15. nodaļa — Pieaugoša gaisma un lielāki brīnumi

GSAM 235.1„PIEMINIET tās iepriekšējās dienas, kurās, apgaismoti, jūs pastāvīgi esat cīnījušies lielās bēdu cīnīšanās, Gan caur mēdīšanām un bēdām tapuši par ērmiem, gan palikuši par biedriem tiem, kam tā klājās.”¹

GSAM 235.2Laika posms no 1844. gada vilšanās līdz brīdim, kad tika atklāta skaidra gaisma par svētnīcu un trešā eņģeļa vēsti, bija īpašs pārbaudījumu laiks. Adventisti, kuri joprojām turpināja uzstāt, ka viņiem bija taisnība pagātnes kustībā, patiešām bija „izsmiekla objekts” tiem, kuri uzskatīja, ka vēsts ir pilnīga neveiksme; un šī iemesla dēļ viņi bija pakļauti lieliem apvainojumiem. To viņi varēja pacietīgi izturēt, kamēr ticībā turējās pie Kunga un baudīja Viņa Svētā Gara klātbūtni.

GSAM 235Divi īpaši uzbrukuma punkti

GSAM 235.3Sātanam bija divi īpaši kārdinājuma punkti adventistu tautai. Pirmais bija panākt, lai tie, kuri stingri ticēja, ka pravietiskie laiki ir beigušies, sāktu uzskatīt, ka Kristus otrā atnākšana ir garīga atnākšana un ka Viņš kādā veidā veica šo atnākšanu divtūkstoš trīs simtu dienu beigās. Otrs bija pamudināt tos, kuri šaubījās par savu iepriekšējo pieredzi, no tās atteikties. Tādējādi, kamēr patiesība par svētnīcu un trešā eņģeļa vēsti pakāpeniski tika atklāta no Rakstiem, Dieva Gara vēstījumi, izmantojot pravietojuma dāvanu, apstiprināja iepriekšējo kustību, nosaucot to par „spilgtu gaismu”, ko Dievs novietojis ceļa sākumā, lai tā spīdētu visā ceļā līdz pilsētai, un norādīja uz Rakstu liecībām, ka Kristus otrā atnākšana būs burtiska un personiska un tādēļ nevar būt notikums „dienu” beigās.

GSAM 236Brīnišķīgas parādības

GSAM 236.1Ja Kungs šajās pēdējās dienās runātu ar savu tautu caur redzējumiem, vai mēs tad negaidītu, ka pašā parādībā būtu redzamas dievišķās pazīmes? Šīs pazīmes ir redzamas E. G. Vaitas kundzes redzējumos. Paši redzējumi, kā parādīts 13. nodaļā, ir vienkārši brīnumaini; taču ar viņas agrākajiem redzējumiem saistītas daudzas brīnišķīgas iezīmes, kuras jūs pamanīsiet, turpinot izlasīt šo darbu; un vai mēs varētu gaidīt, ka būtu citādi ar šāda rakstura dāvanu, ko Dievs paredzējis, lai piesaistītu cilvēku uzmanību un liktu viņiem teikt, tāpat kā Mozus: „es jel noiešu un apraudzīšu šo lielo parādīšanu”? Vienkāršs apgalvojums no nabadzīgas, slimas, vājas meitenes, kas, šķiet, atradās uz nāves sliekšņa, ka Kungs viņai devis redzējumu, nebūtu pieticis, lai to panāktu. Brīnišķīgās parādības, kas saistītas ar šiem redzējumiem, patiešām radīja interesi par tiem, un tika izteikts aicinājums meitenei doties no vietas uz vietu un stāstīt to, ko Kungs viņai bija pavēlējis darīt zināmu citiem.

GSAM 236Ievērības cienīgas parādības trešajā redzējumā

GSAM 236.2Šeit es izklāstīšu dažus faktus par viņas trešo redzējumu, kas tika dāvāts viņas tēva mājā un minēts 13. nodaļā, kā to man stāstīja Vaitas kundzes tēvs un māte, viņas māsa, Sāra Beldena kundze, un citi.

GSAM 236.3Telpā, kurā notika redzējums, uz kumodes gulēja ļoti liela ģimenes Bībele. Tā bija viens no izdevuma eksemplāriem, ko 1822. gadā Bostonā iespieza Džozefs Tīls. Grāmatas izmēri ir 18 x 11 collas, biezums — 4 collas, un tā sver nedaudz vairāk par 18 mārciņām. Redzējuma laikā viņa piecēlās, paņēma šo smago Bībeli uz kreisās rokas — grāmata bija atvērta — un turēja to taisnā leņķī pret savu ķermeni; pēc tam vairāk nekā pusstundu ar labo roku lapa pēc lapas pāršķirstīja un norādīja uz dažādiem Rakstu tekstiem, kurus viņa atkārtoja, kamēr acis skatījās uz augšu un pretējā virzienā no grāmatas. Viņas māsa Sāra (vēlāk Stīvena Beldena sieva) vai dažreiz kāda cita klātesošā persona skatījās uz katru tekstu, uz kuru norādīja viņas pirksts, un skaidri redzēja, ka katrā gadījumā viņa atkārtoja to Rakstu vietu, uz kuras atradās viņas pirksts. Māte Harmona teica, ka viņas meita Ellena savā dabiskajā stāvoklī „spēka trūkuma dēļ nespēja pacelt to smago Bībeli no kumodes; bet redzējumā viņa to turēja, šķiet, tikpat viegli, it kā tā būtu tikai kabatas Jaunā Derība”.

GSAM 237.1Šeit patiešām bija brīnums! — trausla meitene, kas svēra tikai septiņdesmit mārciņas, vairāk nekā pusstundu turēja smago Bībeli tādā pozīcijā, kādā spēcīgs vīrietis to nespētu turēt pat divas minūtes; turklāt pāršķirstot no vietas uz vietu Svēto Rakstu tekstus, kuri katrā gadījumā izrādījās tie paši teksti, ko viņa atkārtoja, kamēr viņas acis bija vērstas uz augšu un pretējā virzienā no grāmatas; un visbeidzot, balss, kas izplūda no personas, kuras plaušās nebija nekādas kustības un kuras ķermenī nebija elpas, un kas pareizi atkārtoja norādītos Svēto Rakstu tekstus — tas noteikti nevar tikt uzskatīts par cilvēka radītu parādību vai slimības sekas. Tie, kas to redzēja, to uzskatīja par pilnīgi acīmredzamu Tā Gara parādīšanos, kurš runāja no degošā krūma. Šādas parādības, kādas bija redzamas Harmonas jaunkundzes trešajā redzējumā, ja tās bija zināmas, sniedza pārliecinošu pierādījumu, ka redzējumos bija klātesošs spēks, kas pārsniedza ierobežoto.

GSAM 237Topšamas redzējums

GSAM 237.2Ļoti drīz pēc šī notikuma adventistu draudze Topšamā, apmēram trīsdesmit jūdžu attālumā uz ziemeļaustrumiem no Portlandas, Meinas štatā, uzzinot par Kunga rīcību ar jaunkundzi Ellenu G. Harmonu, uzaicināja viņu uz šo vietu. Uzaicinājums tika pieņemts, un tādējādi notika viņas pirmā vizīte Topšamā. Adventistu sapulces tajā laikā notika Kērtiša kunga mājā. Frānsisa Lunta kundze (agrāk — jaunkundze Frānsisa Houlenda) no Oklendas, Kalifornijā, man sniedza šādu paziņojumu, datētu ar 1890. gada 19. janvāri:—

GSAM 238.1„Es kopā ar tēva ģimeni apmeklēju māsas Harmonas sapulces Topšamā 1845. gadā, un šo sapulču laikā viņai bija redzējums. Tā bija pirmā reize, kad mēs viņu redzējām redzējumā. Viena no tām vecmodīgajām Bībelēm [Tīla izdevuma ģimenes Bībele, kas svēra astoņpadsmit mārciņas] piederēja brālim Kērtišam. Šo lielo Bībeli redzējuma laikā māsa Harmona izņēma no kumodes un, pāršķirstot lapas, norādīja uz Rakstu vietām, kamēr viņas acis skatījās uz augšu, prom no grāmatas. Teksti, ko viņa atkārtoja, bija vai nu pamācības, iedrošinājumi vai pārmetumi. Vēl viena šīs parādības īpatnība tajā brīdī bija grāmatas turēšanas pozīcija. Tā tika turēta uz viņas atvērtās plaukstas 45 grādu leņķī, un neviens cits nespēja turēt grāmatu tādā pašā leņķī, lai tā nekavējoties neizslīdētu no rokām; taču māsa Harmona turēja šo Bībeli šajā leņķī vairākas minūtes, tik stingri, it kā tā būtu pielipusi pie viņas rokas, tajā pašā laikā viņa pārvietojās no viena cilvēka pie otra telpā.”

GSAM 238Trūsdeilas kundzes liecība

GSAM 238.2Vēl viena liecība par šo pašu redzējumu ir no M. C. Trūsdeilas kundzes no Trentonas, Misūri, datēta ar 1891. gada 27. janvāri. Viņa saka:—

GSAM 238.3„1845. gadā man bija piecpadsmit gadi, un es biju klāt, kad māsa Harmona pirmo reizi apmeklēja Topšamu, kad viņai bija redzējums brāļa Kērtiša mājā, kur viņa paņēma lielu ģimenes Bībeli un turēja to tādā pozīcijā, kādā neviens cits nespētu turēt grāmatu rokās, neļaujot tai uzreiz izslīdēt.

GSAM 238.4„Māsa Harmona bija redzējumā vairāk nekā divas stundas. Tā bija brīnišķīgākā Dieva spēka izpausme, kādu es jebkad esmu redzējusi, un es esmu redzējusi viņu redzējumā vairāk nekā duci reižu. Tās vienmēr bija dziļa svinīguma un pašpārbaudes reizes, bet šī pārspēja visas pārējās. Ak, kā mēs drebējām, kad Debesu Majestāte mūs pamācīja caur savu vājo instrumentu; kad viņa mums lasīja fragmentus, kas bija tik mierinoši un piemēroti mūsu grūtajā situācijā, piemēram, Ebreju 2:2, 3; Jēkaba 5:7, 8; Ebreju 10:35, 39; 1. Pētera 1:7; Lūkas 12:32–37, kā arī daudzus citus, turēdama lielu ģimenes Bībeli tik augstu, ka man nācās stāvēt uz krēsla, lai lasītu to, uz ko viņa rādīja. Es nedomāju, ka māsa Harmona bija vairāk nekā divas collas garāka.”

GSAM 239.1Šādas parādības pārliecināja godīgos cilvēkus, ka kāds spēks, kas pārsniedz cilvēcisko, vadīja šo pazemīgo instrumentu, un no dažādām Jaunanglijas vietām pienāca aicinājumi, lai viņa atbrauc un sniedz savu liecību.

GSAM 239Fiziskais darbs kā grēks

GSAM 239.2Drīz pēc tam Harmonas jaunkundze redzējumā saņēma norādījumu doties uz Parīzi, Meinas štatā, kur dzīvoja cilvēki, kuri uzskatīja, ka nodarboties ar fizisku darbu ir grēks. Šīs kļūdas līderis bija mācītājs Stīvenss no Vudstokas, Meinas štatā, kurš izrādīja spēcīgu ietekmi uz citiem. Iepriekš viņš bija metodistu sludinātājs un tika uzskatīts par pazemīgu, uzticīgu kristieti. Ar savu dedzību patiesības labā un šķietami svēto dzīvesveidu viņš bija iekarojis daudzu cilvēku uzticību, kas daudziem lika uzskatīt, ka viņš ir īpaši Dieva vadīts. Kungs deva Harmonas jaunkundzei pārmetumu par viņu. Viņa paziņoja, ka viņš rīkojas pretēji Dieva vārdam, atturoties no darba, uzspiežot savas kļūdas citiem un nosodot visus, kas tās nepieņēma. Viņš noraidīja visus pierādījumus, ko Kungs deva, lai pārliecinātu viņu par viņa kļūdu, un atteicās atzīt savas kļūdas. Viņš sekoja iespaidiem un devās nogurdinošos ceļojumos, mērojot lielus attālumus, kur viņu sagaidīja tikai apvainojumi, un uzskatīja, ka visā šajā viņš cieš Kristus dēļ. Viņa saprāts un spriestspēja bija atstumti malā.

GSAM 239.3Attiecībā uz Harmonas jaunkundzes liecību un lietas iznākumu es citēšu no vēstules, ko saņēmu no M. C. Trūsdeilas kundzes, kura tolaik dzīvoja Parīzē, Meinas štatā. Pēc tam, kad viņa bija sniegusi dažus sīkākus datus, kas saskan ar iepriekš minēto, viņa raksta:—

GSAM 240.1„Atzīšanās nāca no visiem, izņemot viņu līderi Džesiju Stīvensu. Māsa Harmona brīdināja viņu, ka, ja viņš nepazemosies, atzīstot savas kļūdas, viņa karjera drīz beigsies. Visi to saprata kā pareģojumu, ka viņš kādā veidā izdarīs pašnāvību.”

GSAM 240.2Turpmāk ir šīs lietas turpinājums:—

GSAM 240.3„Pēc tam, kad viņa nelielā draudze viņu pameta, viņš kļuva melanholisks un drīz pēc tam zaudēja prātu, atsakoties ēst jebko, ko pagatavojuši ļaunie cilvēki. Viņš nebija dzirdējis par manu atgriešanos no Masačūsetsas, kad es viņam atnesu vakariņas. Viņš jautāja, izstiepdams savu skeleta roku caur nelielu atvērumu logā: ‚Vai Dievs tevi sūtīja ar to, māsa Mariana?’ Pamanīdams manu vilcināšanos atbildēt, viņš atteicās to nogaršot. Viņa nožēlojamais stāvoklis, ieslodzīts mazā istabiņā pie sava brāļa (neticīgā), man atgādināja brīdinājumu, kas viņam bija tik laipni nosūtīts no debesīm un ko viņš tik stūrgalvīgi noraidīja. Divas dienas pēc šīs skumjās vizītes viņu aizveda pie ģimenes, kur viņš drīz vien izbeidza savu dzīvi, izdarot pašnāvību, no savas gultas veļas savijis virvi.”²

GSAM 240Piepildījies pareģojums

GSAM 240.41845. gada vasarā pēc Otisa Nikolsa uzaicinājuma Harmonas jaunkundze apmeklēja Masačūsetsu, un viņai pievienojās viņas māsa Sāra. Viņas apmetās pie Nikolsa kunga ģimenes. Viņš un viņa sieva ar saviem ratiem aizveda viņas uz dažādām vietām, lai rīkotu sapulces, kurās Harmonas jaunkundze sniedza savas liecības. Tādējādi viņa varēja apmeklēt Bostonu, Roksberiju un Karveru. Laikā, kad viņas otro reizi apmeklēja Bostonu, Masačūsetsā, notika ļoti interesants gadījums.

GSAM 240.5Bostonā un tās apkārtnē bija fanātiķu grupa, kas arī uzskatīja, ka strādāt ir grēks, un viņu galvenais vēstījums bija: „Pārdodiet, kas jums ir, un dodiet nabagiem.” Viņi apgalvoja, ka atrodas jubilejas gadā, ka zemei jāatpūšas un ka nabadzīgie jāuztur bez darba. Sārdžents, Robinss un daži citi bija šīs grupas līderi. Viņi nosodīja redzējumus kā sātana darbus, jo tajos bija atklātas viņu pašu kļūdas. Viņi bija bargi pret visiem, kas neticēja tāpat kā viņi.

GSAM 241.1Kamēr Harmonas jaunkundze un viņas māsa viesojās pie Nikolsa kunga mājās, Sārdžents un Robinss ieradās no Bostonas, lai lūgtu viņam pakalpojumu, un teica, ka esot atbraukuši ciemos un vēloties palikt pie viņa uz nakti. Nikolsa kungs atbildēja, ka esot priecīgs par viņu ierašanos, jo mājā atrodas jaunkundzes Sāra un Ellena Harmonas, un viņš vēlētos, lai viņi ar tām iepazītos. Viņi uzreiz pārdomāja un nebija pārliecināmi ienākt mājā. Nikolsa kungs jautāja, vai Ellena varētu izklāstīt savu vēstījumu Bostonā, un vai viņi to uzklausītu, lai pēc tam spriestu. „Jā,” viņi teica, „nāciet uz Bostonu nākamajā sabatā [domājot svētdienu, jo viņi vēl nebija pieņēmuši sabatu]; mēs labprāt izmantotu iespēju viņu uzklausīt.”

GSAM 241.2Nikolsa kungs man to pastāstīja savā mājā Dorčesterā 1858. gadā. Viņš teica, ka bija visu aprēķinājis, lai sabata rītā ar saviem ratiem dotos uz Bostonu un aizvestu Harmonas jaunkundzi uz ierosināto sapulci. Tajā vakarā, ģimenes lūgšanu laikā, viņa tika aizvesta redzējumā. Pēc tam, kad viņa atgriezās no redzējuma, viņa teica: „Brāli Nikols, rīt es nebraukšu uz Bostonu; Kungs man ir parādījis, ka man jādodas uz Randolfu. Viņam tur man ir darbs, kas jāveic.” Nikolsa kungs ļoti cienīja savu vārdu. Viņš bija apsolījis nākamajā dienā aizvest viņu uz Bostonu, un satraukti jautāja: „Ko man darīt ar savu solījumu Sārdžentam un Robinsam?” „Neņem to vērā,” teica Harmonas jaunkundze, „Kungs man ir pavēlējis doties otrā virzienā.” „Nu,” teica Nikolsa kungs, „es to nesaprotu.” „Kungs man parādīja, ka mēs to sapratīsim, kad tur nonāksim,” teica Harmonas jaunkundze. „Nu,” teica Nikolsa kungs, „tev nav nekādas iespējas tur nokļūt, ja vien mēs neaizvedam tevi, bet es nezinu, kā es to izskaidrošu brāļiem Bostonā.”

GSAM 241.2Nikolsa kungs man turklāt pastāstīja, ka „māsa Harmona redzēja viņu liekulību redzējumā, ka sabatā Bostonā nebūs sapulces, ka Sārdžents, Robinss un citi pretinieki sabatā tiksies ar lielu pulku Randolfā (trīspadsmit jūdzes no Bostonas); un ka mums ir jātiekas ar pretiniekiem Randolfā, viņu sapulcē sabatā, un tur viņai tiks nodots vēstījums viņiem, kas pārliecinās godīgos, neaizspriedumainos cilvēkus, vai viņas redzējumi nāca no Kunga vai no Sātana.” Tā vietā, lai dotos uz Bostonu un tad uz Randolfu, veicot divdesmit divu jūdžu attālumu, viņi devās tieši uz Randolfu, ierodoties tur apmēram sapulces sākuma laikā. Tur viņi sastapa tieši tos pašus cilvēkus, kuri bija piekrituši tikties ar viņiem Bostonā. Tad Nikolsa kungs teica: „Tagad es saprotu.”

GSAM 242.1Šis Sārdženta un Robinsa mēģinājums izvairīties no Harmonas jaunkundzes liecības un veids, kādā viņai tika norādīts ar viņiem tikties, lielā mērā ietekmēja dažu klātesošo prātus. Par pašu sapulci es citēšu Nikolsa kunga sniegto aprakstu:—

GSAM 242Ievērības cienīgas parādības

GSAM 242.2„Māsa Ellena tika aizvesta redzējumā ar neparastām parādībām un turpināja runāt redzējumā ar skaidru balsi, ko visi klātesošie varēja skaidri saprast, līdz aptuveni saulrieta brīdim. Sārdžents, Robinss un Frenčs bija ļoti sašutuši, kā arī satraukti, dzirdot māsu Ellenu runājam redzējumā, ko viņi pasludināja par velna darbu; viņi izmantoja visu savu ietekmi un fizisko spēku, lai iznīcinātu redzējuma ietekmi. Viņi apvienojās, lai dziedātu ļoti skaļi, un pēc tam pārmaiņus runāja un skaļā balsī lasīja no Bībeles, lai Ellenu nevarētu dzirdēt, līdz viņu spēki bija izsmelti un rokas sāka trīcēt tā, ka viņi vairs nevarēja lasīt no Bībeles; taču visā šajā jucekļī un troksnī Ellenas skaidrā un asā balss, kad viņa runāja redzējumā, bija skaidri dzirdama visiem klātesošajiem. Šo vīru pretestība turpinājās tik ilgi, cik ilgi viņi spēja runāt un dziedāt, neraugoties uz to, ka daži no viņu pašu draugiem viņus norāja un lūdza pārtraukt. Bet Robinss teica: ‚Jūs esat pakļāvušies elkam; jūs pielūdzat zelta teļu.’

GSAM 243.1„Mājas īpašnieks Teijera kungs nebija pilnībā pārliecināts, ka viņas redzējums bija no sātana, kā to apgalvoja Robinss. Viņš vēlējās to kādā veidā pārbaudīt. Viņš bija dzirdējis, ka sātana spēka radītus redzējumus var apturēt, atverot Bībeli un uzliekot to uz cilvēka, kurš atrodas redzējumā, un lūdza Sārdžentu, vai viņš to varētu pārbaudīt šādā veidā, taču Sārdžents atteicās to darīt. Tad Teijera kungs paņēma smagu, lielu kvartformāta ģimenes Bībeli, kas gulēja uz galda un ko reti izmantoja, atvēra to un uzlika atvērtu uz Ellenas krūtīm, kamēr viņa bija redzējumā, jo viņa tajā brīdī bija atliecusies atpakaļ pret sienu istabas stūrī. Tūlīt pēc tam, kad Bībele tika uzlikta uz viņas, viņa piecēlās kājās un devās uz istabas vidu, vienā rokā turot atvērtu Bībeli, paceltu tik augstu, cik vien varēja sasniegt, un, acis nemainīgi vērstas uz augšu, svinīgi paziņoja: ‚Dieva iedvesmotais liecības vārds’ vai vārdus ar tādu pašu nozīmi. Un tad, kamēr Bībele bija izstieptā vienā rokā un viņas acis skatījās uz augšu, nevis uz Bībeli, viņa ilgu laiku turpināja ar otru roku pāršķirt lappuses, ar pirkstu norādot uz noteiktiem fragmentiem un svinīgā balsī precīzi izrunājot to vārdus. Daudzi klātesošie skatījās uz fragmentiem, uz kuriem viņa norādīja ar pirkstu, lai pārliecinātos, vai viņa tos izrunā pareizi, jo tajā pašā laikā viņas acis skatījās uz augšu. Daži no minētajiem fragmentiem bija spriedumi pret ļaunajiem un zaimojošajiem; citi bija pamudinājumi un norādījumi saistībā ar mūsu pašreizējo stāvokli.

GSAM 243Viņas garākais redzējums, kas ilga vairāk nekā sešas stundas

GSAM 243.2„Šādā stāvoklī viņa turpināja atrasties visu pēcpusdienu līdz pat saulrieta brīdim, kad viņa izkļuva no redzējuma. Kad Ellena redzējumā piecēlās kājās ar smago atvērtu Bībeli rokā un staigāja pa istabu, skaitot Rakstu vietas, Sārdžents, Robinss un Frenčs apklusa. Pārējā laikā viņi, tāpat kā daudzi citi, bija satraukti, taču aizvēra acis un izturēja to, neizrādot savas jūtas.”³

GSAM 244Harmonas jaunkundzes kāzas

GSAM 244.11846. gada 30. augustā E. G. Harmonas jaunkundze un mācītājs Džeimss Vaits noslēdza laulību, un kopā viņi strādāja, lai izplatītu vēsti. 1847. gadā viņu darbs galvenokārt norisinājās Meinas un Masačūsetsas štatos.

GSAM 244.2Pirmajā aprīļa sabatā Vaitas kundzei tika dots ļoti interesants redzējums Stokbridža Houlenda mājās Topšamā, kur tolaik parasti notika sapulces. Šis redzējums ir tas pats, kas minēts grāmatā Early Writings, kurā viņai parādījās svētnīca un tās iekārtojums, bēdu laiks, svētie, kas bēg no pilsētām, ļaunie, kas tos ieskauj, viņu atbrīvošana pēc Dieva balss, jubileja, Kunga atnākšana mākoņainajos ratos utt. Varbūt ir vērts pievērst uzmanību dažām viņas kustībām šī redzējuma laikā.

GSAM 244Redzējumā tika izmantotas daudzas Bībeles

GSAM 244.3Frānsisa Lunta kundze (S. Houlenda meita) 1890. gada 19. janvārī man teica:

GSAM 244.3„Telpas, kurā notika sapulces, malā stāvēja galds, uz kura bija vairākas dažāda veida grāmatas, tostarp vairākas parasta izmēra Bībeles. Redzējumā Vaitas kundze piecēlās kājās, piegāja pie galda, paņēma Bībeli, nepieskaroties nevienai citai grāmatai, un, turēdama to atvērtu virs galvas ar kreiso roku, ar labās rokas rādītājpirkstu norādīja uz Rakstu vietu, ko viņa atkārtoja, stāvot priekšā personai, kurai tā bija paredzēta, un tad nolika atvērtu grāmatu uz krūtīm personai, kuras priekšā viņa atkārtoja Rakstu vietu. Atgriežoties pie galda, viņa paņēma vēl vienu Bībeli un tādā pašā veidā atkārtoja citu Rakstu vietu un nolika atvērtu Bībeli uz krūtīm personai, ar kuru viņa runāja. Šo darbību viņa atkārtoja apmēram pusducim cilvēku; pēc tam viņa graciozi apsēdās krēslā, kamēr viņas acis visu laiku skatījās uz augšu un prom no grāmatas.”

GSAM 245.1Par to Trūsdeilas kundze saka:

GSAM 245.1„Es biju klāt [1847. gada aprīlī], kad māsa Vaita piegāja pie galda un pa vienai paņēma Bībeles no grāmatām, kas atradās uz galda, noliekot Bībeli uz krūtīm tam, kam viņa bija sagatavojusi Rakstu vietu. Tas tika darīts, kamēr viņas acis bija vērstas uz debesīm. Šajā gadījumā viņa turēja Bībeli virs galvas, runājot ar mani; un tad viņa to nolika uz manas krūts. Man dāvātais fragments bija 2. Korintiešiem 6:17.”⁴

GSAM 245.2Vēstulē, ko rakstīja Frānsisa Lunta kundze, viņa min trīs cilvēku vārdus, kuri bija klāt šajā gadījumā un uz kuru krūtīm tika nolikta Bībele, kamēr Vaitas kundze ar katru no viņiem runāja par attiecīgo Rakstu vietu, un starp šiem vārdiem bija arī Trūsdeilas kundzes vārds.

GSAM 245Pirmais darbs notika adventistu ticīgo vidū

GSAM 245.3Harmonas jaunkundzes darbs, vadoties pēc pravietiskās dāvanas, no 1845. gada janvāra līdz 1846. gada pavasarim, gandrīz astoņpadsmit mēnešus, notika kopā ar „ticīgajiem”, kuri ticēja Kristus drīzajai atnākšanai un ar kuriem viņa jau iepriekš bija sadarbojusies. Pēc divtūkstoš trīs simtu dienu beigām (1844. gada 22. oktobrī), kamēr netiks izprasts viņu vilšanās iemesls un tolaik notikušā notikuma būtība, pastāvēja risks, ka ticīgie varētu novirzīties uz kļūdainiem uzskatiem vai pilnībā atteikties no savas iepriekšējās pieredzes. Viņas vēstījums šiem cilvēkiem bija šāds: „Iepriekšējā kustība bija no Dieva. Turieties stingri pie savas ticības. Kungs joprojām ir sagatavojis darbu saviem ļaudīm. Pētiet Bībeli. Meklējiet Vārdā, un jūs atradīsiet gaismu.”

GSAM 245.4Šis norādījums saskan ar Kunga plānu. Viņa nolūks vienmēr ir bijis, lai Viņa īpašās vēstis Saviem ļaudīm savā laikā tiktu izvilktas no Viņa Vārda, un tad pravietojuma dāvana nāk „otrā kārtā”, lai apstiprinātu un stiprinātu ticīgos.

GSAM 246.1Spilgts šī fakta piemērs atrodams Kornēlija gadījumā, kā tas aprakstīts Apustuļu darbos. Dieva eņģelis parādījās viņam un deva viņam redzējumu viņa paša mājā. Šis eņģelis labi pazina evaņģēlija patiesības un varēja tās iemācīt Kornēlijam, bet viņš tika sūtīts, lai kalpotu tam, kurš bija pestīšanas mantinieks, dodot Kornēlijam redzējumu. Viņš apliecināja Kornēlijam, ka viņa dievbijība un veltīšanās ir pieņemtas Dievam. Viņš viņam nepredikāja evaņģēliju, bet vienkārši teica, lai viņš aicina Pēteri, kurš tobrīd uzturējās pie ādas apstrādātāja Simona Joppē. Pēteris ieradās un, balstoties uz Rakstiem, sludināja Kornēlijam Kristus evaņģēliju.

GSAM 246Pravietojuma dāvanas vieta

GSAM 246.2Šajā brīdī būtu labi pievērst uzmanību dāvanu attīstības secībai, kā Kungs to ir norādījis Savā Vārdā. Pāvils uz to atsaucas savā vēstulē korintiešiem, kur viņš saka: „citus Dievs ir iecēlis draudzē pirmā kārtā par apustuļiem, otrā kārtā par praviešiem.”⁵

GSAM 246.3Apskatot apustuļa izteikumu par šo dāvanu savstarpējo saistību evaņģelizācijas darbā, mēs uzreiz redzam, kāpēc tiek ievērota šī secība. Salīdzinot šīs dāvanas, Pāvils saka: „Tad nu tās valodas ir par zīmi ne ticīgiem, bet neticīgiem, un praviešu mācība ne neticīgiem, bet ticīgiem.”⁶ Kunga kārtība ir tāda, ka Viņa īpašās vēstis pasaulei jāpaziņo, balstoties uz Viņa vārdu; un tādēļ Viņš mudina cilvēkus pētīt Rakstus un doties ceļā kā apustuļi, apgrūtināti ar Kunga vēstīm, sludinot tās no Bībeles, kas izturējusi gadsimtu pārbaudi. Kad rodas ticīgie, pravietošanas dāvana nāk „otrā kārtā”, pildot savu lomu: „Ka tie svētie top sataisīti uz kalpošanas darbu, Kristus miesai par uztaisīšanu”.⁷