrības samaitā labus tikumus”; un „Krieti vienmēr melkuļi”. Kurš cits var atrast kaut ko vairāk par to, kas viņam noderētu taisnības un patiesības, tīrības un godīguma ceļā?

TAM1897 D 66.1Tagad neaizmirstiet. Grieķi un Romieši nebija zemiski, degradēti, noplukuši, neizglītoti pagāni; viņi bija aristokrātiski, kultivēti un ārkārtīgi izglītoti. Kā gan varētu būt citādi, ja lietas, ko viņi zināja un mācīja, ir virsotne, uz kuru tiecas mūsdienu skolotāji? Jūlijs Cēzars bija viens no visizsmalcinātākajiem cilvēkiem, kas jebkad dzīvojuši — galantumā, etiķetē, estētikā un vispārējās uzvedības normās. Bet kāds bija viņa raksturs? Pat visatturīgākais tā apraksts, lai tas būtu kaut cik pilnīgs vai taisnīgs, nebūtu piemērots publicēšanai.

TAM1897 D 66.2Kad Kungs ir parādījis, cik absolūti tukša ir visa zinātne, visa veida mācības bez Viņa pestīšanas, tad es atkal saku: ko Viņš var darīt cilvēku labā, ja tās lietas, ko Viņš ir nolicis pasaules priekšā, nemāca viņus, ka tas nav ceļš, pa kuru jāiet? Ja cilvēki neļausies, lai šīs lietas viņus pamāca izvēlēties pareizo ceļu, atzīt, ka Dieva zinātne ir galvenā un ka tas, ko Viņš zina, ir vislabākais, tad kā cilvēce var cerēt izvairīties no ļaunuma, kas piemeklējis visus tos, kuri dzīvojuši pirms mums?

TAM1897 D 66.3Dieva pestīšanas zinātne ir vienīgā lieta, kas cilvēkiem vispirms jāzina; un tai ir jāvada mūs, jāvirza mūs, jānodrošina mums līdzsvars, jāatbalsta mūs visur, visās lietās un pret visām ļaunajām lietām. Un tā visu to darīs. Tā ir svētītā patiesība. Es vakar vakarā lasīju un tagad lasu atkal:—

TAM1897 D 66.4Man, tam vismazākajam no visiem svētiem, šī žēlastība ir dota, Kristus neizdibinājamo bagātību caur evaņģēliju pasludināt starp pagāniem, Un visus apgaismot, lai saprot, kā ir gājis ar to noslēpumu, kas no iesākuma bija apslēpts iekš Dieva, tā visu radītāja. Efeziešiem 3:8, 9.

TAM1897 D 66.5Kas ir šis Dieva noslēpums? — „Kristus iekš jums, tā godības cerība.” Kristus — Dieva spēks un Dieva gudrība, evaņģēlijs, Dieva spēks pestīšanai — tas ir Dieva noslēpums; tā ir pestīšanas zinātne. Tā ir zinātniskā patiesība, ap kuru griežas visas pārējās zinātnes. Šis Dieva spēks pestīšanai ir nepieciešams katram cilvēkam, lai atturētu viņu no ļaunuma, kas ir viņā. Ļaunums, kas katrā cilvēkā ir kopš dzimšanas, novedīs viņu pazudināšanā, neraugoties uz visu zinātni, visu literatūru, visu mākslu, visu reliģiju, visu, ko pasaule var sniegt vai kādreiz varēja sniegt, ja vien viņš nesatver Dieva spēku pestīšanai, kas nāk pie cilvēka caur Jēzus Kristus ticību.

TAM1897 D 66.6Bez šī spēka sirdī pat zinātne, ko mācīja Dievs — nemaz nerunājot par literatūru, mākslu, reliģiju un visu to, ko mācīja pagāni — ir bezspēcīga, lai atturētu cilvēku no grēkošanas. Bez tā ikviena ļaunuma pēda, kas ir cilvēkā, parādīsies, neraugoties uz visām šīm citām lietām. Tāpēc tas ir Dieva spēks pestīšanai: tas glābj cilvēku no visa ļaunuma.

TAM1897 D 66.7Dieva noslēpums, kas ir Kristus jūsos, godības cerība; Kristus — Dieva spēks un Dieva gudrība; Kristus un Viņš, kas krustā sists; tas vienīgais, tas kā viss visā, tas pār visu, visā un caur visu, tagad un mūžībā — tas ir pestīšanas zinātne, visu zinātņu galvenā; tā, kas vada visas zinātnes, ir pārāka par visām un virza visu pētīšanu. Lai tā tas ir ar visiem uz visiem laikiem.

TAM1897 D 66.8Tad lai Kungs ar Savu Garu tā pievelk mūs pie Sevis; lai sirds tiktu tik atvērta šim spēkam, šī noslēpuma sadraudzībai, Dieva Garam, lai Viņš tur iestādītu Jēzu Kristu, Savu žēlastību un Savu spēku. Un, tā kā mēs vienmēr turam savas sirdis atvērtas Viņam un nevienam citam, kā zieds saulei, mēs iegūstam pilnībā Viņa taisnību, Viņa spēku, Viņa pestīšanu, Viņa žēlastību, Viņa patiesību, Viņa prieku, Viņa līksmību, Viņa mieru — ak, un Viņa mūžīgo dzīvību!