17. nodaļa — Patiesība, kas tiek izplatīta grūtībās

GSAM 265.1„KĀ gans meklē savu ganāmo pulku tai dienā, kad viņš ir savu izklīdušo avju vidū, tā Es meklēšu Savas avis un tās izpestīšu no visām tām vietām, kurp tās noklīdušas tumšā un vētrainā dienā.”¹

GSAM 265.2Tie, kuri līdz šim laikam (1847. gadam) bija pieņēmuši trešā eņģeļa vēsti, bija nabagi šīs pasaules mantās un tādēļ finansiāli varēja darīt tikai nedaudz, lai izplatītu šo vēsti. Mācītājs Vaits un viņa sieva, kā arī mācītājs Beitss saprata, cik svarīgs ir personīgs darbs starp izkaisītajiem brāļiem, kā arī nepieciešamību sagatavot lasāmvielu, ko nodot cilvēku rokās, lai palīdzētu viņiem nonākt pie patiesības atziņas. Mācītājs Beitss, dodoties uz dažādām vietām un izplatot pa pastu savu brošūru par sabata jautājumu, guva lielu palīdzību šī jautājuma izklāstīšanā. Viņš strādāja ar vislielāko neatlaidību.

GSAM 265Jaunas māsas upuris patiesības vārdā

GSAM 265.3Kādu reizi, kad viņam nebija naudas, lai samaksātu ceļa izdevumus, viņš jau grasījās doties kājām no Masačūsetsas uz Ņūhempšīru. Tieši tad viņš saņēma vēstuli no jaunas māsas, kura bija apņēmusies strādāt mājas darbus par 1 dolāru nedēļā, lai viņai būtu kaut kas, ar ko palīdzēt šai lietai. Pēc nedēļas darba viņa bija tik ļoti pārliecināta, ka mācītājam Beitsam ir vajadzīga nauda, ka devās pie sava darba devēja un saņēma avansa maksājumu, lai varētu viņam nekavējoties nosūtīt 5 dolārus. Ar šo naudu viņš samaksāja brauciena maksu uz Ņūhempšīru, izmantojot sabiedrisko transportu. Katrā vietā viņam bija labas sanāksmes, un daudzas dvēseles pieņēma patiesību.

GSAM 266Saimniecības vadīšana ar aizņemtiem mēbeļu priekšmetiem

GSAM 266.1Lai parādītu upurēšanās garu, kas vadīja šīs vēsts pirmos pionierus, mēs citējam šādu fragmentu no Vaitas kundzes apraksta par viņu stāvokli 1847.–1848. gada ziemā, kad viņi dzīvoja telpās S. Houlenda plašajā mājā Topšamā, Meinas štatā, kur ar aizņemtajām mēbelēm iekārtoja mājsaimniecību:—

GSAM 266.2„Mēs bijām nabagi un piedzīvojām grūtus laikus. Mans vīrs strādāja, pārvadājot akmeņus uz dzelzceļa, kas nodilināja ādu uz viņa pirkstiem cauri, un daudzās vietās sāka tecēt asinis. Mēs bijām nolēmuši nebūt atkarīgi, bet gan paši nodrošināt sev iztiku un būt spējīgiem palīdzēt citiem. Taču mums neveicās. Mans vīrs strādāja ļoti smagi, bet nespēja saņemt to, kas viņam pienācās par viņa darbu.

GSAM 266Mācītājs Vaits, cirstot malku

GSAM 266.3„Mans vīrs pameta darbu pie dzelzceļa un ar cirvi devās mežā cirst malku. Ar nepārtrauktu sāpju sajūtu sānā viņš strādāja no agra rīta līdz tumsai, lai dienā nopelnītu apmēram piecdesmit centus. Naktīs viņš nevarēja gulēt smagu sāpju dēļ. Drīz mēs saņēmām vēstules no brāļiem dažādos štatos, kuri aicināja mūs braukt ciemos pie viņiem; taču, tā kā mums nebija līdzekļu, lai izbrauktu no štata, mūsu atbilde bija, ka ceļš mums nav atvērts.

GSAM 266.4„Mēs saņēmām vēstuli no brāļa Čemberleina no Konektikutas, kurš mudināja mūs apmeklēt konferenci šajā štatā. Mēs nolēmām doties, ja vien varētu iegūt līdzekļus. Vīrs norēķinājās ar savu darba devēju un uzzināja, ka viņam pienākas desmit dolāri. Par pusi no šīs summas es iegādājos ļoti nepieciešamos apģērba priekšmetus, pēc tam salāpīju vīra mēteli, pat salāpīdama lāpīšanas vietas tā, ka bija grūti atšķirt oriģinālo audumu piedurknēs. Mums bija palikuši pieci dolāri, lai nokļūtu līdz Dorčesterai, Masačūsetsā. Mūsu ceļasomā bija gandrīz viss, kas mums piederēja uz zemes. Bet mums bija mierīga sirds un tīra sirdsapziņa, un to mēs vērtējām augstāk par zemes ērtībām.

GSAM 267.1„Mēs iegriezāmies brāļa Nikolsa mājā, un pirms došanās prom māsa Nikolsa pasniedza manam vīram piecus dolārus, kas sedza mūsu brauciena izmaksas līdz Midltaunai, Konektikutā. Mēs bijām svešinieki šajā pilsētā un nekad iepriekš nebijām redzējuši nevienu no brāļiem šajā štatā. Mums bija palikuši tikai piecdesmit centi. Mans vīrs neuzdrošinājās tos izmantot, lai nolīgotu pajūgu, tāpēc viņš uzmeta ceļalādi uz dēļu kaudzes, un mēs devāmies tālāk, meklējot kādu, kam ir tāda pati ticība. Drīz vien mēs atradām brāli Čemberleinu, kurš mūs aizveda uz savām mājām.”

GSAM 267Konference Rokihilā, Konektikutā

GSAM 267.2Šī konference notika Rokihilā, un sanāksmes telpa bija liela, nepabeigta istaba brāļa Beldena mājā. Šis izvilkums no vēstules, ko mācītājs Vaits rakstīja S. Houlendam, sniedz dažas interesantas detaļas par šo sanāksmi:—

GSAM 267.3„20. aprīlī brālis Beldens nosūtīja savus ratus uz Midltaunu, lai mūs un izkaisītos brāļus šajā pilsētā savāktu. Mēs ieradāmies pie viņa [Rokihilā] apmēram pulksten četros pēcpusdienā, un pēc dažām minūtēm ieradās brāļi Beitss un Gurnijs. Tajā vakarā mums bija sanāksme, kurā piedalījās apmēram piecpadsmit cilvēki. Piektdienas rītā brāļi turpināja ierasties, līdz mūsu skaits sasniedza apmēram piecdesmit. Ne visi no viņiem bija pilnībā iekļāvušies patiesībā. Mūsu sanāksme tajā dienā bija ļoti interesanta. Brālis Beitss skaidri izklāstīja baušļus, un to nozīmīgums tika uzsvērts ar spēcīgiem liecības vārdiem. Vārds iedarbojās tā, ka nostiprināja tos, kuri jau bija patiesībā, un pamodināja tos, kuri vēl nebija pilnībā izlēmušies.”²

GSAM 267Uzaicinājums uz Osveigo apgabalu, Ņujorkā

GSAM 267.4Tā kā mācītājs Beitss rakstīja brošūru, kas tika izplatīta adventistu vidū, arī citu štatu iedzīvotāji sāka ievērot sabatu. Hairems Edsons no Portgibsonas, Ņujorkas štatā, rakstīja vēstuli, aicinot mācītāju Vaitu, viņa sievu un citus piedalīties sabata ievērotāju konferencē Volnejā, Osveigo apgabalā, 1848. gada augustā. Viņš teica, ka brāļi pārsvarā bija nabadzīgi un viņš nevarēja apsolīt, ka viņi daudz palīdzēs segt izdevumus. Mācītājs Vaits bija saņēmis 40 dolārus par darbu, ko veica siena laukā. Daļu no šīs summas iztērēja, lai iegādātos ļoti nepieciešamo apģērbu, bet ar atlikumu apmaksāja ceļu uz Volneju un atpakaļ.

GSAM 268.1Šī konference Ņujorkas rietumos notika Arnolda kunga ratnīcā. Klātesošo skaits bija apmēram trīsdesmit pieci cilvēki — visi, ko varēja savākt šajā štata daļā, — taču diez vai divi no viņiem bija vienisprātis. Katrs stingri aizstāvēja savus uzskatus, apgalvojot, ka tie atbilst Bībelei. Visi bija dedzīgi izklāstīt savus uzskatus un tos sludināt. Viņiem tika paskaidrots, ka mācītājs Vaits un viņa sieva nebija mērojuši tik lielu attālumu, lai viņus uzklausītu, bet gan lai mācītu viņiem patiesību. Arnolda kungs uzskatīja, ka Atklāsmes grāmatas 20. nodaļā minētie tūkstoš gadi jau ir pagājuši un ka Atklāsmes grāmatā minētie simt četrdesmit četri tūkstoši ir tie, kas tika augšāmcelti Kristus augšāmcelšanās brīdī.

GSAM 268Arnolda kungs iebilst pret sakramentiem

GSAM 268.2Kad šīs pulcēšanās dalībnieku priekšā tika izlikti mūsu mirstošā Kunga simboli un viņi gatavojās pieminēt Viņa ciešanas, Arnolda kungs piecēlās un teica, ka viņš netic tam, ko viņi grasās darīt, — ka Kunga mielasts esot Pasas svētku turpinājums, kas jāievēro tikai reizi gadā.

GSAM 268.3Šīs dīvainās viedokļu atšķirības uzlika smagu nastu uz Vaitas kundzes pleciem. Viņa labi zināja, ka Arnolda kungs kļūdījās, un lielas skumjas nomāca viņas garu, jo šķita, ka Dievs tiek apkaunots. Daži baidījās, ka viņa mirst; taču mācītāji Beitss, Vaits, Čemberleins, Gurnijs un Edsons lūdza par viņu, un Kungs žēlīgi uzklausīja savu kalpu lūgšanas, un viņa atdzīvojās. Debesu gaisma nolaidās pār viņu, un drīz vien viņa zaudēja saikni ar zemes lietām. Atrodoties šādā stāvoklī, viņai tika parādītas dažas klātesošo kļūdas, kā arī patiesība, kas kontrastēja ar šīm kļūdām, parādot, ka šie nesaskaņotie uzskati, par kuriem viņi apgalvoja, ka tie atbilst Bībelei, patiesībā atbilst tikai viņu pašu viedoklim par Bībeli, un ka viņiem jāatsakās no savām kļūdām un jāvienojas par trešā eņģeļa vēsti. Sapulce beidzās krāšņi; patiesība guva uzvaru. Tie, kuri turējās pie šīm dīvainajām viedokļu atšķirībām, atzina savas kļūdas un vienojās par trešā eņģeļa vēstījuma pašreizējo patiesību, un Dievs viņus bagātīgi svētīja.

GSAM 269Redzējums ar brīnišķīgu Bībeles izmantošanu

GSAM 269.1Šo sanāksmi aprakstīja Aleksandra Rosa kungs 1884. gada 4. janvārī, kurš bija viens no trīsdesmit pieciem klātesošajiem šajā nelielajā pulcēšanā. Viņš teica:—

GSAM 269.2„Māsa Vaita, atrodoties redzējumā, piecēlās kājās un paņēma ģimenes Bībeli savā kreisajā rokā; grāmata bija parasta izmēra. Turēdama to atvērtu augstu virs galvas, nepaskatoties uz to, viņa ar labo roku pāršķīra lappuses no viena teksta uz otru un, liekot pirkstu uz rakstvietas, to atkārtoja. Es paskatījos uz daudziem tekstiem, lai pārliecinātos, vai viņa atkārto tieši to, uz kuru norādīja. Es pats vai daži no klātesošajiem tos visus pārskatīja. Katrā gadījumā viņa ne tikai atkārtoja tekstu, uz kuru norādīja, bet darīja to, kamēr viņas acis skatījās uz augšu un pretējā virzienā no Bībeles. Tieši šie rakstu vietu fragmenti, kurus viņa atkārtoja, atspēkoja viltus teorijas, ko izvirzīja sabata ievērotāji, kas 1848. gada augustā bija sapulcējušies Volnejā, un lika mums apvienoties patiesībā.”

GSAM 269.3Patiesi, būtu grūti pārliecināt kādu, kurš neatteiktos no mācības kļūdas, kas šādos apstākļos tika labota, citējot skaidrus tekstus no Bībeles un šādā ievērojamā veidā. Šī sabata ievērotāju grupa Osveigo apgabalā, pēc tam, kad viņu kļūdas tika šādi labotas un viņi apvienojās patiesībā, devās prom no šīs sanāksmes, lai izplatītu gaismu citiem. Rezultāti neapšaubāmi liecināja, ka tas ir Dieva darbs. Sātans vienmēr ir gatavs sadalīt, novērst uzmanību un izkliedēt, izmantojot jebkādus līdzekļus, kas viņam ir pieejami. „Dievs nav nekārtības, bet miera Dievs. Tā kā visās svēto draudzēs.”³

GSAM 270Brīnumainas dziedināšanas gadījumi

GSAM 270.1Pēc iepriekš minētās konferences tika rīkotas sanāksmes Madisona apgabalā, Portgibsonā, Portbaironā un Ņujorkas pilsētā. Pēc tām notika vispārējā sanāksme Konektikutā. Dažās no šīm vietām Kungs ļoti tuvinājās Saviem kalpiem, un Lielā Ārsta dziedināšanas spēks nāca pār slimajiem, atbildot uz Viņa ļaužu dedzīgajām lūgšanām, kad tie ievēroja noteikumus, kas izklāstīti Jēkaba vēstulē.⁴ Pat cilvēki, kurus ārsti bija atzinuši par bezcerīgiem, tika dziedināti no savām slimībām. Šāda veida notikumi ir bieži piedzīvoti dažādos laikos kopš 1845. gada.

GSAM 270Pionieri iztur grūtības

GSAM 270.2Mācītājs Vaits, runājot par tiem pionieru laikiem, 1880. gada 5. februāra izdevumā Review and Herald teica:—

GSAM 270.3„Mūsu sākotnējā darbā mēs cietām badu, jo trūka pienācīgas pārtikas, un aukstumu, jo trūka pienācīga apģērba. Mēs atteicāmies pat no dzīves nepieciešamībām, lai ietaupītu naudu Dieva lietai. Tajā pašā laikā mēs briesmīgi nogurdinājām sevi, lai paveiktu to milzīgo darba apjomu, kas šķita nepieciešams rakstīšanā, rediģēšanā, ceļošanā un sludināšanā no štata uz štatu.”

GSAM 270.41848. gads bija ievērojams ne tikai Adventa vēsturē, bet arī politiskajā ziņā. Trešā eņģeļa vēstījuma patiesības bija ļoti skaidri definētas, un darba attīstībai atvērās ceļš dažādos virzienos. Šajā laikā notikumi morālajā un politiskajā pasaulē ieguva tādu raksturu, kas spēja no jauna piesaistīt pravietojumu pētnieku uzmanību. Ne tikai Vecās pasaules tautu vidū valdīja liela neskaidrība, bet arī Haidzvillā, Veinas apgabalā, Ņujorkas štatā, sākās mūsdienu spiritisma izpausmes, par kurām Bībeles pētnieki teica, ka tās noteikti ir „velnu gari, kas pulcēs zemes tautas uz cīņu Tā Kunga dienā”.

GSAM 271Sajukums tautu vidū 1848. gadā

GSAM 271.11848. gada 21. februārī, kad Francijas karaļa Luija Filipa galma ļaudis bija sapulcējušies ap viņu, viņš teica: „Es nekad neesmu sēdējis uz impērijas troņa tik droši kā šodien.” Nākamā vakara krēslas stundā, tērpies „jūrnieka jakā” un pārģērbies par nomas karietes kučieri, viņš aizbēga ārpus Parīzes pilsētas mūriem, meklējot patvērumu savai personīgajai drošībai. Šīs lielās un pēkšņās pārmaiņas cēlonis, kā tiek teikts, bija kāda viņa rīcība, kas atbalstīja pāvesta varas uzurpāciju, kas aizvainoja viņa pavalstniekus un karavīrus. Tajā dienā viņš Parīzē bija pabeidzis grandiozu Francijas armijas parādi; un, kad ieroči bija sakrauti kaudzēs, viņš atgriezās pilī, kad pēkšņi kāds mazs zēns uzlēca uz lielgabala, vicinot trīskrāsu karogu un saucot: „Nost ar pāvestu! NOST AR PĀVESTU!!” Kareivji pievienojās šim saucienam, un tas ātri izplatījās pa rindām, kļūstot arvien spēcīgāks, līdz tam pievienojās sauciens: „UN NOST AR KARALI!” Dažu stundu laikā visa Parīze pārvērtās par haotisku jucekļa skatuvi. Kareivji ar ieročiem rokās, kopā ar pūli, steidzās uz karaļa pili. Uzzinājis par nemieriem, viņš steidzās aizbēgt, pārģērbies.

GSAM 271Valstis, kas iesaistījās cīņā

GSAM 271.2Nemieri un satraukums Francijā strauji izplatījās uz citām valstīm. Prūsija, Hanovera, Sardīnija, Sicīlija, Neapole, Venēcija, Lombardija, Toskāna un Roma tika pārņemtas ar to pašu pūļa garu. Trīs mēnešu laikā visa Eiropa bija satraukta, un vairāk nekā trīsdesmit impērijas un karalistes atradās vislielākajā haosā. Ielās tika sadedzināti troņi, karaļi un imperatori bēga un slēpās, baidoties par savu dzīvību. Politiki prognozēja, ka notiks vispārēja revolūcija pasaules valdībās.

GSAM 272.1Daudzi adventistu sludinātāji, kuri tolaik vēl nebija dzirdējuši par trešā eņģeļa vēsti, redzēja šo haosu un pieņēma, ka tas noteikti ir tautu pulcēšanās uz „karu, Dieva, tā Visuvarenā, lielā dienā”.⁵

GSAM 272Atklāts zīmogošanas vēstījums

GSAM 272.2Tieši šajā laikā Septītās dienas adventisti no Rakstiem uzzināja, ka ceturtā baušļa sabats ir dzīvā Dieva zīme jeb zīmogs un ka ir pienācis laiks sludināt Atklāsmes grāmatas 7:1–4 zīmogošanas vēsti, un viņi izstrādāja veidus un līdzekļus, kā šo vēsti nodot cilvēkiem. Kamēr Septītās dienas ļaudis gatavojās šim darbam, Pirmās dienas adventisti teica: „Jūs ar savu zīmogošanas vēsti esat par vēlu, jo lielās dienas karš un Tā Kunga faktiskā atnākšana jau ir pavisam tuvu.”

GSAM 272Nemieri pēkšņi norima

GSAM 272.3Apmēram trīs mēnešus vēlāk nemieri starp tautām norima; tomēr ne tādēļ, ka būtu atrisinātas to sūdzības, bet tādā veidā, ko pat paši žurnālisti nespēja izskaidrot. Par šiem nemieriem Horass Grīlijs laikrakstā New York Tribune teica: „Mums visiem bija liels brīnums, kas tik pēkšņi izraisīja šo sajukumu starp tautām; bet vēl lielāks brīnums ir tas, kas to apturēja.”

GSAM 272Senators Čoats par situāciju Vecajā pasaulē

GSAM 272.4Nonākam pie 1851. gada un redzam, ka senators Čoats runā ASV Kongresā, atsaucoties uz stāvokli Vecajā pasaulē, un saka:

GSAM 272.4„Kāda tieši ir tā situācija un izskats, uz kuru, šķiet, gulst ēnas, mākoņi un tumsa, jūs pilnībā novērtējat; cik pilnīgi nestabila tā ir. Man šķiet, it kā karaļu privilēģijas, cilvēku tiesības un tūkstoš gadu garumā uzkrātās neapmierinātības būtu gatavas izvilkt zobenu, lai sāktu konfliktu, kurā asinis plūdīs, kā apokaliptiskā redzējumā, ‚līdz pat zirgu iemauktiem’, un kurā izmirs vesela cilvēku rase; kurā laika lielais zvans iezvanīs vēl vienu stundu; kurā pati sabiedrība tiks pārbaudīta ar uguni un tēraudu, vai tā ir no dabas un dabas Dieva, vai nē.”

GSAM 273„Liecība” no 1848. gada 18. novembra

GSAM 273.1Kamēr tie, kas apgalvoja, ka šīs 1848. gada nemierības starp tautām ievadīs Kunga atnākšanu, piedzīvoja skumju vilšanos, kā tad klājās Septītās dienas adventistiem, kuri apgalvoja, ka tagad ir pienācis laiks, kad cilvēkiem tiks dāvāts „dzīvā Dieva zieģelis”? Atbildot uz to, mēs citējam fragmentu no brošūras, ko 1849. gada janvārī izdeva mācītājs Džozefs Beitss. Runājot par notikumu, kas risinājās 1848. gada 18. novembrī, viņš saka:—

GSAM 273.2„Neliela brāļu un māsu grupa bija sapulcējusies sanāksmē Dorčesterā, netālu no Bostonas, Masačūsetsā. Pirms sapulces sākuma daži no mums pārrunāja dažus punktus no zīmogošanas vēstījuma; pastāvēja atšķirīgas domas par vārda ‚uzkāpjam’ utt. pareizo interpretāciju, un, ņemot vērā, ka nedaudz agrāk Topšamas [Meinas štatā] konferencē mēs bijām lūgšanā pievērsušies šī vēstījuma publicēšanai, bet publicēšanas veids nešķita pietiekami skaidrs, mēs vienprātīgi nolēmām visu nodot Dieva rokās. Pēc kāda laika, ko pavadījām nopietnās lūgšanās pēc gaismas un norādījumiem, Dievs māsai Vaitai redzējumā deva šādu vēstījumu.”

GSAM 273.2Mēs citējam vārdus tā, kā viņa tos teica redzējumā:—

GSAM 274Vārdi, kas tika teikti redzējumā

GSAM 274.1„Kur izlauzās gaisma? Lai tavs eņģelis mums māca, kur izlauzās gaisma. Tas sākās no mazumiņa, kad tu devi vienu gaismu pēc otras. Liecība un baušļi ir savstarpēji saistīti, tos nevar nošķirt; vispirms nāk Dieva desmit baušļi. Viņam bija liels prieks, kad Viņa likums sāka parādīties spēkā un pamestas vietas sāka tikt atjaunotas. No vājuma tā ir kļuvusi stipra, pētot Viņa vārdu. Tās pārbaudījums ir bijis tikai īsu laiku. Tas ir zīmogs! Tas nāk! Tas ceļas, sākot no saules lēkta. Tāpat kā saule, kas sākumā ir auksta, kļūst siltāka un sūta savus starus. Kad šī patiesība parādījās, tajā bija tikai nedaudz gaismas, bet tā ir pieaugusi. Ak, šo staru spēks! Tas kļūst arvien spēcīgāks. Lielākais svars un gaisma ir uz šīs patiesības, jo tā pastāv mūžīgi, kad Bībele vairs nebūs vajadzīga. Tā cēlās tur austrumos; tā sākās ar nelielu gaismu, bet tās stari dziedē. Ak, cik varena ir šī patiesība; tā ir visaugstākā pēc tam, kad viņi ienāks labajā zemē, bet tā pieaugs, līdz viņi kļūs nemirstīgi. Tā sākās ar saules lēktu, turpina savu ceļu kā saule, bet tā nekad nenoriet.

GSAM 274.2„Eņģeļi tur četrus vējus. Tas ir Dievs, kas ierobežo šos spēkus. Eņģeļi nav atlaiduši, jo ne visi svētie ir zīmogoti. Kad Miķelis piecelsies, šīs bēdas pārņems visu zemi. Tie jau ir gatavi pūst. Ir uzlikts ierobežojums, jo svētie nav zīmogoti. Jā, publicē to, ko esi redzējis un dzirdējis, un Dieva svētība tevi pavadīs. Lūk! Šis uzlecošais spēks kļūst arvien spēcīgāks un spožāks.”⁶

GSAM 274.3Pēc iznākšanas no šī redzējuma Vaitas kundze teica savam vīram:

GSAM 274.3„Man ir vēstījums tev. Tev jāsāk izdot nelielu avīzi un izsūtīt to cilvēkiem. Sākumā lai tā ir neliela; bet, kad cilvēki to izlasīs, viņi tev nosūtīs līdzekļus, ar kuriem to drukāt, un tā būs veiksmīga jau no paša sākuma. Man tika parādīts, ka šis nelielais sākums kļūs kā gaismas straumes, kas izplatīsies pa visu pasauli.”

GSAM 275Šaubas no cilvēciskā viedokļa

GSAM 275.1Šie pareģojumi tika izteikti 1848. gadā par sabata patiesības uzplaukumu un izplatīšanos. Ja tolaik raudzītos uz situāciju no cilvēciskā viedokļa, prāts teiktu: „Šis pareģojums nekad nevar piepildīties.” Drīz pēc tam, kad šis pareģojums tika izteikts, kāds vīrs piebilda vienam no mūsu darbiniekiem: „Jums būs vajadzīgi 144 000 gadi, lai paveiktu to, ko jūs iecerējāt.” „Kā!” viņi teiktu, „trīs sludinātāji — mācītājs Vaits un viņa sieva, kā arī mācītājs Beitss — visi bez graša kabatā, ar mazāk nekā simts sekotājiem, kuri visi ir bez līdzekļiem, dodas ceļā ar dažiem simtiem eksemplāru astoņdesmit lappušu brošūras par sabata jautājumu, lai pasludinātu brīdinājuma vēsti visai pasaulei! Absurds pieņēmums!” Kamēr tie, kas tā domāja, teica: „Neiespējami!”, ticība vēstij un pārliecība par panākumiem teica: „Israēla Dieva vārdā tas tiks izdarīts! Un, paļaujoties uz Viņa spēku, tas ir jāizdara!”

GSAM 275Kā tika iespiesta pirmā Septītās dienas adventistu avīze

GSAM 275.2No brīža, kad tika sniegta liecība par izdevējdarbību, daudzi septītās dienas ievērotāji lūdza Dievu, lai Viņš atvērtu ceļu „nelielas avīzes” iespiešanai. Lielākais trūkums bija nauda, ar ko nodrošināt pirmā numura izdošanu. 1849. gada jūnijā mācītājs Vaits ieguva iespēju nopļaut četrdesmit akrus timotiņa ar rokas izkapti par septiņdesmit pieciem centiem par akru; un tādējādi viņam izdevās izdot šī nelielā žurnāla pirmo numuru. Šajā vietā varbūt nebūtu nevietā ievietot šī nelielā izdevuma pirmās lappuses faksimilu. Lasītājs pirmajā slejā pamanīs mācītāja Vaita vārdus, kur viņš saka: „Līdz šim brīdim ceļš, lai sāktu darbu, nebija atvērts.” Un jūs varat arī redzēt, ka tieši viņa pašaizliedzība „atvēra ceļu”.

GSAM 276Vaitas kundzes stāstījums par pirmajiem izdevumiem

GSAM 276.1Vaitas kundze par izdevējdarbības sākumu saka:—

GSAM 276.2„Mans vīrs sāka izdot nelielu brošūru Midltaunā, astoņas jūdzes no Rokihilas, Konektikutā, un bieži mēroja šo attālumu turp un atpakaļ, lai gan viņš tolaik kliboja. Kad viņš atnesa pirmo numuru no tipogrāfijas, mēs visi noliecāmies ap to, lūdzot Kungu ar pazemīgām sirdīm un daudzām asarām, lai Viņa svētība atrodas uz Viņa kalpa vājiem centieniem. Tad viņš nosūtīja avīzi visiem tiem, par kuriem domāja, ka tie to lasīs, un nesa to uz pastu ceļojuma somā. Katrs numurs tika nogādāts no Middletownas uz Rokihilu, un vienmēr, pirms tos sagatavoja nosūtīšanai pa pastu, tos izklāja Kunga priekšā un ar asarām sajauktās dedzīgās lūgšanas tika veltītas Dievam, lai Viņa svētība pavadītu šos klusos vēstnešus. Ļoti drīz pienāca vēstules, kas nodrošināja līdzekļus avīzes izdošanai, kā arī labas ziņas par daudzām dvēselēm, kas pievērsušās patiesībai.”⁷

GSAM 276Pareģojums par avīzes atbalstu piepildījās

GSAM 276.3Ar jūtām, kas ir daudz dziļākas par vienkāršu interesi, mēs iepazīstinām ar šo pirmo lappusi no pirmā izdevuma, ko publicēja Septītās dienas adventisti. Viss žurnāla The Present Truth sējums sastāvēja no vienpadsmit numuriem, katrs astoņas lappuses garš, ar divām slejām katrā. Teksta laukums uz lappuses bija četras un piecas astotdaļas collas uz astoņām collām. 1. un 4. numurs tika iespiesti jūlijā, augustā un septembrī Midltaunā, Konektikutā. Numuri no 5. līdz 9. tika iespiesti Osveigo, Ņujorkā, un ir datēti ar 1849. gada decembri, 1850. gada martu, aprīli un maiju. 11. numurs ir datēts ar 1850. gada novembri un tika iespiests Parīzē, Meinas štatā. 6. numurā mācītājs Vaits teica: „Izdodot pirmos četrus numurus, ienāca vairāk nekā pietiekami daudz naudas, lai apmaksātu izdevumus. Tā tika izmantota, lai segtu mūsu izdevumus saistībā ar sanāksmēm, kurās esam piedalījušies.” 1849. gadā šo izdevumu ietekmē un pateicoties mācītāja Beitsa pionieru darbam, daudzi pieņēma vēsti Vērmontā, Mičiganā un citos štatos.

GSAM 278.1Pretstatā 1848. gada darba neiepriecinošajai situācijai mēs aplūkosim dažus faktus, kādi tie bija 1905. gadā, un tādējādi varēsim labāk spriest par šīs lietas galīgo iznākumu — vai taisnība bija tiem, kuri pretojās vēstījuma pieticīgajiem sākumiem, vai arī Dievam, kurš caur savu kalponi runāja par „zīmogošanas” darba „pieaugošo” spēku.

GSAM 278Izdevējdarbības attīstība

GSAM 278.2Šī patiesība tagad tiek sludināta un publicēta aptuveni četrdesmit pasaules vadošajās valodās. Tā vietā, lai būtu trīs sludinātāji, to skaits, ieskaitot ordinētos un licentiātus, pārsniedz 600, neskaitot simtiem citu cilvēku, kuri strādā par ārstiem, Bībeles darbiniekiem, skolotājiem un medicīnas misionāriem. Konfesijas literatūra ir pārstāvēta vairāk nekā piecdesmit dažādos periodiskajos izdevumos, kurus drukā gandrīz divdesmit izdevniecībās, kas atrodas Eiropā, Āzijā, Āfrikā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, Klusā okeāna salās un Austrālijā. Šajās izdevniecībās tiek drukātas vairāk nekā 1100 dažādas grāmatas, brošūras un traktāti. Lai iegūtu katras grāmatas eksemplāru kopā ar periodiskajiem izdevumiem uz vienu gadu, būtu nepieciešami aptuveni 340 dolāri. Tā vietā, lai būtu vienkārši simts piekritēju, ir gandrīz 100 000 cilvēku, kuri priecājas par šo patiesību. Patiesi, šis vēstījums, tāpat kā saule, „ceļas”, un mēs varam teikt, izmantojot 1848. gada liecības vārdus: „Ak, šo staru spēks!”

GSAM 278Tautu stāvoklis

GSAM 278.3Kamēr vēsts šādi ir virzījusies uz priekšu, kāds ir bijis valstu stāvoklis? Kopš tā laika publiskajos laikrakstos mēs bieži esam saskārušies ar paziņojumiem par vispārējo karu, kas drīz sāksies Eiropā. Lai gan šeit ir bijuši konflikti un tur – nemieri, vispārējais „viesulis” tiek atturēts — „četriem vējiem” nav atļauts pūst vienlaikus, „tiekams mēs apzieģelēsim sava Dieva kalpus”. Ka strīdu un kara elementi tur pastāv, bet neizlaužas, jo tiek turēti savaldībā, ir acīmredzams visiem.

GSAM 279.1Henrijs Vords Bīčers neilgi pirms savas nāves tādu lielu armiju uzturēšanu Eiropā nosauca par „dzīvības asins iepriekšēju izsūknēšanu, baidoties, ka tā tiks izlieta”. Situāciju starp valstīm, ar to naidu un ienaidu, kā arī savstarpējo draudīgo attieksmi, viņš salīdzināja ar „strupceļu”, ko izraisa cilvēku grupa, kas vērš dolkus viens otra krūtīs, bet neviens no viņiem neuzdrošinās sist, baidoties tikt sistam. „Bet,” viņš teica, „kāds no viņiem drīz ieraudzīs piemērotu brīdi, lai sistu, un tad sāksies vispārēja cīņa.”

GSAM 279Kara ieroču salīdzinājums

GSAM 279.2Kopš 1848. gada ir izgatavoti kara līdzekļi, salīdzinot ar kuriem labākie tolaik pieejamie tagad tiktu uzskatīti par vienkāršām rotaļlietām. Amerikas „Peace Association”, aicinot uz miera dievkalpojumiem Miera svētdienā — 1895. gada 15. decembrī — teica: „Tagad, kad civilizācijā ir vērojams nepārprotams progress, no otras puses starp valstīm notiek lielāki sagatavošanās darbi karam nekā jebkad agrāk.”

GSAM 279Ģenerālis Maijls par kara gatavošanos

GSAM 279.3Ģenerālis Nelsons A. Maijls 1904. gada 12. janvārī runā masu sapulcē Vašingtonā, D.C., teica:—

GSAM 279.4„Šajā apgaismotajā progresa un inteliģentas, izsmalcinātas civilizācijas laikmetā mēs labprāt gribētu ticēt, ka kara nastas un briesmas ir mazinājušās; tomēr, lai cik dīvaini tas arī nešķistu, pasaules vēsturē nekad nav bijis laika, kad tik daudz bagātības tiktu izšķērdēts, gatavojoties karam, ne arī laika, kad tik daudzi miljoni apmācītu, prasmīgu un disciplinētu vīru, bruņotu ar visiznīcinošākajiem ieročiem, tiktu atvilkti no miermīlīgās rūpniecības jomām, kā tas notiek šobrīd.”

GSAM 280.1Bet kara viesulis joprojām kavējas, kamēr turpinās zīmogošanas darbs.