Garīgā Ēģipte

TAM1897 Q1 26.25Sprediķis, kas teikts 1897. gada 5. marta piektdienas vakarā Publicēts „General Conference Bulletin”, 1897. gada 1. ceturksnis, 2. sējums, Nr. 1, 26.–33. lpp.

TAM1897 Q1 26.26Iepriekšējā nodarbībā man izslīdēja no prāta pieminēt, ka vēsture, ko es ieskicēju, ir atrodama grāmatā „Empires of the Bible”. No 77. lappuses līdz 150. lappusei ir Ēģiptes vēsture un materiāls, ko es aptvēru savā vakardienas ieskicējumā.

TAM1897 Q1 26.27Šī vakara teksts ir Atklāsmes grāmata 11:8.

TAM1897 Q1 27.1Un viņu miesas gulēs uz tās lielās pilsētas ielas, kas garīgi top saukta Sodoma un Ēģipte, kur arī mūsu Kungs ir krustā sists.

TAM1897 Q1 27.2Es nolasīju šo pantu ar vienīgo mērķi – lai jūs redzētu, ka pastāv tāda lieta kā garīgā Ēģipte un ka Dieva vārds atklāj to, ko „garīgi sauc par Ēģipti”.

TAM1897 Q1 27.3Garīgā Ēģipte patiešām ir burtiskā Ēģipte, jo garīgās lietas ir visburtiskākās no visām lietām. Tur, Ziemeļāfrikā, kā vienmēr ir bijis, atrodas fiziskā Ēģipte, cauri kurai plūst Nīlas upe; bet tā nav burtiskā Ēģipte; burtiskā Ēģipte ir garīgā Ēģipte.

TAM1897 Q1 27.4Tagad pievērsīsimies vakardienas mācībām par Israēla atbrīvošanu no Ēģiptes un atkal izsekosim viņu ceļam no brīža, kad tika dziedāta Mozus dziesma. Kad viņi bija šķērsojuši Sarkanās jūras ūdeņus pa sausu zemi starp ledus sienām un stāvēja krastā, triumfējot par ēģiptiešu iznīcināšanu, kuri, mēģinot sekot viņu ceļam, bija noslīkuši, viņi tika atbrīvoti fiziski, miesīgi no fiziskās Ēģiptes; taču pastāvēja vēl dziļāka Ēģipte, no kuras viņi vēl nebija atbrīvoti.

TAM1897 Q1 27.5Jūs zināt, ka soli pa solim viņu pieredzē viņu sirdis bija Ēģiptē; un, kad notika kaut kas, kas viņus pievīla, viņi sauca: „Atgriezīsimies Ēģiptē!” Kad viņi bija sasnieguši Kanaāna robežas un Kungs gribēja, lai viņi ieietu tajā, viņi sauca: „celsim sev virsnieku un griezīsimies atpakaļ uz Ēģiptes zemi!” Kur tad bija viņu sirdis? — Ēģiptē. Pirmā lieta, par ko viņi domāja, vienmēr bija Ēģipte.

TAM1897 Q1 27.6Kad viņi stāvēja pie Sinaī kalna, pēc tam, kad bija dzirdējuši Kunga balsi, gaidot, lai Mozus atgrieztos no kalna virsotnes ar Dieva likumu, viņi izgatavoja sev elku un to pielūdza; un kāds tas elks bija? — Ēģiptes teļš. Tad, kad viņi bija klausījušies Kunga balsi no Sinaī virsotnes, kas sludināja Viņa likuma vārdu, un dzirdējuši trompetes skaņu, kas kļuva arvien skaļāka, un redzējuši, ka kalna virsotne ir pilnībā apklāta ar dūmiem — pēc visa tā jūs varat skaidri redzēt, ka Ēģipte bija tik ļoti viņu sirdīs, ka viņi pievērsās Ēģiptes kalpošanai elkiem, nevis gaidīja, līdz Mozus atgriezīsies no Sinaī virsotnes ar Dieva vēstījumu. Un kad viņi tika atgriezti no zemes robežām un bija spiesti klīst tuksnesī, var redzēt, ka tas notika tieši tāpēc, ka viņus turēja šī Ēģiptes verdzība, no kuras viņi nebija brīvi. Jūs pamanāt, ka, kad Kungs viņus katru dienu baroja ar maizi no debesīm — eņģeļu barību —, viņi bija tik tālu no Viņa un tik pilnībā ieslīguši Ēģiptē, ka teica: „Ak, ja vien mēs būtu atpakaļ Ēģiptē, kur mums bija puravi, sīpoli un ķiploki!”

TAM1897 Q1 27.7Man nav jāmin vēl kāds piemērs; ar to pietiek, lai pievērstu jūsu uzmanību faktam, ka Israēls nebija pilnībā izkļuvis no Ēģiptes, kad tas stāvēja pie Sarkanās jūras krasta un dziedāja Mozus dziesmu. Fiziski viņi bija izkļuvuši no Ēģiptes, bet garīgi – nē. Viņi bija atbrīvoti no Ēģiptes fiziskās verdzības, bet viņus saistīja Ēģiptes garīgā verdzība; un problēma ir tā, ka viņi nekad neizkļuva no Ēģiptes verdzības. Viņi nomira Ēģiptes verdzībā. Kad Kungs no Sinaī pasludināja Savu likumu, Mozus viņiem teica, ka tas ir darīts, lai viņi negrēkotu. Tagad vēlreiz izlasiet Ebreju 11:25: „labāki gribēja ļaunu ciest ar Dieva ļaudīm, nekā uz īsu laiku baudīt grēka laimi.” Bet mēs redzējām citā nodarbībā, ka grēka laime, par kuru tur runāts, bija nekas cits kā Ēģiptes prieki. Tā kā Mozus bija Ēģiptes troņa mantinieks, visa Ēģiptes bagātība, visa Ēģiptes slava un visa Ēģiptes vara bija gatava nonākt viņa rokās, jo viņam vajadzēja vienkārši uzkāpt tronī un baudīt to. Tās bija Ēģiptes baudas; bet rakstos teikts, ka tās bija grēka laime. Tad kas ir garīgā Ēģiptes verdzība? Un kas ir garīgā Ēģipte? — Grēka verdzība.

TAM1897 Q1 27.8Ir vēl viens veids, kā mēs to varam izprast, īsi ieskicējot notikumus. Kā jūs atceraties, Dievs aicināja Ābramu no Kaldejas uz zemi, ko Viņš viņam parādīs. Viņš vēl nebija viņam devis šo zemi; zemē, kurā viņš atradās, valdīja bads, un viņš devās uz Ēģipti, un tur Sāraī ieguva ēģiptiešu kalponi vārdā Hāgare. Dievs apsolīja Ābramam, ka viņa pēcnācēji būs kā zvaigznes debesīs. Neticības dēļ apsolījums nepiepildījās tik ātri, kā viņi gaidīja, un Sāraī sacīja Ābramam: „Kungs man ir liedzis dzemdēt; apsolījums nav piepildījies; lūk, mana ēģiptiešu kalpone; ņem viņu, un varbūt Kungs mums dos pēcnācējus caur viņu.” Tā arī notika; piedzima Ismaēls; un Kungs sacīja Ābramam, ka Sāraī patiešām būs bērns, ka viņa dzemdēs dēlu, un viņi nosauks viņu par Īzaku. Un Ābrams atbildēja uz to: „kaut jel Ismaēls tavā priekšā dzīvotu!”

TAM1897 Q1 27.9Tā ēģiptiešu kalpone bija verdzene; un viņas dēls bija verdzenes dēls, pats būdams vergs. Tagad, kad Ābrams teica: „kaut jel Ismaēls tavā priekšā dzīvotu!”, viņš lūdza, lai Dievs Ismaēlu uzskatītu par apsolīto pēcnācēju, caur kuru cilvēku dēliem un visiem Dieva bērniem nāktu atbrīvošana un brīvība. Bet vai brīvība varētu nākt kādam caur vergu? Ābrams pats bija brīvs. Viņam bija jābūt atbrīvotam caur apsolīto pēcnācēju. Ja tagad viņa dēls, pats būdams vergs, tiktu pieņemts kā apsolītais pēcnācējs, pats Ābrams tiktu ievests verdzībā, nevis atbrīvots no tās. Un visi, kas pakļautos Ismaēlam, arī tiktu ievesti verdzībā. Bet kādā verdzībā? — Grēka verdzībā. Bet viņa māte bija ēģiptiešu verdzene. Un, tā kā Ismaēls pats bija vergs, tā bija ēģiptiešu verdzība. Vai jūs tad neredzat, ka Ābrama ģimenē pastāvēja ēģiptiešu verdzība — garīgā Ēģipte?

TAM1897 Q1 28.1Atveriet Vēstuli Galatiešiem, un mēs skaidri redzēsim, ka Kungs izceļ šo punktu. Jūs atceraties fragmentu Galatiešiem 4:22–24:—

TAM1897 Q1 28.2Jo ir rakstīts, ka Ābrahāmam bijuši divi dēli, viens no tās kalpones un otrs no tās svabadās. Bet kas no tās kalpones bija, tas ir piedzimis pēc miesas; un kas no tās svabadās, tas caur to apsolīšanu. Šie vārdi pēc līdzības saprotami. Šīs ir tās divas derības; viena no Sina kalna, kas uz kalpošanu dzemdē, tā ir tā Hāgare.

TAM1897 Q1 28.3Kā redzat, tas tieši norāda uz Ābrama ģimeni un uz Ēģiptieti Hāgari. Šis derības līgums, viņš saka, rada verdzību, kas ir Hāgare. Hāgare Ābrama ģimenē alegorijā simbolizē derības līgumu no Sinaī. Šis derības līgums radīja verdzību. Hāgare bija Ēģiptiete. Tad kāda verdzība ir attēlota Sinaī derības līgumā? — Ēģiptes verdzība. Bet tā bija garīga verdzība. Tāpēc toreiz pastāvēja garīgā Ēģipte. Lasiet 25. un 26. pantu:—

TAM1897 Q1 28.4Jo Hāgare ir tas Sina kalns Arābijā - un līdzinājās tai tagadējai Jeruzālemei, kas kalpo ar saviem bērniem. Bet tā Jeruzāleme, kas ir augšā, ir tā svabadā, tā ir mūsu visu māte.

TAM1897 Q1 28.5Tātad, kad Ābrams teica: „kaut jel Ismaēls tavā priekšā dzīvotu!”, viņš lūdza, lai vergs tiktu pieņemts kā apsolītais pēcnācējs. Viņš lūdza, lai Dievs, visa cilvēce un viss visums nonāktu Ēģiptes verdzībā garīgajā Ēģiptē. Ēģipte ir tumsas simbols, kā arī grēka simbols, kā mēs esam redzējuši. Grēks arī pats par sevi ir tumsība. Tātad, ņemot vērā, ka Ēģipte simbolizē grēku un tumsību, ir skaidrs, ka grēks un tumsība ir garīgā Ēģipte.

TAM1897 Q1 28.6Kungs nekad nevarētu pieņemt vergu kā apsolīto pēcnācēju. Tāpēc Kungs atbildēja Ābrahāmam ar šādiem vārdiem:—

TAM1897 Q1 28.7patiesi, Sāra, tava sieva, tev dzemdēs dēlu, un tev būs viņa vārdu nosaukt Īzaku, un Es uzcelšu Savu derību ar to, par mūžīgu derību viņa dzimumam pēc viņa. Arī Ismaēla labad Es tevi esmu paklausījis un darīšu viņu auglīgu un vairošu viņu varen ļoti: divpadsmit lielkungi viņam piedzims, un Es viņu celšu par lielu tautu. Bet Savu derību Es uzcelšu ar Īzaku, ko tev Sāra dzemdēs ap šo laiku nākamā gadā.

TAM1897 Q1 28.8Īzaks bija apsolītais pēcnācējs. Un tikai iedomājieties! Īzaks nekad nebija Ēģiptē. Jūs to atceraties. Ēģiptē valdīja bads, un viņš sāka doties turp, bet Kungs sacīja viņam: „Neej uz Ēģipti.” Ābrahāms bija Ēģiptē; Sāra bija Ēģiptē; Israēls bija Ēģiptē, bet Īzaks nekad nebija Ēģiptē. Viņš bija apsolītais bērns, no sākuma dzimis no Gara. Atkal mēs lasām:—

TAM1897 Q1 28.9Ābrahāmam bijuši divi dēli, viens no tās kalpones un otrs no tās svabadās. Bet kas no tās kalpones bija, tas ir piedzimis pēc miesas; un kas no tās svabadās, tas caur to apsolīšanu. Šie vārdi pēc līdzības saprotami. Šīs ir tās divas derības; viena no Sina kalna, kas uz kalpošanu dzemdē, tā ir tā Hāgare. Jo Hāgare ir tas Sina kalns Arābijā - un līdzinājās tai tagadējai Jeruzālemei, kas kalpo ar saviem bērniem. Bet tā Jeruzāleme, kas ir augšā, ir tā svabadā, tā ir mūsu visu māte. Jo ir rakstīts: priecājies, neauglīgā, tu, kas neesi dzemdējusi, izsaucies un gavilē tu, kas bērnu sāpes necieti; jo tai tukšai ir daudz bērnu, vairāk nekā tai, kas ir apprecēta. Bet mēs, brāļi, esam apsolīšanas bērni, tā kā Īzaks.

TAM1897 Q1 28.10Un kas mēs esam? — „ja jūs Kristum piederat, tad jūs esat Ābrahāma dzimums un pēc apsolīšanas mantinieki.” Īzaks bija Ābrahāma bērns — apsolījuma bērns. Un, kad mēs caur ticību Kristum kļūstam par Ābrahāma dzimumu, atbrīvoti no grēka verdzības — no garīgās Ēģiptes —, mēs esam tādi, kāds bija Īzaks; un viņš nekad nebija Ēģiptē.

TAM1897 Q1 28.11Tādējādi jūs redzat, ka Ēģiptes verdzība un kristiešu brīvība bija Ābrahāma ģimenē. Ismaēls piedzima pēc miesas un simbolizēja Ēģiptes verdzību. Īzaks piedzima pēc Gara un simbolizēja Dieva bērnus caur Jēzus ticību.

TAM1897 Q1 28.12Piedzima Jāzeps, un savā jaunībā viņš devās pie saviem brāļiem, un Ismaēlieši ieradās, nopirka Jāzepu, aizveda viņu uz Ēģipti un tur pārdeva. Un pēc tam Jēkaba nams devās uz Ēģipti un beidzot tika atbrīvots no ēģiptiešu verdzības. Tas ir pietiekami, lai jūs varētu saskatīt visu viņu ceļu, sākot no Ābrahāma aicinājuma līdz brīdim, kad viņi sasniedza apsolītās zemes robežas. Jūs redzat, ka pastāvēja gan garīgā Ēģipte, gan fiziskā; un ka, kad tauta tika fiziski atbrīvota no Ēģiptes, pastāvēja dziļāka Ēģipte, no kuras viņiem bija jāatbrīvojas, ja viņi vēlējās kļūt par Dieva bērniem.

TAM1897 Q1 28.13Tagad es nolasīšu fragmentu, uz kuru atsaucos vakar vakarā. Tas atrodas grāmatā „Great Controversy”, 4. sējumā, 457. lappusē šajā lielformāta izdevumā:—

TAM1897 Q1 28.14Senā Israēla vēsture ir adventes ticīgo pagātnes piedzīvojumu spilgts piemērs. Dievs vadīja Savu tautu adventes kustībā tieši tāpat, kā Viņš izveda Israēla tautu no Ēģiptes. Lielās vilšanās brīdī viņu ticība tika pārbaudīta tāpat kā ebreju ticība pie Sarkanās jūras.

TAM1897 Q1 28.15Tad, adventistu tautas lielās vilšanās brīdī, kurā Israēla vēstures posmā viņi atradās?

TAM1897 Q1 28.16(Balsis) Pie Sarkanās jūras.

TAM1897 Q1 28.17Dievs tolaik vēlējās, lai Israēls, kā mēs lasījām vakar vakarā, dotos taisnā ceļā uz zemi, ko Viņš bija apsolījis Ābrahāmam — uz Viņa svēto mājvietu, vietu, ko Viņš bija sagatavojis Sev, lai tur dzīvotu; uz Viņa mantojumu; uz svētnīcu, ko Viņa rokas bija uzcēlušas. Un ceļš no Ēģiptes uz šo zemi bija tikai vienpadsmit dienu garš. Bet viņiem tas prasīja četrdesmit gadus. Un tikai četri no tiem, kas uzsāka ceļu, tur kādreiz nonāca.

TAM1897 Q1 28.18(Balss) Četri vai divi?

TAM1897 Q1 29.1Četri. Vai jūs nezinājāt, ka viņu bija četri? Tur bija Kālebs un Jozuas, kā arī divi priesteri, Ārona dēli — Eleazars un Ītamars. Protams, parasti runā tikai par diviem — Kālebu un Jozua —, bet arī abi priesteri tur nokļuva.

TAM1897 Q1 29.2(Balss) Varbūt viņiem vēl nebija divdesmit gadu.

TAM1897 Q1 29.3Jā; viņiem bija trīsdesmit gadi; jo viņi bija svaidīti priestera amatam. Tātad, piedzīvojot lielo vilšanos, Adventa ļaudis stāvēja, tā teikt, pie Sarkanās jūras.

TAM1897 Q1 29.4Ja viņi joprojām būtu paļāvušies uz to vadošo Roku, kas bija bijusi ar viņiem pagātnes pieredzē, viņi būtu redzējuši Dieva pestīšanu. Ja visi, kas bija tik cieši kopā strādājuši 1844. gadā, būtu pieņēmuši trešā eņģeļa vēsti un pasludinājuši to Svētā Gara spēkā, Kungs caur viņu pūlēm būtu darījis varenus darbus. Pasauli būtu pārpludinājuši gaismas plūdi. Jau pirms gadiem zemes iedzīvotāji būtu brīdināti, noslēguma darbs pabeigts, un Kristus būtu atnācis, lai atpestītu savu tautu.

TAM1897 Q1 29.5Kad?

TAM1897 Q1 29.6(Balsis) Pirms daudziem gadiem.

TAM1897 Q1 29.7Kur tad šie ļaudis ir bijuši kopš šīs vilšanās?

TAM1897 Q1 29.8(Balsis) Tuksnesī.

TAM1897 Q1 29.9Tāpat kā Israēls agrāk. Bet kāpēc senais Israēls tika turēts tuksnesī? — Neticības dēļ. Viņi neredzēja to, ko Kungs viņiem bija sagatavojis. Un iemesls, kāpēc viņi to neredzēja, bija tas, ka viņi neticēja Dievam. Ja viņi būtu ticējuši Dievam, viņi būtu redzējuši to, ko neredzēja. Un tā ir problēma ar šo tautu šeit. Mēs neesam ticējuši tam, kas tika teikts senajam Israēlam. Tas ir teikts gan mums, gan viņiem. Mums tiek sludināts tieši tas pats evaņģēlijs, kāds tika sludināts viņiem.

TAM1897 Q1 29.10Tad nu lai bīstamies, ka jel tā apsolīšana, Viņa dusēšanā ieiet, netop aizkavēta un neviens no jums netop ieraudzīts tāds, kas būtu palicis to nesasniedzis. Jo arī mums tas evaņģēlijs ir pasludināts, tā kā viņiem; bet tas sludināšanas vārds tiem nekā nepalīdzēja, tāpēc ka tas nebija savienots ar ticību iekš tiem, kas to bija dzirdējuši. Jo mēs, kas esam ticējuši, ieejam tai dusēšanā.

TAM1897 Q1 29.11Tātad tas, kas viņus atturēja no ieiešanas zemē, ir tieši tas pats, kas attur mūs no ieiešanas zemē. Un, kā es teicu vakar vakarā, mums šeit pēc tiesībām vispār nav ko darīt, jo mums nevajadzētu būt šajā pasaulē. Tāpat kā Israēlam četrdesmit gadus tuksnesī vispār nebija ko darīt, tāpat arī mums nav ko darīt šeit, šajā tuksnesī. Klausieties:—

TAM1897 Q1 29.12Tā nebija Dieva griba, ka Israēlam būtu jāceļo četrdesmit gadi tuksnesī. Viņš gribēja viņus taisnā ceļā vest uz Kanaānu un tur darīt viņus par svētu un laimīgu tautu. Bet „viņi nevarēja ieiet neticības dēļ». Savas atkrišanas un atkāpšanās no ticības dēļ viņi gāja bojā tuksnesī, un citi tika izredzēti, lai ieietu apsolītajā zemē. Arī tas nebija Dieva prāts, ka Kristus nākšana tiktu atlikta uz tik ilgu laiku un Viņa ļaudīm tik daudzus gadus būtu jāpaliek šajā grēka un ciešanu pasaulē. Viņus no Dieva šķīra neticība. Tā kā viņi atteicās veikt darbu, ko Viņš viņiem bija uzticējis, citi tika aicināti, lai sludinātu vēsti. Žēlastībā pret pasauli Jēzus atliek Savu nākšanu, lai grēcinieki varētu dzirdēt brīdinājumu un rast patvērumu, pirms Dievs izlej Savas dusmas.

TAM1897 Q1 29.13Arī tas nebija Dieva prāts, ka Kristus nākšana tiktu atlikta uz tik ilgu laiku un Viņa ļaudīm tik daudzus gadus būtu jāpaliek šajā grēka un ciešanu pasaulē. Ak, mēs paši esam par to atbildīgi. Vai nav tā? Kur slēpjas atbildība? Kādā ziņā mēs esam vainīgi? — Neticībā. Bet kas bija Israēla sirdīs, kas izraisīja viņu neticību? — Ēģipte, Ēģipte, Ēģipte. Kas tad ir bijis šo cilvēku sirdīs, kas izraisījis šo neticību un šo atturēšanos no Dieva? — Ēģipte, tikpat droši, kā tā toreiz izraisīja neticību Israēliešu sirdīs. Garīgi tas, kas ir Ēģipte — pasaule, kalpošana elkiem, tumsība, kas ir neticība. Vārds „neticība” to visu izsaka. Jūs zināt, ka pats vārds „Ēģipte” ir tumsības simbols.

TAM1897 Q1 29.14Paskatīsimies vēlreiz uz šo fragmentu:

TAM1897 Q1 29.15Ja visi, kas bija tik cieši kopā strādājuši 1844. gadā, būtu pieņēmuši trešā eņģeļa vēsti un pasludinājuši to Svētā Gara spēkā, Kungs caur viņu pūlēm būtu darījis varenus darbus.

TAM1897 Q1 29.16Tā kā Kungs darba sākumā caur viņu pūlēm darīja varenus darbus, kāds ir trūkuma iemesls? — Svētā Gara trūkums. Vienīgais, kā trūkst, ir Svētā Gara spēks. Tas ir tas, kas mums dod spēku un kas veic varenos darbus. Tas ir Svētais Gars; un, ja tas būtu saņemts, „gaismas plūdi būtu izlijuši pār pasauli”.

TAM1897 Q1 29.17Tieši tas ir teikts Atklāsmes grāmatas astoņpadsmitajā nodaļā: „citu eņģeli nokāpjam no debesīm, tam bija liela vara, un zeme tapa apgaismota no viņa spožuma.” Tas ir tieši tas pats, kas šeit norādīts. Kas attur šos gaismas plūdus? Vai šie gaismas plūdi kopš tā laika ir gaidījuši, lai izplūstu pār pasauli? — Jā. Kas to ir atturējis pēc 1844. gada? — Neticība. Kas to ir atturējis kopš tā laika? — Neticība. Vai tad nav pienācis laiks, lai mēs atbrīvotos no Ēģiptes verdzības? Ak, padomājiet par to! Vēsts būtu sludināta Svētā Gara spēkā; Kungs caur viņu pūlēm būtu darījis varenus darbus; gaismas plūdi būtu izlijuši pār pasauli; jau pirms gadiem pasaules iedzīvotāji būtu brīdināti, noslēguma darbs pabeigts, un Kristus būtu atnācis, lai atpestītu Savu tautu! Ak, tad vairs nevilcināsimies! Kāpēc mums nebūtu atbrīvošanās no Ēģiptes un no visa, kas ietverts šajā vārdā — garīgās Ēģiptes? Lai Svētais Gars tiek dots un lai Viņš dod šo vareno spēku, kas darbojas grēcinieku labā; lai šie gaismas plūdi apgaismotu pasauli; lai pasaule tiktu brīdināta; lai Kristus nāktu; lai mēs tiktu atpestīti no šīs grēka un bēdu pasaules.

TAM1897 Q1 30.1Tagad jūs redzat situāciju līdz šim brīdim. Ēģiptes tumsība un verdzība ir bijusi pār mums visus šos gadus, tikpat noteikti, kā tā bija pār Israēlu pēc tam, kad viņi bija šķērsojuši Sarkano jūru, un kamēr viņi atradās tuksnesī. Un Dievs ir piedāvājis pabarot arī šo tautu ar maizi no debesīm — maizi, ko Viņš var apstiprināt, maizi, ko Viņš var dot viņiem, kas radīs tādu stāvokli, ka Viņš varēs svētīt viņus ar visām garīgajām svētībām. Bet šeit tik daudzi pat tagad saka: „Ak, mūsu dvēsele nicina šo vieglo maizi. Atgriezīsimies Ēģiptē, kur mums būs sīpoli, puravi un ķiploki. Ja tā ir veselības reforma, es to nevēlos.” Kur mēs esam bijuši? Vai ļausim Kungam mūs pabarot? Vai pieņemsim Dieva ēdienkarti? Vai arī ilgosimies pēc puraviem, sīpoliem un ķiplokiem, kā arī pēc Ēģiptes gaļas katliem? Tas ir jautājums.

TAM1897 Q1 30.2Jūs tagad esat piekrituši, ka tā ir situācija, ka Ēģiptes verdzība ir visa šī cēlonis un ka neticība ir Ēģiptes verdzības cēlonis. Jūs esat piekrituši, ka mums tagad, tāpat kā citiem agrāk, nav jāgaida ilgāk, lai tiktu atbrīvoti no Ēģiptes verdzības. Tagad mēs uz brīdi izpētīsim, kā notiks šī atbrīvošana; un tās atslēga ir šajos vārdos: „Še ir tie, kas tur Dieva baušļus un Jēzus ticību.”

TAM1897 Q1 30.3Pievērsīsimies Dieva baušļiem un uz brīdi aplūkosim tos 2. Mozus grāmatas 20. nodaļā. Ja būtu vajadzīgs vēl kāds pierādījums tam, ka mēs joprojām atrodamies Ēģiptes verdzības ietekmē, tad noteikti šī lieta ir pēdējais akmens, kas apstiprina šo pierādījumu. Līdz pavisam nesenam laikam ne jūs, ne es nekad nebijām redzējuši Septītās dienas adventistu izdotu desmit baušļu eksemplāru, kurā būtu iekļauti visi desmit baušļi. Es to nebiju redzējis līdz pat pavisam nesen. Un tomēr mēs esam runājuši par baušļu ievērošanu; mēs esam sludinājuši citiem cilvēkiem par baušļiem; mēs esam norādījuši, kā Roma ir mainījusi baušļus, izlaižot ceturto un sadalot desmito, kamēr visu šo laiku mēs paši, izmantojot mūsu publicētos baušļu eksemplārus vai tos, ko mēs iegādājāmies un kurus bija publicējis kāds cits, paši esam izlaiduši daļu no baušļiem.

TAM1897 Q1 30.4Dievs pasludināja Savu likumu no debesīm. Vai Viņš teica vairāk, nekā piederas baušļiem? Vai Viņš teica pārāk daudz? Vai Viņš teica vairāk, nekā bija nepieciešams? — Nē; jo tas bija pilnīgs, un, kad Viņš beidza runāt, tur nebija ko pievienot. Nu tad, tā kā nekas vairs nebija jāpievieno, kad Viņš beidza runāt, vai Viņš sāka runāt, pirms tas bija nepieciešams? Tā kā nekas vairs nebija jāpievieno, kad Viņš beidza runāt, vai ir kaut kas pirms tam, kad Viņš sāka runāt tieši uz mums mūsu labā? Citiem vārdiem sakot, vai Viņš teica par vienu vārdu par daudz vai par vienu vārdu par maz? — Nē! Nē! Nē!

TAM1897 Q1 30.5Tad aplūkosim, ko Viņš teica. Lūk, te tas ir: „Tad Dievs runāja visus šos vārdus un sacīja: … Tev nebūs citus Dievus turēt priekš Manis.” Vai tieši tur Viņš sāk? Vai Viņš sāk runāt ar vārdiem: „Tev nebūs citus Dievus turēt priekš Manis”? — Nē. Vai jūs esat sākuši tur? Jūs zināt, ka esat. Nu, ja Dievs nesāka ar to, bet jūs un es sākam ar to, vai tad mēs neizlaižam kaut ko no tā, ko Viņš teica, kas ir būtisks arī mūsu labā? Ar ko Viņš sāka? Izlasiet to. „Tad Dievs runāja visus šos vārdus un sacīja: Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no tā vergu nama. Tev nebūs citus Dievus turēt priekš Manis.”

TAM1897 Q1 30.6Vai jūs neredzat, ka mēs esam izlaiduši tieši to, kas parāda atbrīvošanu no Ēģiptes verdzības? Un kāpēc mēs to esam izlaiduši? Ak, tāpēc, ka mēs esam uzskatījuši, ka mēs neesam atbrīvoti no Ēģiptes, — un tā tas arī ir. Mēs esam uzskatījuši, ka mūs nekad nav izveduši no Ēģiptes zemes, — un mūsu neticības dēļ tā tas arī ir. Mēs esam domājuši: „ne mūžam nevienam neesam kalpojuši.” Bet mēs bijām. Mēs bijām verdzībā paši sev, grēka varai — garīgajai Ēģiptei. Bet šovakar ir atbrīvošana no Ēģiptes verdzības, un Dievs aicina jūs un mani uz šo atbrīvošanu no Ēģiptes verdzības. Un šovakar Viņš saka jums un man ar balsi, kas dārd kā no Sinaī, kurā ir Jēzus Kristus pestīšana: „Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no tā vergu nama.” Vai jūs iznāksiet? Vai jūs atzīsiet, ka Viņš jūs ir atbrīvojis no Ēģiptes zemes? No tā vergu nama? Ja nē, tad kāpēc?

TAM1897 Q1 30.7Mūsu ienaidnieki mums to met virsū: „Ak, tie baušļi nav domāti man. Es nekad neesmu ticis izvests no Ēģiptes.” Dieva likuma ienaidnieki, Dieva pestīšanas ienaidnieki, to met virsū jums. Viņi to ir teikuši man – mums visiem –, ka šis likums neattiecas uz nevienu, izņemot Jūdus, jo no Ēģiptes verdzības ir atbrīvoti tikai Jūdi. Viņi saka: „Ak, tev nav jāsludina man tas, jo es nekad neesmu ticis izvests no Ēģiptes.” Tas, protams, ir taisnība; bet tas nav viņu nopelns. Mums ar jums ir jāstāv kā tiem, kas ir atbrīvoti no Ēģiptes verdzības, un jāatbild uz to: „Pateicos Kungam, es esmu izvests no Ēģiptes; un, mans nabaga, pamestais brāli, ja tu netiksi atbrīvots no Ēģiptes, tu pazudīsi Ēģiptes samaitātībā.”

TAM1897 Q1 30.8Protams, neviens nevar ievērot šo likumu, kamēr atrodas Ēģiptē. Viņi to nevarēja izdarīt. Dievs viņus atbrīvoja no Ēģiptes, lai viņi varētu ievērot likumu. Atrasties Ēģiptē nozīmē atrasties grēkā, un neviens cilvēks nevar ievērot Dieva likumu grēkā; jo grēks pats par sevi ir likuma pārkāpums. Protams, jūs nevarat ievērot baušļus, kamēr atrodaties Ēģiptē. Jūs nevarat; es nevaru. Bet lai Kungs mūs atbrīvo, un tad mēs varēsim ievērot baušļus, un ne agrāk. Kungs to labi zināja; tādēļ, kad Viņš vēlējās, lai Faraons atbrīvotu Israēla bērnus, Viņš sacīja: „atlaid Manus ļaudis, ka tie Man kalpo.” Protams, Ēģiptē viņi nevarēja kalpot Dievam. Viņš gribēja, lai viņi tiktu atbrīvoti ne tikai fiziski, bet arī garīgi. Un tad, kad Viņš deva viņiem Savu likumu, lai to ievērotu, pirmā lieta, ko Viņš viņiem teica, bija: „Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no tā vergu nama”, lai viņi to varētu ievērot.

TAM1897 Q1 31.1Kāda gan tā bauslība ir? — Garīga bauslība. „mēs zinām, ka bauslība ir garīga.” Kāda tad ir tā Ēģipte, kas minēta bauslības pirmajā pantā? — Tā ir garīgā Ēģipte. „bauslība ir garīga.” Tātad Ēģipte, kas minēta bauslībā, ir garīgā Ēģipte, un tas nozīmē jums un man atbrīvošanu no garīgās Ēģiptes, kas ir atbrīvošana no grēka verdzības.

TAM1897 Q1 31.2S. H. Leins.—Jūs domājat, ka viņi kādu laiku garīgi bija ārpus Ēģiptes?

TAM1897 Q1 31.3Grūti pateikt. Mozus, protams, vienmēr bija; Kālebs vienmēr bija; Jozuas vienmēr bija.

TAM1897 Q1 31.4E. J. Vagoners.—Septiņdesmit vecākie redzēja Dievu.

TAM1897 Q1 31.5Jā, viņi redzēja Dievu. Tomēr ir grūti pateikt, vai tauta bija izkļuvusi no Ēģiptes. Mozus vienmēr bija. Pat tad, kad viņš atradās fiziskajā Ēģiptē, garīgi viņš jau bija no tās izkļuvis. Kālebs un Jozuas vienmēr garīgi bija izkļuvuši no Ēģiptes. Es domāju, ka triumfālajā dziesmā pie Sarkanās jūras visa tauta garīgi bija izkļuvusi no Ēģiptes, ja vien viņi būtu stingri turējušies pie tā. Kā Kungs teica: „Ak, ja vien Mana tauta būtu klausījusi Manai balsij un dzīvojusi saskaņā ar Maniem likumiem, tad Es būtu ātri pakļāvis viņu ienaidniekus zem viņu kājām.” Bet, kad viņu ticība tika pārbaudīta jau pirmajā solī, ko viņi spēra, kad viņi bija Mārā, kur bija rūgts ūdens, viņi atmeta savu ticību un vēlējās atgriezties atpakaļ Ēģiptē. Kad mēs sastopamies ar rūgtu pieredzi, vai mums tas ir jāuzskata par pierādījumu, ka Kungs mūs ir pametis? — Nē; pateicieties Kungam, ka šī rūgtā pieredze ir mūsu labā, un Dievs spēj pārvērst rūgto par saldu.

TAM1897 Q1 31.6(Balss) Atvainojiet, brāli Džons, bet šeit ir pants — Ebreju vēstules 11. nodaļas 27. pants —, kas liecina, ka Mozus tieši tur, Ēģiptē, pagriezās prom no Ēģiptes.

TAM1897 Q1 31.7Protams. Tātad, lai gan fiziski viņš atradās Ēģiptē, garīgi viņš jau bija ārpus Ēģiptes.

TAM1897 Q1 31.8E. J. Vagoners.—Tā Kunga atpirktie … nāks uz Ciānu ar gavilēšanu.

TAM1897 Q1 31.9Jā: un, ja viņi būtu turpinājuši dziedāt Mozus dziesmu un ar to pašu ticību, ar kādu to dziedāja toreiz, viņi būtu turpinājuši dziedāt, ienākot zemē. Un tieši to Dievs vēlas, lai mēs paturētu prātā. Viņš vēlas, lai mēs savas sirdis novirzītu uz to labo zemi; un tad, kad mūsu sirdis būs tur, tur būs arī mūsu dzīves ilgas. Un tad Dievs drīz varēs piepildīt mūsu dzīves ar šīs svētītās zemes prieku. Un tas nozīmē — Dievs ar mums.

TAM1897 Q1 31.10Jūs labi zināt, ka pat tagad, tā vietā, lai sirds būtu tajā zemē, tā atrodas šeit, šajā zemē. Dažiem no mūsu pašu ļaudīm lūgt cilvēkam atdalīties no šīs valsts šķiet kā nodevība. Lūgt cilvēkam atdalīties no šīs valsts, doties uz to zemi un atstāt šīs valsts amatus un politiku mierā, viņiem šķiet gandrīz kā uzspiešana. Šie cilvēki atrodas Ēģiptē, bet Dievs ir aicinājis viņus iziet no Ēģiptes, lai viņi vērstu savas sirdis uz labāko zemi, tai veltītu visu savu mīlestību un strādātu tās zemes labā ar visu savas būtības enerģiju; lai no tās zemes prieka un godības straumes plūstu viņu sirdīs; lai visa pasaule un viss visums zinātu, ka Dievs patiesi ir viņu Dievs. Kad tas būs izdarīts, būs nepieciešams tikai īss laiks, lai darbs tiktu paveikts un Kungs atnāktu.

TAM1897 Q1 31.11Kad Israēla bērni atradās pie Sarkanās jūras, tur atklājās Dieva varenība, kas pārsteidza tautas tiktāl, ka, kad izlūki devās uz to zemi, Rahaba teica: „Bailes un šausmas no jums valda visā zemē, jo mēs esam dzirdējuši, ko Dievs jūsu labā ir darījis, un cilvēku sirdis ir izkausētas.” Tas ir taisnība. Vēl viena doma par garīgo Ēģipti: par Jēzu ir rakstīts: „No Ēģiptes zemes Es Savu Dēlu esmu aicinājis.” Kāpēc tas ir rakstīts par Jēzu? Kāpēc Jēzus devās uz Ēģipti? Kāpēc Viņu aizveda uz Ēģipti? Viņš varēja izvairīties no bērnu slaktiņa, kas notika Bētlemē, aizbraucot nedaudz tālāk no šīs vietas, un Viņam nebūtu bijis jābrauc gandrīz tik tālu kā līdz Ēģiptei. Ne visi mazie bērni Palestīnā tika nogalināti, kad tika izdots Hērodus dekrēts. Tas skāra tikai Bētlemi, tās apkārtni un priekšpilsētas. Bētleme atradās tikai sešas jūdzes no Jeruzālemes, un bērni Jeruzālemē netika nogalināti; tātad Kungs būtu varējis izglābties, ja Viņu būtu aizveduši desmit vai divpadsmit jūdzes tālāk.

TAM1897 Q1 31.12Tad kāpēc Viņu aizveda uz Ēģipti? — Lai piepildītos tas, kas rakstīts: „No Ēģiptes zemes Es Savu Dēlu esmu aicinājis.” Viņš bija mēs paši; jūs un es. Viņš bija mēs paši; un tāpat kā Dievs satika Savu tautu Ēģiptē un izveda to no turienes, tā arī mūsu Glābējs nāca tur, kur mēs esam, un bija tāds, kādi esam mēs, un tika aicināts ārā no Ēģiptes, tādējādi parādot, ka ikvienam, kas vēlas būt tāds, kāds ir Viņš, arī ir jāiznāk no Ēģiptes. Viņš bija Dieva Dēls un tika izsaukts no Ēģiptes, tādējādi parādot, ka ikvienam, kas vēlas būt Dieva dēls, arī ir jāiznāk no Ēģiptes; jo par visiem, tāpat kā par Viņu, ir rakstīts: „No Ēģiptes zemes Es Savu Dēlu esmu aicinājis.” Vai tu esi Dieva dēls? „No Ēģiptes zemes Es Savu Dēlu esmu aicinājis.”

TAM1897 Q1 31.13Nedaudz agrāk mēs redzējām, ka mūs ir jāizved no Ēģiptes, lai turētu Dieva baušļus. Tagad mēs redzam, ka, lai sekotu Jēzum, mums ir jābūt aicinātiem iziet no Ēģiptes. Lai turētu Dieva baušļus, ir nepieciešams, lai mūs izvestu no Ēģiptes; arī ticība Jēzum prasa, lai mūs izvestu no Ēģiptes. Un abi šie aspekti ir izteikti Atklāsmes grāmatas 14:12: „Še ir tie, kas tur Dieva baušļus un Jēzus ticību.”

TAM1897 Q1 32.1Tādējādi jūs redzat, ka no sākuma līdz galam pastāv garīgā Ēģipte; un viss pestīšanas plāns ir vienkārši atbrīvošanās no ēģiptiešu verdzības ar Dieva spēku; tas ir aicinājums iziet no Ēģiptes uz Dieva dēlu brīnišķīgo brīvību. Vai tad mēs iziesim no Ēģiptes, lai patiesi kalpotu Kungam? Vai mums tas izdosies, lai mēs patiesi ievērotu Dieva baušļus un Jēzus ticību? Ko mums darīt? Vai mēs aiziesim no šīs konferences, joprojām palikdami Ēģiptē? Vai mums jāpaliek šajā konferencē un jāpaliek Ēģiptē? Ak, vai mums netiks dota pilnīga atbrīvošana no Ēģiptes un visa, kas ietverts šajā vārdā?

TAM1897 Q1 32.2Atbrīvošana mums ir bez maksas, tā mums ir dota. Ak, tad lai katra sirds atveras, katra dvēsele pievēršas Dievam un meklē Viņu, atzīstot grēkus, lai mēs tiktu atbrīvoti no tumsas; un tādējādi, lai mēs, pirms konference beidzas, tiktu atbrīvoti Dieva dēlu brīnišķīgajā gaismā un brīvībā; jo: „No Ēģiptes zemes Es Savu Dēlu esmu aicinājis.” Tas ir tas, ko Viņš gaida. Vai mēs liksim Viņam gaidīt? Un, kad tas notiks, šis vārds piepildīsies; trešā eņģeļa vēsts tiks sludināta Svētā Gara spēkā; Kungs caur mūsu pūlēm darīs varenus darbus; gaismas plūdi izliesies pār pasauli; drīz pasaules iedzīvotāji tiks brīdināti; noslēguma darbs tiks pabeigts; un Kristus nāks, lai atpestītu Savu tautu. Ak, es domāju, ka mēs esam tuvāk laikam, kad Dievs mūs atbrīvos, nekā mēs jebkad esam sapņojuši. Dieva atbrīvošana ir mums tik tuvu! Vai mēs ieiesim zemē? Israēls cieta neveiksmi, jo neticēja. Viņi neredzēja brīnumainas lietas Viņa apsolījumos. Šie apsolījumi tagad ir domāti mums. Tie jums un man ir jāuztver tikpat reāli, kā tie bija Viņam, kad Viņš tos deva Israēlam, kuram tie nebija reāli.

TAM1897 Q1 32.3Jūs zināt, ka ir rakstīts:—

TAM1897 Q1 32.4„Un es redzēju kā glāzes jūru ar uguni jauktu; un tos, kas uzvarēja to zvēru un viņa bildi un viņa zīmi un viņa vārda skaitli, ka tie stāvēja pie tās glāzes jūras, turēdami Dieva kokles. Un tie dziedāja Mozus, Tā Dieva kalpa, dziesmu.”

TAM1897 Q1 32.5Ak, bet Mozus, Dieva kalpa, dziesma bija dziesma par atbrīvošanu no Ēģiptes verdzības; un tie, kas gūst uzvaru pār zvēru un viņa vārdu, un viņa tēlu, un viņa vārda skaitli, — no kā viņi ir atbrīvoti? — Viņi ir atbrīvoti no Ēģiptes verdzības, tikpat droši kā Mozus. Un viņi dzied Mozus dziesmu, jo arī viņi ir atbrīvoti no Ēģiptes verdzības. Bībele ir pilna ar to. Garīgi mēs esam bijuši Ēģiptē, un, ak, lai Dievs mūs no tās atbrīvo! Tad mēs dziedāsim šo dziesmu Kungam:—

TAM1897 Q1 32.6es dziedāšu Tam Kungam, jo Viņš ir ļoti paaugstinājies: zirgus un viņu jātniekus Viņš iegāzis jūrā. Tas Kungs ir mans spēks un mana dziesma, un Viņš man bijis par pestīšanu: Viņš ir mans Dievs, un es Viņam sagatavošu mājvietu.

TAM1897 Q1 32.7Vai jūs to darīsiet? Vai jūs to darīsiet? Es iekš tiem gribu mājot un viņu starpā staigāt, un gribu būt viņu Dievs, un viņi būs Mani ļaudis.

TAM1897 Q1 32.8Tas Kungs saka: “Tāpēc izejiet no viņu vidus un atšķiraties un neaiztiekat neko, kas ir nešķīsts; tad Es jūs gribu pieņemt.” “Un Es būšu jums par Tēvu, un jūs būsiet Man par dēliem un meitām, to Tas Kungs saka, Tas Visuvaldītājs.”

TAM1897 Q1 32.9Bet: „No Ēģiptes zemes Es Savu Dēlu esmu aicinājis.”

TAM1897 Q1 32.10[Viņš ir] mana tēva Dievs, es Viņu paaugstināšu. Tas Kungs ir karavīrs, Kungs ir Viņa vārds. Faraona ratus un viņa spēku Viņš iemetis jūrā, un viņa izlasītie virsnieki apslīkuši niedru jūrā. Dziļumi tos apklājuši, tie dibenā nogrimuši kā akmens. Ak Kungs! Tava labā roka ir pagodināta caur spēku, Tava labā roka, ak Kungs, ienaidniekus salauzījusi. Un Savā lielā augstumā Tu esi nogāzis Savus pretiniekus, Tu esi izlaidis Savu bardzību, kas tos aprijusi kā rugājus. Un caur Tavu nāšu pūšanu sacēlās ūdeņi, strauti sastājās kā kopā, ūdeņi sastinga jūras vidū. Ienaidnieks sacīja: es dzīšos pakaļ, es panākšu, es dalīšu laupījumu, mana dvēsele pie tiem atriebsies. Es izvilkšu savu zobenu, un mana roka tos izdeldēs. Tu Savu dvašu esi pūtis, jūra tos apklājusi, tie nogrimuši kā svins varenos ūdeņos. Ak Kungs! Kas ir tāds kā Tu? Kas ir tāds kā Tu starp tiem dieviem, pagodināts svētībā, cienījams ar teikšanām, brīnumu darītājs? Tu esi izstiepis Savu labo roku, zeme tos aprijusi. Tu caur Savu žēlastību esi vadījis šos ļaudis, ko Tu atpestījis.

TAM1897 Q1 32.11Tā teikts: „Tu … esi vadījis šos ļaudis, ko Tu atpestījis.” Vai Viņš jūs ir atpestījis? Atpestījis no kā? — Atpestījis no grēka. Un grēks ir garīgā Ēģipte.

TAM1897 Q1 32.12Tu tos esi vadījis caur Savu spēku uz Tavas svētības mājas vietu. [Lai Viņš to dara.] Tautas to dzird un trīc.

TAM1897 Q1 32.13Ir pienācis laiks dziedāt Mozus dziesmu. Vai mēs to dziedāsim? Bet mēs to nedziedāsim Ēģiptē. Jūs nevarat to dziedāt, ja atrodaties Ēģiptē, jo viņi nevarēja to dziedāt, kamēr netika izvesti no Ēģiptes.

TAM1897 Q1 32.14Tautas to dzird un trīc, bailība tos aizņēmusi, kas Fīlistejā mājo. Tad Edoma virsnieki iztrūcinājās, trīcēšana aizņem Moaba varenos, sirds izkūst visiem, kas Kanaānā dzīvo. Iztrūcināšana un bailība krīt uz tiem, caur Tava elkoņa lielumu tie paliek klusu kā akmens, tiekams Tavi ļaudis pārstaigās cauri, ak Kungs, tiekams tie ļaudis pārstaigās, ko Tu Sev esi mantojis. Tu tos vedi.

TAM1897 Q1 32.15Ko Viņš ievedīs? Ko jūs sakāt? Ko Kungs ievedīs Savā mājvietā? Jūs? Vai jūs esat iznākuši no Ēģiptes? „No Ēģiptes zemes Es Savu Dēlu esmu aicinājis.” Tu „stādi Savas mantības kalnā, tai vietā, ko Tu, Kungs, esi darījis par Savu mājas vietu.” Tad mēs tur dzīvosim kopā ar Kungu, un tā mēs vienmēr būsim kopā ar Kungu.

TAM1897 Q1 33.1tai svētā vietā, ko Tavas rokas, ak Kungs, ir cēlušas. Tas Kungs ir ķēniņš mūžīgi mūžam. Jo Faraona zirgi ar viņa ratiem un ar viņa jātniekiem ir nākuši jūrā, un Tas Kungs jūras ūdenim ir licis pār tiem atpakaļ griezties, bet Israēla bērni caur jūras vidu izgājuši sausām kājām. Un Mirjame, tā praviete, Ārona māsa, ņēma bungas savā rokā, un visas sievas izgāja viņai pakaļ ar bungām un diešanu. Tad Mirjame tiem atbildēja: dziedāt Tam Kungam, jo Viņš ir ļoti paaugstinājies: zirgus un viņu jātniekus Viņš ir iegāzis jūrā.

TAM1897 Q1 33.2„No Ēģiptes Es jūs esmu aicinājis,” saka Kungs, un no Ēģiptes mēs esam iznākuši. Tagad Viņš saka: „Es esmu jūsu Dievs, un jūs esat Mana tauta.” „Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no tā vergu nama.” Un: „No Ēģiptes zemes Es Savu Dēlu esmu aicinājis.” Un tieši to šodien nozīmē vārdi: lūk, tie ir, lūk, tie ir — „ŠE IR TIE, kas tur Dieva baušļus un Jēzus ticību.”

TAM1897 Q1 33.3Draudze dzied:—