8. nodaļa — Jēra kāzu mielasts

GSAM 134.1„VIENS cilvēks lielu vakariņu sataisīja un lūdza daudzus pie tā. Un viņš savu kalpu sūtīja ap to vakariņa stundu, tiem aicinātiem sacīt: nāciet, jo visas lietas sataisītas.”¹

GSAM 134.2„Svētīgi ir tie, kas ir aicināti uz Tā Jēra kāzu mielastu!”²

GSAM 134.3Vakariņas ir dienas pēdējā maltīte. Šajā līdzībā ir trīs aicinājumi uz vakariņām. Šo līdzību nedrīkst sajaukt ar aicinājumiem uz „pusdienām”, par kurām runāts Mateja 22:1–7. „Pusdienas” ir dienas vidus maltīte. Līdzība par aicinājumiem uz pusdienām mums rāda, ka tos, kuri izteica aicinājumu, „lika smieklā” un nogalināja, un ka tika nogalināts pat karaļa dēls. Karalis, kurš bija izsūtījis aicinājumu, „lika šos slepkavas nokaut un iededzināja viņu pilsētu.”

GSAM 134.4Šī līdzība par aicinājumiem uz „pusdienām”, kas parāda to likteni, kuri sākumā noraidīja šo aicinājumu, atbilstoši attēloja to, kas patiesībā piemeklēja tos, kuri noraidīja Kristus evaņģēliju un nogalināja Viņu un Viņa apustuļus. Kungs sūtīja karaspēkus pret šo tautu, kuri „lika šos slepkavas nokaut un iededzināja viņu pilsētu” — Jeruzaleme.

GSAM 134Aicinājums uz vakariņām

GSAM 134.5Šis aicinājums uz mielastu līdzībā neapšaubāmi attiecas uz „Jēra kāzu mielastu”. Tiem, kas ir aicināti uz šo „kāzu mielastu”, tiek pasludināts svētījums. Kāzu mielasts seko pēc kāzām. Jēra kāzas notiek pirms Viņa atnākšanas; jo, kā mēs jau redzējām, kad Kristus beidzot atnāks, Viņš „celsies no kāzām”.³

GSAM 135.1Tātad šis aicinājums uz kāzu mielastu noteikti ir tas pats, kas Atklāsmes grāmatas 14. nodaļā minētā Pirmā eņģeļa vēsts un jau pieminētais laika paziņojums desmitajā nodaļā. Kā raksta Lūka, šis pirmais aicinājums uz mielastu ir vērsts pie „tiem aicinātiem”. Kas bija tie, kas bija uzaicināti? — Tie, kas bija dzirdējuši un pieņēmuši Kristus evaņģēliju. Viņi apliecina, ka mīl Kristu un mīl Viņa otro parādīšanos kā savas cerības pilnīgu piepildījumu. Kāpēc gan aicinājums vispirms nebūtu jāvērš tieši viņiem? Tāpat kā evaņģēlijs vispirms bija jāsludina jūdiem, kuriem bija Raksti un kuri apgalvoja, ka gaida Mesijas atnākšanu⁴, tā arī vēsts par Kristus otro atnākšanu vispirms tika pasludināta tiem, kuri apgalvoja, ka ir Viņa sekotāji un mīl Viņa parādīšanos.

GSAM 135Aicinājums tiem, kas bija uzaicināti

GSAM 135.2Pirmais aicinājums uz mielastu, kas bija paredzēts tiem, kuri bija uzaicināti, noteikti bija jāvērš pie draudzēm. Faktiski sludināšana par Kristus tuvo atnākšanu no 1833. gada līdz 1844. gada pavasarim notika draudzēs, un to diezgan lielā mērā atbalstīja šo draudžu sludinātāji. Viljama Millera pirmais raksts par viņa uzskatiem attiecībā uz Kristus drīzo atnākšanu tika publicēts baptistu avīzē Brendonā, Vērmontā. Viņa un viņa līdzgaitnieku darbs līdz 1844. gada aprīlim galvenokārt norisinājās baznīcu ēkās vai zālēs, kuras tolaik nodrošināja baznīcas.

GSAM 135.3Tādējādi mācītājs Haimss stāsta par mācītāja Millera darbu līdz 1844. gada pavasarim:

GSAM 135.3„Viņš darbojās visu partiju un sektu vidū, neiejaucoties to organizācijās vai disciplīnā, ticot, ka dažādu konfesiju locekļi var saglabāt savu statusu un vienlaikus sagatavoties sava Karaļa atnākšanai.”

GSAM 135.4Mācītājs Haimss, runājot par savu un mācītāja Millera kopīgo darbu, turpina: „Lielākā daļa sludinātāju un draudžu, kas atvēra savas durvis mums un mūsu brāļiem, kuri sludināja atnākšanas mācību, sadarbojās ar mums līdz pēdējam gadam” — 1844. gadam.

GSAM 136Atvērtas durvis vēstij

GSAM 136.1Par savu darbu un tā būtību Viljams Millers teica:

GSAM 136.1„Man ir atvērušās durvis, lai sludinātu šo mācību par Kristus otro atnākšanu gandrīz visās konfesijās, tāpēc esmu spējis atsaukties tikai uz nelielu daļu no aicinājumiem.... Visās vietās, kur esmu bijis, visdievbijīgākie, visvairāk veltītie un dzīvie draudžu locekļi vislabprātāk pieņem šādi sludinātos uzskatus; savukārt pasaulīgie ticīgie, farizeji, fanātiķi, lepnie, augstprātīgie un egoisti izsmej un izzobo mācību par Kristusa otro atnākšanu.”

GSAM 136.2Attiecībā uz adventa vēstījuma būtību par to var teikt to pašu, ko D’Aubigné teica par reformāciju — tā „tika īstenota garīga principa vārdā. Tā par savu skolotāju sludināja Dieva vārdu, par pestīšanu — ticību, par ieroci — Svēto Garu; un tieši ar šiem līdzekļiem tā noraidīja visus pasaulīgos elementus.”

GSAM 136Spēcīgs atmodas vilnis

GSAM 136.3Atmodas būtību, kas sekoja Adventa vēsts sludināšanai, šādi apraksta L. D. Flemings, Kasko ielas kristiešu draudzes mācītājs no Portlandas, Meinas štatā:

GSAM 136.4„Interese, ko izraisīja viņa [Viljama Millera] lekcijas, ir visapdomīgākā un visvairāk bezkaislīgā, un, lai gan tā ir lielākā atdzimšana, kādu es jebkad esmu redzējis, tomēr tajā ir vismazāk kaislīga uzbudinātība. Šķiet, ka tā visvairāk skar sabiedrības vīriešu daļu. Šo efektu rada šāds faktors: brālis Millers vienkārši ņem Gara zobenu, izvilktu no maksta un kailu, un pieliek tā aso malu pie kailas sirds, un tas griež! Tas ir viss. Šī varenā ieroča asmens priekšā krīt neticība, un vispārējā pestīšana izkalst. Viltus pamati pazūd, un Bābeles tirgotāji brīnās. Man šķiet, ka šis, iespējams, ir visvairāk līdzīgs apustuliskajām atmodām no visiem, ko mūsdienu laiki ir pieredzējuši.”

GSAM 137Pieredze Ričmondā, Me.

GSAM 137.1Kā ilustrāciju atmodas darbam, kas pavadīja adventa mācības sludināšanu, mēs citēsim kāda cilvēka ziņojumu, kurš aktīvi iesaistījās šajā kustībā. Runājot par ceturkšņa sapulci, kas notika Ričmondā, Me., kurā piedalījās trīsdesmit Brīvās gribas baptistu draudzes, viņš saka:—

GSAM 137.2„Kad es ienācu dievkalpojuma vietā, mācītājs Rolinss, kurš sēdēja pie kanceles zāles tālākajā galā, piecēlās un teica: ‚Brāli Vait, sēdies šeit pie manis.’ Pēc sprediķa tika dota vārda brīvība, un es brīvi runāju par kristīgo dzīvi un taisno triumfu Kristus otrajā atnākšanā. Daudzas balsis sauca: ‚Āmen! Āmen!’, un lielākā daļa no šīs lielās draudzes bija asarās... Tuvojoties sanāksmes beigām, saņēmis manu piekrišanu, mācītājs Rolinss piecēlās un teica: ‚Brālis Vaits, kurš sēž man pa labi, šovakar Rīdas sapulču namā runās par mūsu Kunga Jēzus Kristus otro atnākšanu. Nāciet, brāļi, un klausieties paši. Mums ir pietiekami daudz vietas, lai uzņemtu jūs visus. Nāciet, brāļi, nevienam no jums nenāks par ļaunu uzklausīt šo tēmu... Viņš ļoti labi zināja, ka lielākā daļa viņa brāļu pametīs savu sapulci ciematā un dosies trīs jūdzes tālu, lai mani uzklausītu, un ka viņu ieplānotā darba sēde tiks pārtraukta. Un tā arī notika. Trīs ceturtdaļas sludinātāju un gandrīz visi delegāti aizgāja, un Rīdas sapulču namā jau agri bija pilns ar cilvēkiem. Mana tēma bija Mateja 24. nodaļa. Dieva Gars man deva lielu brīvību. Interese bija brīnišķīga.

GSAM 137.3„Kad es noslēdzu ar aicinājumu kristiešiem pilnībā veltīt sevi Dievam un būt gataviem, kā arī grēciniekiem meklēt Kristu un sagatavoties Cilvēka Dēla atnākšanai, Dieva spēks nāca pār mani tādā mērā, ka man nācās ar abām rokām turēties pie kanceles. Tā bija svinīga stunda. Kad es aplūkoju grēcinieku stāvokli – pazudušus bez Kristus –, es ar asarām aicināju viņus, vairākas reizes atkārtojot: ‚Nāc pie Kristus, grēciniek, un tiksi glābts, kad Viņš parādīsies Savā godībā. Nāc, nabaga grēciniek, pirms būs par vēlu. Nāc, grēciniek, nabaga grēciniek, nāc.’

GSAM 138.1„Vieta bija ārkārtīgi svinīga. Sludinātāji un ļaudis raudāja, daži pat skaļi. Pēc katra aicinājuma grēciniekam visā sapulcē bija dzirdams vispārējs vaids. Es biju stāvējis kājās, skaidrojot šo nodaļu un pamudinot cilvēkus, jau vairāk nekā divas stundas, un man sāka kļūt aizsmakusi balss. Es apklusu un skaļi raudāju par šiem mīļajiem cilvēkiem ar tādu jūtu dziļumu, kādu zina tikai tas, ko Dievs ir aicinājis sludināt Savu patiesību grēciniekiem. Bija deviņi, un dot citiem iespēju runāt nozīmētu turpināt sapulci līdz pusnaktij. Labāk bija noslēgt sapulci ar šo dziļo sajūtu, bet ne pirms visi bija saņēmuši iespēju izvēlēties Kunga pusi. Tad es aicināju visus sapulces dalībniekus, kuri vēlētos pievienoties man lūgšanā, un tos, kuri vēlējās tikt stādīti žēlastības troņa priekšā, lai viņi būtu gatavi ar prieku satikt Glābēju Viņa otrajā atnākšanā, piecelties kājās. Katra dvēsele tajā lielajā namā, kā man vēlāk pastāstīja cilvēki no dažādām tā vietām, piecēlās kājās. Pēc īsa lūgšanu brīža sapulce beidzās.

GSAM 138.2„Nākamajā rītā es atgriezos ciematā, un mani pavadīja vismaz septiņas astotdaļas no tiem, kas bija piedalījušies šajā Brīvās gribas baptistu ceturkšņa sapulcē. Ikviens stāstīja, cik brīnišķīgā sapulcē viņi bija piedalījušies iepriekšējā vakarā.

GSAM 138Aicinājumi sludināt citās vietās

GSAM 138.3„Pārtraukumā delegāti un sludinātāji aicināja mani pievienoties viņiem, lai vienotos par laiku, kad es varētu lasīt lekcijas vairākām šīs ceturkšņa sapulces draudzēm, kurām bija plašas dievkalpojumu telpas. Toreiz bija februāra vidus, un tika nolemts, ka palicis ne vairāk kā sešas nedēļas, kad varēs droši braukt ar kamanām, dodot cilvēkiem labu iespēju apmeklēt sapulces. Sešu nedēļu laikā manam darbam tika izvēlētas divpadsmit nozīmīgākās vietas. Man bija jāsniedz desmit lekcijas, kas nozīmēja, ka man būs jārunā divdesmit reizes nedēļā. Tas man atstāja tikai pusi dienas katru nedēļu, kas man parasti bija ļoti nepieciešama, lai nobrauktu piecpadsmit vai divdesmit jūdzes līdz nākamajai sapulces vietai.”⁵

GSAM 139Simtiem atgriezušos

GSAM 139.1Pēc adventa mācības sludināšanas visur sekoja atmodas un simtiem cilvēku pievēršanās ticībai, un tas jo īpaši bija novērojams, tuvojoties ebreju 1843. gada beigām (1844. gada 21. martam). Tieši tajā ziemā rakstītājs savā dzimtajā ciematā — Viktorā, Ņujorkas štatā — pirmo reizi dzirdēja par šo tēmu un, lai gan bija tikai divpadsmit gadus vecs, pieņēma, cik vien saprata, ticību otrajai atnākšanai. Iedzīvotājiem tas patiešām atstāja dziļu iespaidu ne tikai sapulcēs, bet visur. Viktors tolaik bija tikai ciems ar aptuveni divsimt iedzīvotājiem, taču apkārtējā lauku teritorija bija blīvi apdzīvota. Pēc šīs sapulču sērijas, kas notika šajā mazajā ciemā, tika ziņots par piecsimt atgriezušos.

GSAM 139Liecība no izdevuma Methodist Year Book

GSAM 139.2Attiecībā uz vareno atmodas vilni, kas sekoja Kristus atnākšanas sludināšanai, izdevumā Methodist Year Book lasām, ka „četru gadu laikā no 1840. līdz 1844. gadam Amerikā notika 256 000 atgriešanās gadījumu”. Tas, kas bija taisnība Amerikā, bija tikpat taisnība arī citās valstīs, kur tika izteikts šis aicinājums. „Spēcīgs spēks pavadīja sludināšanu, un dvēseles atgriezās visur.” Tā kā pirmais aicinājums uz kāzu mielastu tika vērsts pie draudzēm — „tiem aicinātiem” —, tad caur tām tas tika izplatīts visiem, kuri vēlējās nākt un piedalīties pestīšanā, kas gaidīja Dieva tautu. Neatkarīgi no tā, vai vēsts tika sludināta, lūgta vai dziedāta „Adventa melodijās”, šo darbu pavadīja Dieva Gara varenā darbība.

GSAM 140Bērnu sludināšana Zviedrijā

GSAM 140.1Šajā sakarā mēs pievērsīsim uzmanību tam, kā Kungs darbojās, lai ieviestu sludināšanu tajās valstīs, kur likums aizliedza sludināt kaut ko, kas ir pretrunā ar „valsts baznīcu”. Zviedrija bija viena no šīm valstīm. Tur Kungs izmantoja mazus bērnus, lai ieviestu šo darbu. Pirmais šāds notikums bija 1843. gada vasarā Eksjē, Zviedrijas dienvidos. Maza meitene, kurai bija tikai pieci gadi un kura nekad nebija iemācījusies ne lasīt, ne dziedāt, kādu dienu ļoti svinīgā veidā pareizi nodziedāja garu luterāņu himnu un tad ar lielu spēku pasludināja: „Viņa sodības stunda ir nākusi,” un mudināja ģimeni sagatavoties tikties ar Kungu, jo Viņš drīz nāks. Ģimenes locekļi, kuri vēl nebija atgriezušies, lūdza Dievam žēlastību un saņēma piedošanu. Šī kustība izplatījās no pilsētas uz pilsētu, un citi bērni sludināja šo vēsti. Līdzīga kustība bērnu vidū zināmā mērā bija novērojama arī Norvēģijā un Vācijā.

GSAM 140„Jā! Man bija jāsludina”

GSAM 140.21896. gadā, rīkojot sapulces septiņpadsmit dažādās Zviedrijas vietās, es apmeklēju vairākas vietas, kur bērni bija sludinājuši 1843. gadā, un man bija iespēja sarunāties ar tiem, kuri bija dzirdējuši sludināšanu, kā arī ar vīriešiem, kuri sludināja, kad bija bērni. Es teicu vienam no viņiem: „Tu sludināji Adventa vēsti, kad biji zēns?” Viņš atbildēja: „Sludināju! Jā, man bija jāsludina. Man šajā jautājumā nebija nekādas izvēles. Pār mani nāca spēks, un es izteicu to, ko šis spēks mani piespieda izteikt.”

GSAM 140Bokvists un Valboms Ērebro, Zviedrijā

GSAM 140.3Ērebro lēnā (apgabalā) šis darbs izplatījās, līdz vecāki cilvēki sāka sludināt šo vēsti. Tad civilās varas iestādes, pamudinātas no „valsts baznīcas” priesteriem, arestēja divus zēnus — astoņpadsmit gadus veco Valbomu un piecpadsmit gadus veco Oli Bokvistu —, apgalvojot, ka viņus izmantos kā publisku piemēru. Viņiem ar bērzu rīkstēm pērta kailās muguras un ar asiņojošām brūcēm ievietoja Ērebro cietumā. Kad šīs brūces sadzija, viņus izlaida no cietuma, pieprasot: „Vai jūs pārtrauksiet sludināt šo mācību?” Lai gan viņus otro reizi pērta ar rīkstēm, atkal atverot brūces, vienīgā atbilde, ko varēja saņemt, bija: „Mēs sludināsim to, ko Kungs mums liek sludināt.” Pateicoties kādas ievērojamas Ērebro draudzes locekles aizstāvībai, karalis Oskars I lika varas iestādēm atbrīvot šos zēnus no cietuma un atstāt šos cilvēkus mierā. Tādējādi Zviedrijā tika gūta uzvara patiesībai.

GSAM 141Bokvista liecība

GSAM 141.1Žurnālā Review and Herald 1890. gada 7. oktobra numurā ir publicēts ļoti interesants stāsts par bērnu sludināšanu, ko rakstījis pats O. Bokvists. Viņš saka:—

GSAM 141.2„1843. gadā Karlskogas draudzes iedzīvotāju vidū, Ērebro lēnā, izcēlās reliģiska kustība. Šīs kustības līderi bija bērni un jaunieši, kurus dēvēja par ‚rapare’. Viņi sludināja ar dievišķu spēku un ar lielu pārliecību paziņoja cilvēkiem, ka ir pienākusi Dieva tiesas stunda.

GSAM 141.3„Tā paša gada rudenī es, O. Bokvists, kurš tolaik biju piecpadsmit gadus vecs, kopā ar citu jaunekli, astoņpadsmit gadus veco Eriku Valbomu, bijām tik ļoti ietekmēti no šī neredzamā spēka, ka nespējām tam nekādi pretoties. Tiklīdz mūs pārņēma šis debesu spēks, mēs sākām runāt uz cilvēkiem un skaļā balsī sludināt, ka ir pienākusi tiesas stunda, atsaucoties uz Joēla 2:28–32 un Atklāsmes grāmatu 14:6, 7.”

GSAM 141Bērni redzējumā

GSAM 141.4Cilvēki man pastāstīja, ka tie, kurus šādi ietekmēja šis debesu spēks, vairs neievēroja neko ap sevi. Viņi faktiski atradās Dieva redzējumā un runāja ar spēku, kam piemita varena, pārliecinoša ietekme. Viņi teica, ka šie mazie bērni, atrodoties šīs ietekmes varā, runāja ar tādu spēku un cieņu kā pieauguši vīrieši un sievietes. Tāpēc tie, kas to redzēja, nonāca pie secinājuma, ka tas bija Kungs, kurš viņus izmantoja pravietiski, lai izteiktu šīs svinīgās patiesības. Autors turpina:—

GSAM 142.1„Cilvēki pulcējās lielā skaitā, lai mūs klausītos, un mūsu sapulces turpinājās gan dienā, gan naktī, un rezultātā notika liels garīgs atmodas uzplūds. Jaunieši un veci cilvēki tika aizkustināti ar Dieva Garu un sauca uz Kungu pēc žēlastības, atzīstot savus grēkus Dieva un cilvēku priekšā.

GSAM 142.2„Bet, kad par to uzzināja baznīcas priesteris, tika pieliktas daudzas pūles, lai mūs apklusinātu un tādējādi apturētu valdošo reliģisko satraukumu; taču visas pūles bija veltīgas. Tad tika lūgts šerifs, lai viņš rīkotu mūsu arestu, un sešas nedēļas ilga nesekmīga meklēšana, lai mūs atrastu mežā, kur mēs bijām aizbēguši, meklējot patvērumu.

GSAM 142.3„Beidzot mūs tomēr izsauca uz tikšanos ar draudzes mācītāju. Mūsu skaits bija pieaudzis, tāpēc pie mācītāja mājā ieradās četrdesmit jaunieši un jaunas sievietes, kur mums nācās iziet garu prāvu. Visiem, izņemot mani un Valbomu, atļāva atgriezties mājās; bet mūs arestēja, un nākamajā dienā ievietoja apcietinājumā Ērebro cietumā, kur mūs ievietoja 14. kamerā kopā ar zagļiem, it kā mēs būtu izdarījuši kādu smagu noziegumu.”

GSAM 142Bokvista māsas liecība

GSAM 142.41896. gada 22. septembrī Bokvista septiņdesmit divus gadus vecā māsa apmeklēja mūsu sapulci Ērebro un pastāstīja mums par sava brāļa pieredzi, jo viņa bija lieciniece viņa pēršanai, ieslodzīšanai un atbrīvošanai. Viņa mums nodziedāja himnu, ko Bokvists un Valboms dziedāja, iznākot no cietuma uz tiltu pāri grāvim, kas apņēma šo 16. gadsimta pili, kuru 1843. gadā izmantoja kā cietumu. 1843. gada kustības spēks pavadīja liecību un himnas dziedāšanu. Angļu valodā tulkotā himna skan šādi:—

GSAM 143Himna, ko dziedāja Bokvists un Valboms

GSAM 144Zēns sludinātājs Karlskogā

GSAM 144.4Kāds kungs no Ērebro man pastāstīja par notikumu Karlskogā, kur viņš dzīvoja 1843. gadā. Viņš teica:—

GSAM 144.5„Mazs zēns, astoņus gadus vecs, kurš nekad nebija iemācījies lasīt burtus, sāka sludināt vēsti, citējot daudzas Rakstu vietas. Ļaudis teica: ‚Šis zēns vienkārši ir piepildīts ar Bībeli.’ Šis notikums risinājās pēc tam, kad karalis Oskars bija izteicies par labu vajātajiem, tāpēc vietējais priesteris nevarēja saukt zēnu tiesā, lai apturētu viņa darbību; taču viņš lika ļaudīm atvest zēnu pie viņa, lai viņš to atmaskotu un parādītu viņiem zēna nezināšanu par Bībeli.

GSAM 144.6„Pūļa priekšā priesteris atvēra savu dziesmu grāmatu un lūdza zēnam viņam nolasīt. Zēns atbildēja: ‚Es neprotu lasīt,’ taču, pagriežot muguru priesterim, viņš pareizi nodziedāja dziesmu no sākuma līdz galam, kamēr priesteris pārsteigts skatījās uz grāmatu. Priesteris teica zēnam: ‚Šķiet, tu zini visu.’ Zēns atbildēja: ‚Nē. Mums ne vienmēr ir atļauts stāstīt visu, ko mēs zinām.’

GSAM 145.1„Tad priesteris atvēra Jauno Derību un teica zēnam: ‚Lasi man no šejienes.’ Zēns atbildēja: ‚Es nemāku lasīt.’ Priesteris jautāja: ‚Ko tu vispār zini par Bībeli?’ Viņa atbilde bija: ‚Es zinu, kur ir fragments, kurā vārds un ir minēts četrpadsmit reizes.’ Priesteris teica: ‚Nē! Bībelē tāda teksta nav.’ Zēns teica: ‚Vai jūs, lūdzu, varētu man nolasīt Atklāsmes grāmatas 18:13?’ ‚Jā,’ teica priesteris. Kamēr viņš lasīja, cilvēki skaitīja, un tiešām vārds un tur bija tieši četrpadsmit reizes, un starp šīm četrpadsmit reizēm bija minēta ‚cilvēku dvēseļu sasaistīšana’. Cilvēki iesaucās: ‚Lūk! Lūk! Zēns par Bībeli zina vairāk nekā priesteris!’ Priesteris, ļoti sarūgtināts, pameta šo tēmu un pēc tam vairs netraucēja cilvēkus.”

GSAM 145.2Tātad no bērnu mutēm Kungs apstiprina Savu vārdu un šajā brīnišķīgajā veidā nodeva Savu patiesību to cilvēku ausīm, kuru likumi aizliedza sludināt jebkādu mācību, izņemot „valstī atzītās reliģijas” mācību.

GSAM 145Ar vēsti saistītās Gara dāvanas

GSAM 145.3Ne tikai Zviedrijā Kungs saistībā ar adventa kustību runāja uz saviem ļaudīm caur Sava Gara dāvanām. Skotijā, Anglijā un arī Amerikā Kungs ir mācījis savus ļaudis ar īpašām atklāsmēm.

GSAM 145Viljama Foja redzējumi

GSAM 145.41842. gadā Bostonā, Masačūsetsā, dzīvoja labi izglītots vīrietis vārdā Viljams Fojs, kurš bija daiļrunīgs runātājs. Viņš bija baptists, bet gatavojās tikt ordinēts par episkopāļu sludinātāju. Kungs žēlīgi deva viņam divus redzējumus 1842. gadā — vienu 18. janvārī, otru 4. februārī. Šie redzējumi skaidri liecināja, ka tie ir patiesas Dieva Gara parādības. Viņu uzaicināja no vietas uz vietu runāt no kanceles ne tikai episkopāļi, bet arī baptisti un citu konfesiju pārstāvji. Kad viņš runāja, viņš vienmēr valkāja garīdznieka tērpu, tādu, kādu šīs baznīcas sludinātāji valkā dievkalpojumos.

GSAM 146.1Foja kunga redzējumi attiecās uz Kristus drīzo atnākšanu, Dieva tautas ceļojumu uz debesu pilsētu, jauno zemi un atpestīto stāvokļa godību. Pateicoties ļoti labi pārvaldītai valodai un izcilām aprakstošām spējām, viņš izraisīja sensāciju visur, kur vien devās. Pēc uzaicinājuma viņš ceļoja no pilsētas uz pilsētu, lai stāstītu par brīnišķīgajām lietām, ko bija redzējis; un, lai uzņemtu milzīgos pūļus, kas pulcējās, lai viņu klausītos, tika nodrošinātas lielas zāles, kurās viņš tūkstošiem cilvēku stāstīja par to, kas viņam bija parādīts no debesu pasaules, par Jaunās Jeruzalemes skaistumu un eņģeļu pulkiem. Runājot par Kristus maigo, žēlīgo mīlestību pret nabadzīgajiem grēciniekiem, viņš mudināja neticīgos meklēt Dievu, un daudzi atsaucās uz viņa maigajiem lūgumiem.

GSAM 146Redzējums par trim pakāpieniem

GSAM 146.2Viņa darbs turpinājās līdz 1844. gadam, tuvojoties divtūkstoš trīs simtu dienu beigām. Tad viņam tika dota vēl viena Svētā Gara atklāsme — trešais redzējums, kuru viņš nesaprata. Tajā viņam tika parādīts Dieva tautas ceļš uz debesu pilsētu. Viņš redzēja lielu platformu jeb pakāpienu, uz kuras pulcējās ļaužu pūļi. Reizēm kāds izkrita cauri šai platformai un pazuda no redzesloka, un par šādu cilvēku viņam tika teikts: „Atkāpies no ticības.” Tad viņš redzēja, kā cilvēki pacēlās uz otro pakāpienu jeb platformu, un arī tur daži izkrita cauri platformai un pazuda no redzesloka. Beidzot parādījās trešā platforma, kas stiepās līdz svētās pilsētas vārtiem. Liels pulks bija sapulcējies kopā ar tiem, kuri bija nonākuši uz šo platformu. Tā kā viņš gaidīja, ka Kungs Jēzus atnāks ļoti drīz, viņš nespēja atzīt faktu, ka pēc Atklāsmes grāmatas 14. nodaļas pirmā un otrā vēstījuma bija jāseko trešajam vēstījumam. Tādējādi šis redzējums viņam bija neizskaidrojams, un viņš pārtrauca publiskas runas. Pēc pravietiskā perioda beigām 1845. gadā viņš dzirdēja, kā kāds cits stāstīja par to pašu redzējumu, paskaidrojot, ka „pirmais un otrais vēstījums jau bija sniegti un ka tam bija jāseko trešajam”. Drīz pēc tam Fojs kungs saslima un nomira.

GSAM 147.1Ar šādām Dieva varenības izpausmēm saistībā ar sludināšanu par Viņa atnākšanu „pie durvīm” un ar tūkstošiem cilvēku prieku, kuri atgriezās no grēka, lai kalpotu Kungam un gaidītu Viņa atnākšanu, ļaudis bija divkārši pārliecināti, ka šī patiešām ir Kunga vēsts pasaulei.

GSAM 147.2Bet 1844. gada 21. marts pienāca un pagāja, un Kungs neatnāca. Tomēr uzticīgie un domājošie bija pārliecināti, ka viņi bija rīkojušies saskaņā ar Kunga prātu un ka pienācīgā laikā viss kļūs skaidrs.