9. nodaļa — Gaidīšanas laiks

GSAM 148.1„TAD Debesu valstība būs līdzīga desmit jumpravām, kas savus eļļas lukturus ņēma un izgāja brūtgānam pretim. Bet piecas no tām bija gudras, un piecas bija ģeķīgas. Kas bija ģeķīgas, tās paņēma savus eļļas lukturus, bet eļļu tās neņēma līdz. Bet tās gudrās paņēma eļļu savos traukos līdz ar tiem eļļas lukturiem. Kad nu tas brūtgāns kavējās, tad visas aizmiga un snauda.”¹

GSAM 148.2Kristus ir šīs līdzības līgavainis.² Tādējādi došanās pretim līgavainim noteikti simbolizē Kunga tautas rīcību, lai satiktu Kristu Viņa atnākšanas brīdī, jo Mateja evaņģēlija 24. un 25. nodaļas galvenā tēma ir Kunga atnākšana. Kunga vārds ir lampa.³ Visas jaunavas paņēma savus eļļas lukturus. Daļas jaunavu muļķība izpaudās tajā, ka viņas vienkārši pieņēma patiesības teoriju, nevis nopietni veltīja sevi Kungam, kas attīstītu Svētā Gara žēlastības ticīgā sirdī. Šis darbs līdzībā ir attēlots ar „eļļu savos traukos”. Līgavaiņa kavēšanās noteikti simbolizē zināmu vilšanos to vidū, kas devās pretim, cerot satikt savu Kungu.

GSAM 148Laiks, uz kuru attiecas šī līdzība

GSAM 148.3Vārds „tad”, ar ko sākas līdzība, dod mums norādi uz laiku, kad tā attiecas. Tas seko tieši pēc tam, kas bija teikts iepriekšējā nodaļā, nevis pēc Kunga otrās atnākšanas, bet pēc tam, kad tika sludināta līdzība par vīģes koku, paziņojot, ka Kristus atnākšana ir „pie durvīm” un ka ir pienākusi paaudze, kas nepazudīs, kamēr pats Kristus neparādīsies debesu mākoņos. Tā attiecas arī uz laiku, kad kāds no kalpiem, kas ir sludinājis vēsti, savā sirdī saka: „mans kungs kavējās nakt. Un iesāks savus darba biedrus sist un ar tiem plītniekiem rīt un plītēt”.

GSAM 149Sist savus līdzkalpotājus

GSAM 149.1Šie ir bijuši „līdzkalpotāji”, kuri saskaņoti sludinājuši to pašu vēsti; bet tagad daļa no viņiem novēršas no tā, ko paši ir mācījuši, un sit savus līdzkalpotājus, kuri sniedz barību savā laikā — paziņojot par nepieciešamo sagatavošanos, lai sagaidītu drīz nākošo Kungu. Viņi sit tādā pašā veidā, kādā tika ierosināts sist Jeremiju. Tauta sacīja: „Nāciet, kausim to ar mēli un neklausīsim nepavisam viņa vārdiem.”⁴ Tā arī šie kalpi sāka mācīt tādā veidā, kas traucēja „uzticamo” kalpu darbu. Tieši šai grupai tiek teikts: „Tad nu piemini, kā tu esi dabūjis un dzirdējis, un turi to un atgriezies: ja tu nu nebūsi nomodā, tad Es nākšu pār tevi tā kā zaglis, un tu nezināsi, kurā stundā Es pār tevi nākšu.”⁵

GSAM 149.2Līdzība par jaunavām attiecas uz laiku, kad „līdzkalpotāji” novēršas no vēsts par Kunga tuvošanos un sāk „sist”. Viņi sāk darīt arī kaut ko citu — „ar tiem plītniekiem rīt un plītēt”. Viņi pievienojas svinībām kopā ar tiem, kuri vēlas apmierināt savas iekāres. Salamans par tādiem teica: „Neesi ar vīna dzērājiem, kas rijot savu pašu miesu rij; Jo dzērājs un rijējs panīks.”⁶

GSAM 149Pirmā vilšanās

GSAM 149.3Tagad radīsies jautājums: „Kas adventa pieredzē atbilst šiem apgalvojumiem?” Bija kustības, kas pilnībā saskanēja ar pravietojumu. Tie, kas sludināja vēsti līdz 1844. gada aprīlim, strādāja draudzēs, un dažādu draudžu sludinātāji apvienoja savus spēkus. Tādējādi viņi bija „līdzkalpotāji”.

GSAM 150.1Tie, kas sludināja vēsti, mācīja, ka 2300 dienas no Daniēla 8:14 beigsies ar ebreju 1843. gadu, kas atbilst mūsu 1844. gadam. Viņi paziņoja, ka Dieva tiesas stunda pienāks šī perioda beigās. Katra konfesija valstī tajā laikā uzskatīja, ka tiesas dienu ievadīs mūsu Kunga otrā atnākšana. Tādējādi viegli redzams, ka adventisti pieņēma, ka Kungs atnāks šī pravietiskā perioda beigās. Viņi teica: „Šis periods var beigties 1844. gada 21. martā, kas ir pēdējā diena dabiskajā ebreju 1843. gadā.” Tādējādi viņi gaidīja 1844. gada marta beigas vai aprīļa sākumu kā laiku, kad Glābējs varētu atnākt.

GSAM 150Parādījās ļaunie kalpi

GSAM 150.2Kad pienāca marta pēdējā diena un pagāja, bet Kungs neatnāca, tie, kuri iepriekš bija strādājuši kopā ar Kunga vēstnešiem, bet no sirds nebija pilnībā veltījuši savu dzīvi šim vēstījumam, pagriezās pret to, sāka pretoties darbam un darīja visu, kas bija viņu spēkos, lai aizšķērstu ceļu tiem, kuri joprojām turpināja mācīt mācību par Kunga tuvošanos un tiesas stundas vēstījumu. Savās sirdīs viņi teica: „mans kungs kavējās nakt.” Ar savām lūpām viņi tagad mācīja, ka visai pasaulei ir jāatgriežas pie Dieva, pirms Kungs atnāks; ka visiem ebrejiem ir jāatgriežas Palestīnā un jāatjauno tempļa kalpošana Jeruzalemē, pirms Mesija atnāks. Daži pat mācīja, ka Kristus atnākšana ir „garīga atnākšana”, ka tā notiek atgriešanās brīdī, kā arī Viņa tautas nāves brīdī.

GSAM 151Barības sniegšana savā laikā

GSAM 151.1Kamēr šie tādējādi vērās pret saviem līdzkalpotājiem, tie, kas joprojām stingri turējās pie ticības, aicināja ticīgos kopā zālēs un birzīs, sniedzot viņiem barību savā laikā — parādot viņiem, ka laiku zīmes un piepildītās pravietības liecināja, tāpat kā pirms viņu vilšanās, ka Kristus atnākšana ir „tuvu priekš durvīm”.

GSAM 151Svētki baznīcā

GSAM 151.2Kamēr viņi to darīja, sākās tas, kas iepriekš protestantu baznīcās bija nezināms — cilvēku aicināšana kopā baznīcā, lai svinētu svētkus un „izklaidētos”. Visi, kas vēlējās nākt, tika aicināti kopā ar viņiem baudīt gardumus.

GSAM 151.3Pirmo reizi mēs dzirdējām par kaut ko šāda veida Amerikā 1844. gada maijā, tieši pēc vilšanās. Tas notika šādi: kamēr Viljams Millers zālē Ročesterā, Ņujorkas štatā, mācīja un pamudināja vairākus simtus adventistu, sakot viņiem: „Mēs atrodamies Mateja evaņģēlija 25. nodaļā aprakstītajā gaidīšanas laikā; turieties stingri pie savas ticības; drīz mums būs vairāk gaismas šajā jautājumā,” vienā no lielākajām Ročesteras sapulču mājām pagrabstāvā tika rīkots „svētku pasākums”. Tur sapulcējās liels cilvēku pūlis — gan draudzes locekļi, gan neticīgie —, un, kamēr teoloģiskās augstskolas rektors izklaidēja pūli, izsmējot Viljamu Milleru, viņiem pārdeva austeres, saldējumu, saldumus un par divdesmit pieciem centiem nelielu brošūru, ko šis vīrs bija sagatavojis. Grāmata saucās „An Exposé of Millerism”.

GSAM 151.4Mazāk nekā divu nedēļu laikā pēc tam cita konfesija tajā pašā pilsētā sarīkoja „svētkus” sabiedriskajā zālē, iekasējot 25 centu ieejas maksu un aicinot visus, kas vēlas, nākt un kopā ar viņiem baudīt austeres, saldējumu, kūkas un saldumus. Tad un tur sākās šīs mūsdienu svinības baznīcās, kas ir attīstījušās par „trakiem pasākumiem”, „pārsteiguma maisiņiem”, „zivju dīķiem”, „skūpstīšanās ballītēm” un tā tālāk. Šī baznīcu svinību iezīme ir izaugusi tiktāl, ka tagad mūsdienu baznīcas ēka neatbilst standartam, ja tai nav savas virtuves, pārtikas noliktavas un ēdamzāles. Šāda situācija sākās „gaidīšanas laikā”, tieši kā norādīts līdzībā.

GSAM 152.1Pats Viljams Millers par notikumu, kas norisinājās Ročesterā, stāsta šādi:

GSAM 152.1„Viens no Ročesteras teoloģijas doktoriem, kungs _____ no _____ baznīcas, uzrakstīja brošūru pret millerismu, aicināja savus kungus un dāmas uz Tā Kunga namu, sarīkoja lielu svētku mielastu ar austerēm un citiem ‚piknikiem’, tāpat kā Belšazzars, dzēra kafiju un tēju, ēda dārgas delikateses, kā arī pārdeva saldējumu un saldumus, un savu brošūru pret mīļā Glābēja otro atnākšanu.

GSAM 152.2„Naktī pirms manas aizbraukšanas vēl viens no godājamajiem kungiem rīkoja piknika svētkus kādā sabiedriskajā namā vai zālē un, tāpat kā iepriekš, pārdeva biļetes, saldējumu un saldumus. Man bija prieks dzirdēt, ka dažas dažādu sektu baznīcas neapstiprināja šādas babiloniešu svinības; un es no visas sirds ceru, ka ne visas šīs sektu baznīcas tiks atrastas ēdam un dzeram kopā ar piedzērušajiem, kad Kristus atnāks. Esmu pārsteigts, ka šie godājamie kungi neredz sevi Dieva vārda spogulī; un es viņiem ieteiktu izlasīt Lūkas 14:12–14; Mateja 24:48–51; Lūkas 13:25–28; 2. Pētera 2:13; Jūdas 10–21. Šie noteikti ir pēdējie laiki.”

GSAM 152.3Ja mācītājs Millers būtu redzējis, kādās darbībās baznīcas kopš tā laika ir iesaistījušās savās ziedojumu ballītēs ar „gredzenu minēšanas spēlēm, desmit centu skūpstīšanās sacensībām, ēzeļu šoviem, trakulīgām ballītēm, svētajām loterijām” un citām azartspēļu norisēm utt., viņš būtu atkāpies ar svētām šausmām.

GSAM 152Gaidīšanas laiks

GSAM 152.4Adventisti atrada mierinājumu Bībeles faktā, ka, paziņojot par Kunga tuvošanos, ar to būs saistīts „gaidīšanas laiks”. To viņi saskatīja mūsu Glābēja vārdos Mateja 25:5, 6 un Habakuka 2:1–3.

GSAM 153.1Attiecībā uz viņu attieksmi 1844. gada pavasarī mēs citējam no 1844. gada 9. maija izdevuma Midnight Cry:—

GSAM 153.2„Pārsniedzot punktu, kurā, šķiet, beidzas pravietiskie periodi, mēs atrodamies situācijā, kādu Dievs jau iepriekš paredzēja saviem bērniem redzējuma beigās; un par ko Viņš bija parūpējies, izmantojot pravieti Habakuku, kad tas saka: ‚Es stāvu uz vakts un kāpju tornī un skatos, lai redzu, ko Viņš man sacīs, un ko man būs atbildēt uz manu sūdzību,’ vai, kā rakstīts lappuses malā, ‚kad ar mani strīdēsies.’ ‚Un Tas Kungs man atbildēja un sacīja: raksti to parādīšanu un uzraksti to uz galdiem, ka to var viegli lasīt. Tai parādīšanai ir savs noliktais laiks un tā steidzās uz galu [pravietisko laikposmu] un nevils; jebšu tā gan kavējās [pēc to acīmredzamajām beigām], tomēr gaidi, jo tā nāktin nāks, [pravietisko laiku pilnībā, pēc kuras] un nepaliks nepiepildīta.’⁷

GSAM 153.3„Ka šis pamudinājums attiecas uz šo laiku, ir skaidrs no Pāvila citāta Vēstulē ebrejiem 10:36–39: ‚Bet paciešanās jums vajag, lai jūs Dieva prātu darījuši iemantojiet to apsolīto svētību. Jo vēl ir mazs brīdis, un Tas, kam jānāk, nāks un nekavēsies. Bet taisnais no ticības dzīvos; un ja kas atkāpjas, pie tā manai dvēselei nav labs prāts. Bet mēs neesam no tiem, kas atkāpjas uz pazušanu, bet kas tic uz dvēseles izglābšanu.’

GSAM 153.4„Mēs ticam, ka mēs atrodamies tajā periodā, par kuru runāja Glābējs, kad līgavainis kavējas (Mt 25:5) — ar ko būtu jāsalīdzina Debesu valstība —, kad ‚tas ļaunais kalps [jo noteiktais laiks šķietami nav piepildījies] savā sirdī sacīs: mans kungs kavējās nakt. Un iesāks savus darba biedrus sist un ar tiem plītniekiem rīt un plītēt,’ un Kungs ‚nāks tādā dienā, kad šis negaida.’

GSAM 154.1„Mēs ticam, ka tagad mēs atrodamies tajā laika posmā, par kuru runāja Pēteris, kad viņu ‚sodība jau sen nekavējās un viņu posts nesnauž’; kur viņi, kā bija paredzēts, ‚paslepen ievedīs svešas posta mācības’.⁸ Pēteris saka, ka tādiem bija jābūt, tāpat kā bija viltus pravieši, kad tika sarakstīti Svētie Raksti. Tā kā tādēļ Israēla namā teica: ‚laiks ilgi velkās, un visa parādīšana būs nieki,’⁹ tāpēc noteikti ir bijis laiks, kad šķita, ka laiks iet garām, lai 2. Pētera 3:4 izsmējēji varētu jautāt: ‚kur ir Viņa atnākšanas apsolīšana?’ un sevi mierinātu, ka ‚visas lietas paliek kā no radīšanas iesākuma.’

GSAM 154.2„Mēs ticam, ka tieši ņemot vērā šādu redzējuma kavēšanos, apustulis Jēkabs teica: ‚Tad nu esiet pacietīgi, brāļi, līdz Tā Kunga atnākšanai;’ ‚esiet arī jūs pacietīgi, stiprinājiet savas sirdis, jo Tā Kunga atnākšana ir tuvu.’ Un: ‚Redzi soģis stāv priekš durvīm.’

GSAM 154.3„Un mēs ticam, ka, paredzot gaidītā laika paiešanu, mūsu Glābējs mūs brīdināja Lūkas evaņģēlija divpadsmitajā nodaļā: ‚Lai jūsu gurni ir apjozti un tās sveces spīdošas. Un esiet līdzīgi cilvēkiem, kas savu kungu gaida, kad tas celsies no kāzām, ka tie viņam nākot un klaudzinājot tūdaļ var atdarīt.’¹⁰ Gaidīšana nozīmē laika paiešanu, jo līdz tam laikam mēs negaidām. Tāpēc mūsu Kungs piebilst: ‚Svētīgi tie kalpi, ko Tas Kungs pārnācis atradīs nomodā.’

GSAM 154.4„Mēs, ja Dievs gribēs, turpināsim sludināt: ‚redzi, brūtgāns nāk, ejat ārā viņam pretī.’ un: ‚Viņa sodības stunda ir nākusi.’ Un mēs ticam, ka mēs nebeigsim skaļi saukt pasaulei un baznīcai, lai tās pamostos no savām ‚miera’ dziesmām un ieklausītos Dieva žēlastības aicinājumos. Mēs plānojam turpināt gaidīt un būt nomodā, gaidot Kunga atnākšanu, ticot, ka tā ir jau pavisam tuvu.”

GSAM 155Viņu darba aizstāvība

GSAM 155.1Labu priekšstatu par to, kā adventisti uztvēra savu darbu pirms 1844. gada 21. marta un tieši pēc šīs dienas, var iegūt, izlasot šo citātu, kas ņemts no raksta ar virsrakstu „Aizstāvība” laikrakstā Advent Herald 1844. gada 13. novembrī, ko izdeva J. V. Haimss, S. Bliss un A. Heils:—

GSAM 155.2„Mēs neesam pārsteigušies, pieņemot savus uzskatus. Mēs ticam, ka bijām godīgi un sirsnīgi patiesības meklētāji. Mēs paklausījām mūsu Glābēja pavēlei pētīt Rakstus. Mēs nepaļāvāmies uz savu gudrību, bet lūkojāmies uz Dievu, lai saņemtu vadību un norādījumus, un centāmies nodot sevi Viņa altārī, ticot, ka Viņš pareizi virzīs mūsu soļus. Mēs izskatījām visus argumentus, kas tika izvirzīti pret mums, ar patiesu vēlmi uzzināt patiesību un izvairīties no kļūdām; taču mums jāatzīst, ka mūsu pretinieku dažādās un daudzveidīgās nostājas tikai nostiprināja mūs mūsu uzskatos. Mēs redzējām, ka neatkarīgi no tā, vai mums bija taisnība vai nē, mūsu pretiniekiem nevarēja būt taisnība; turklāt viņiem nebija vienprātības savā starpā. Katra no viņu argumentācijām bija tik vāja un bērnišķīga, ka viņiem nācās nepārtraukti atspēkot to, ko paši bija apgalvojuši; un ar saviem pretējiem un pretrunīgajiem viedokļiem viņi parādīja, ka, lai kā arī viņi vērtētu mūsu uzskatus, viņiem nebija uzticības cits cita viedokļiem. Turklāt visā mūsu nostājā nebija neviena galvenā punkta, kurā mūs neatbalstītu viens vai vairāki no tiem, kuri centās atspēkot Kunga tūlītēju atnākšanu. Kamēr mums par atbalstu kalpoja Svēto Rakstu burtiskais tulkojums, mūsu pretinieki veltīgi centās pierādīt, ka Svētos Rakstus nedrīkst saprast burtiski, lai gan katra pravietojuma piepildīšanās ir notikusi tieši tā, kā tas ir rakstīts, līdz pat visniecīgākajām detaļām.

GSAM 156Vilšanās izskaidrojums

GSAM 156.1„Bet laiks — 1843. gads, ebreju gads — pagāja, un mēs bijām vīlušies, neredzot Karali Viņa krāšņumā. Un visi, kas mums pretojās, godīgi pieņēma, ka katra mūsu ticības raksturīgā iezīme ir pierādīta kā nepatiesa; un ka mums, kā godīgiem cilvēkiem, būtu jāatsakās no visa mūsu viedokļa. Tāpēc viņi ar pārsteigumu redzēja, ka mēs joprojām turpinām turēties pie savas cerības un joprojām gaidām savu Karali.

GSAM 156.2„Mēs tomēr savā vilšanās brīdī neredzējām iemeslu zaudēt drosmi. Mēs redzējām, ka Svētie Raksti norāda, ka ir jābūt gaidīšanas laikam, un ka, kamēr redzējums kavējas, mums jāgaida. Mēs redzējām arī to, ka ar gada beigām šis periods nevarēja pilnībā beigties, pat pieņemot, ka mūsu hronoloģija bija pareiza; un ka tās varēja piepildīties tikai kādā brīdī šajā gadā; un tomēr mēs atklāti un pilnībā atzinām pasaulei, ka bijām kļūdījušies konkrētajā jautājumā, uz kuru bijām skatījušies ar tik lielu pārliecību; bet, lai gan mēs šajā jautājumā kļūdījāmies, mēs varam saskatīt Dieva roku šajā lietā. Mēs redzam, ka Viņš ir izmantojis šo paziņojumu kā brīdinājumu pasaulei un pārbaudījumu draudzei. Tas lika Viņa ļaudīm ieņemt gaidīšanas pozīciju. Tas aicināja uz priekšu tos, kuri bija gatavi ciest Viņa vārda dēļ. Tas parādīja, kam sauciens par Kunga atnākšanu bija liela prieka vēsts, un kam tas bija nepatīkama skaņa viņu ausīs. Tas ir parādījis visam visumam, kuri laipni uzņems Kunga atgriešanos, un kuri Viņu noraidīs Viņa otrajā atnākšanā, tāpat kā jūdi to darīja Viņa pirmajā atnākšanā. Un mēs to uzskatām par soli Dieva nodoma piepildīšanā šajā Viņa sagatavošanās dienā, lai Viņš varētu izvest tautu, kas meklētu vienīgi Kunga gribu, lai tā būtu sagatavota Viņa atnākšanai.”

GSAM 157KUSTĪBAS VĒSTURE PĒC 1844. GADA MARTA

GSAM 157.1Turpmāk ir izklāstīta īsa adventistu kustības vēsture pēc 1844. gada 21. marta, kas ņemta no žurnāla Signs of the Times, 1844. gada 31. oktobra numura:—

GSAM 157.2„Pēc 1843. gada — ebreju gada — beigām lielākā daļa adventistu pieņēma pārliecību, ka turpmāk mēs vairs nevaram rēķināties ar konkrētiem laikiem ar kādu noteiktību. Viņi ticēja, ka mēs atrodamies tur, kur norāda mūsu hronoloģija, — visu pravietisko periodu beigās, kuru noslēgumā tiek gaidīts Adventa brīdis; un ka, lai gan mums būtu jāgaida tikai īsu brīdi, jo mūsu hronoloģija varētu atšķirties no Dieva laika, tomēr viņi ticēja, ka mums vairs nav nekādu norāžu par konkrētu laiku. Viņi visi bija paņēmuši savas lampas un devušies pretim Līgavainim; bet Līgavainis bija kavējies ilgāk par laiku (1843. gadu), kurā viņu gaidīja. Šī redzējuma kavēšanās laikā šķita, ka visi ir apņēmušies to gaidīt, ticot, ka tas nevar tikt atlikts un ka tas varētu notikt jebkurā brīdī. Tomēr drīz kļuva ļoti skaidrs, ka daudzi veidoja plānus nākotnei, ko viņi neveidotu, ja ticētu, ka Kungs atnāks šogad; un ka viņi bija aizmiguši attiecībā uz reālu izpratni par Kunga tūlītēju parādīšanos. Citiem vārdiem sakot, viņi domāja, ka Viņš varētu atnākt jebkurā dienā vai ka tas varētu nedaudz aizkavēties, un šajā laikā viņi varētu baudīt atspirdzinošu atpūtu. Nu, tas bija tieši tā, kā mūsu Glābējs teica: ‚Kad nu tas brūtgāns kavējās, tad visas aizmiga un snauda.’

GSAM 157Uzmanība tiek vērsta uz 1844. gada rudeni

GSAM 157.3„Jau 1843. gada maijā brālis Millers bija vērsis mūsu uzmanību uz ebreju svētā gada septīto mēnesi kā laiku, kad tiek ievēroti tie simboli, kas norāda uz otro atnākšanu; un pagājušajā rudenī mēs ar lielu interesi gaidījām šo brīdi. Pēc tam, kad tas bija pagājis, brālis S. S. Snows pilnībā pievienojās viedoklim, ka saskaņā ar simboliem Kunga atnākšanai, kad tā notiks, jānotiek septītā mēneša desmitajā dienā; taču viņš nebija pārliecināts par gadu. Vēlāk viņš saprata, ka pravietiskie periodi faktiski beidzas tikai šajā gadā, 1844. gadā; tad viņš pieņēma nostāju, ka apmēram 22. oktobrī — šā gada septītā mēneša desmitajā dienā — mums būtu jābūt lieciniekiem slavas Kunga atnākšanai. To viņš sludināja Ņujorkā, Filadelfijā un citās vietās pagājušajā pavasarī un vasarā; un, lai gan daudzi piekrita viņa uzskatiem, tomēr nekādas īpašas šo uzskatu sekas nebija redzamas līdz aptuveni jūlijam.

GSAM 158Laukos atstātie ražas augi

GSAM 158.1„Sezonas sākumā daži no mūsu brāļiem Ņūhempšīras ziemeļos bija tik pārliecināti, ka Kungs atnāks pirms nākamās ziemas, ka viņi neapstrādāja savus laukus. Apmēram jūlija vidū — kas bija ebreju gada dienas pusnakts vakars (vakars-rīts, skaitot no aprīļa jaunmēness, kas ir šī ebreju gada sākums) — citi, kuri bija sējuši un stādījuši savus laukus, bija tik pārliecināti par Kunga tūlītēju parādīšanos, ka saskaņā ar savu ticību nespēja novākt ražu. Daži, dodoties uz laukiem pļaut zāli, atklāja, ka nespēj turpināt darbu, un, vadoties no pienākuma apziņas, atstāja ražu laukā, lai ar saviem darbiem parādītu savu ticību un tādējādi nosodītu pasauli. Šī parādība strauji izplatījās pa visu Jaunanglijas ziemeļu daļu.

GSAM 158Tiesas diena pirms Atnākšanas

GSAM 158.2„Tajā pašā laikā mūsu brāļi Meinas štatā bija pieņēmuši uzskatu, ka tiesai jānotiek pirms atnākšanas; ka tā sakrīt ar ražas novākšanu un notiek ne tikai pasaules galā, bet aizņem laika posmu tieši pirms tās beigām. Saskaņā ar šo uzskatu viņi domāja, ka mēs atrodamies tiesas laikā, ka tiek novilkta robežlīnija un ka Dieva kalpi tiek zīmogoti uz pieres, un šī procesa pabeigšana būs signāls četriem eņģeļiem, kuri tur zemes četrus vējus (Atklāsmes grāmata 7:1), lai tie atlaistu savu tvērienu.

GSAM 159Pusnakts atmoda

GSAM 159.1„Apmēram jūlija vidū Dieva svētība, atgūstot atkritušos, sāka pavadīt laika sludināšanu, un tie, kuri pieņēma kādu no minētajiem uzskatiem, parādīja ievērojamu izmaiņu savā uzvedībā un pēkšņu atmodu no miega, kā bija paredzēts. ‚nakts vidū balss atskanēja: redzi, brūtgāns nāk, ejat ārā viņam pretī. Tad visas tās jumpravas cēlās un sataisīja savus eļļas lukturus.’ No jūlija šīs kustības notika dažādās Jaunanglijas daļās un bija nošķirtas viena no otras; taču tās visas pavadīja Dieva svētība, atgriežot daudzus, kuru lampas jau gandrīz bija nodzisušas, un svētdarot Viņa svētos. Ekseteras nometnes sapulcē visas šīs ietekmes satikās, saplūda vienā lielā kustībā un strauji izplatījās pa visām adventistu grupām visā zemē.”