22. nodaļa — Organizācija

GSAM 343.1„Tādēļ tevi esmu atstājis Krietā, ka tu izdarītu, kas vēl trūka, un pa pilsētām vecajus ieceltu, kā es tev esmu pavēlējis.”¹

GSAM 343.2Trešā eņģeļa vēstījuma izplatīšanā bija pagājuši divpadsmit gadi (no 1846. līdz 1858. gadam), pirms mūsu ļaudis, šķiet, saprata nepieciešamību pēc kādas formālākas apvienības nekā vienkārši ticība patiesībai un kristīgajai mīlestībai. Lai gan Kungs bija runājis ar saviem ļaudīm par šo tēmu caur pravietojuma dāvanu, šķita, ka bija vajadzīgas dažas nelabvēlīgas pieredzes, lai pilnībā pamodinātu viņos izpratni par nepieciešamību organizēt konferences, draudzes un apvienības, lai pārvaldītu šīs lietas laicīgās vajadzības.

GSAM 343Pretestība organizācijai

GSAM 343.3Zemsvītras piezīmē 12. lappusē grāmatas Supplement to Experience and Views, kas izdota 1854. gadā, mācītājs Džeimss Vaits saka:—

GSAM 343.4„Pēc 1844. gada notikumiem valdīja liela neskaidrība, un vairākums iebilda pret jebkādu organizāciju, uzskatot, ka tā ir pretrunā ar evaņģēlija pilnīgo brīvību! Vaitas kundze vienmēr bija pret jebkādu fanātismu un jau agri paziņoja, ka ir nepieciešama kāda organizācijas forma, lai novērstu un labotu neskaidrību. Šobrīd reti kurš spēj novērtēt to stingrību, kas toreiz bija nepieciešama, lai saglabātu savu nostāju pret valdošo anarhiju.”

GSAM 344.1Savienību, kas pastāvējusi Septītās dienas adventistu vidū, lielā mērā veicinājuši un uzturējuši viņas savlaicīgie brīdinājumi un norādījumi.

GSAM 344Džordžs Storss par organizāciju

GSAM 344.2Šis Džordža Storsa 1844. gadā rakstītais citāts parāda, ko mācīja par organizāciju tiem, kuri bija atdalījušies no baznīcām saskaņā ar adventa sludinājumu:—

GSAM 344.3„Rūpējieties, lai jūs nemēģinātu organizēt vēl vienu baznīcu. Neviena baznīca nevar tikt organizēta pēc cilvēka izdomājuma, jo tā kļūst par Bābeli brīdī, kad tā tiek organizēta. Kungs organizēja Savu baznīcu ar stiprām mīlestības saitēm. Stiprākas par tām nevar izveidot; un, ja šādas saites nespēj noturēt kopā tos, kas sevi dēvē par Kristus sekotājiem, tie vairs nav Viņa sekotāji un, protams, atdalās no ķermeņa.”²

GSAM 344Kārtība apustuļu laikos

GSAM 344.4Septītās dienas adventistiem, kā jau iepriekš minēts, daudzus gadus nebija nekādas formālas organizācijas, pat baznīcas organizācijas. Jebkura persona, kam bija morālais drosmes spēks pieņemt patiesību un paklausīt tai, neraugoties uz tolaik pastāvošo ārējo pretestību, tika uzskatīta par godīgu un cienīgu kristīgajai mīlestībai un sadraudzībai. Apustuļu laikos pienāca brīdis, kad kļuva nepieciešams, lai kāds „izdarītu, kas vēl trūka”³. Apmēram 65. gadā pēc Kristus dzimšanas Tītam tika dota pilnvara, lai viņš „pa pilsētām vecajus ieceltu”, kur bija ticīgie, un Timotejs saņēma diezgan izsmeļošas instrukcijas par šo jautājumu.⁴

GSAM 344Mācītājs Vaits par organizāciju

GSAM 344.5Šāds mācītāja Džeimsa Vaita izteikums par organizāciju un disciplīnu parādījās žurnālā Review 1881. gada 4. janvārī:—

GSAM 345.1„Organizācija tika izveidota, lai nodrošinātu vienotu rīcību un aizsargātu pret krāpšanu. Tā nekad nav bijusi domāta kā pātaga, lai piespiestu paklausību, bet gan drīzāk, lai aizsargātu Dieva tautu. Kristus nedzen savu tautu; Viņš to aicina. ‚Manas avis Manu balsi klausa, un Es tās pazīstu, un tās Man iet pakaļ.’ Mūsu Dzīvais Galva rāda ceļu un aicina savu tautu sekot.

GSAM 345.2„Cilvēku ticības apliecinājumi nevar radīt vienotību. Baznīcas spiediens nevar piespiest baznīcu kļūt par vienotu ķermeni. Kristus nekad nav paredzējis, ka cilvēku prātus vajadzētu veidot debesīm, izmantojot citu cilvēku prātu ietekmi. ‚ikkatra vīra galva ir Kristus.’ Viņa uzdevums ir vadīt, veidot un iespiest savu tēlu mūžīgās slavas mantiniekiem. Lai cik svarīga arī būtu organizācija baznīcas aizsardzībai un rīcības saskaņotības nodrošināšanai, tā nedrīkst atņemt disciplīnu no Kunga rokām.

GSAM 345Vienotība starp diviem galējiem poliem

GSAM 345.3„Starp diviem galējiem poliem — baznīcas uzspiestajām prasībām un neiesvētīto neatkarību — mēs atrodam lielo noslēpumu par vienotību un efektivitāti kalpošanā un Dieva baznīcā. Uz to mūsu uzmanību vērš ļoti svinīgs aicinājums, ko cienījamais apustulis Pēteris vērsa pie sava laika vecajiem: ‚Tos vecajus jūsu starpā pamācu, es tas līdzvecākais un liecinieks par Kristus ciešanām un tās godības biedrs, kas taps redzams: Ganiet Dieva ganāmo pulku, kas pie jums, un uzraugiet, ne piespiesti, bet ar labu prātu, ne negodīgas peļņas dēļ bet no sirds, Nedz kā valdīdami par Tā Kunga daļu, bet (par) priekšzīmi būdami tam ganāmam pulkam. Un kad Tas Augstais Gans atspīdēs, tad jūs dabūsiet to nesavīstamo godības kroni. Tāpat, jūs jaunākie, esiet tiem vecajiem paklausīgi; bet visi, cits citam padodamies, esiet izpušķoti ar pazemību, jo Dievs lepniem turas pretī, bet pazemīgiem Viņš dod žēlastību. Tad nu pazemojaties apakš Dieva varenās rokas, lai Viņš jūs paaugstina savā laikā.’⁵

GSAM 346Jaunās Derības organizācijas vienkāršība un forma

GSAM 346.1„Tie, kas izstrādāja Septītās dienas adventistu pieņemto organizācijas formu, centās tajā pēc iespējas iekļaut Jaunajā Derībā sastopamo izteiksmes un formas vienkāršību. Jo vairāk tajā izpaužas evaņģēlija gars un jo vienkāršāka tā ir, jo efektīvāka ir šī sistēma.

GSAM 346.2„Ģenerālā konference veic vispārējo uzraudzību pār darbu visās tā nozarēs, ieskaitot štatu konferences. Štata konference veic uzraudzību pār visām darba nozarēm štatā, ieskaitot draudzes štatā. Un draudze ir kristiešu kopiena, kas apvienojusies ar vienkāršu derību ievērot Dieva baušļus un Jēzus ticību.

GSAM 346Baznīcas amatpersonas ir kalpi

GSAM 346.3„Vietējās draudzes amatpersonas ir šīs draudzes kalpi, nevis kungi, kas to pārvalda ar spēku. ‚tas lielākais no jums lai ir jūsu kalps.’⁶ Šīm amatpersonām jārada piemērs pacietībā, modrībā, lūgšanā, laipnībā un dāsnumā draudzes locekļiem, un tām jāizrāda tā mīlestība pret tiem, kuriem tās kalpo, kāda ir redzama mūsu Kunga dzīvē un mācībās.”

GSAM 346Pirmā liecība par kārtību

GSAM 346.41854. gadā izdotajā grāmatā Supplement to Experience and Views ir sniegti daži īpaši norādījumi par evaņģēliskās kārtības tēmu. 18. lappusē mēs lasām šādu tekstu:—

GSAM 346.5„Baznīcai jāpievēršas Dieva vārdam un jābalstās uz evaņģēlisko kārtību, kas ir tikusi ignorēta un atstāta novārtā. Tas ir absolūti nepieciešams, lai baznīca sasniegtu ticības vienotību.”

GSAM 347Kārtība, kas nepieciešama tuvu beigām

GSAM 347.11860. gada 23. decembrī sniegtajā liecībā mēs lasām:

GSAM 347.1„Tuvojoties laiku beigām, sātans nāk ar lielu spēku, apzinoties, ka viņam atlicis maz laika. Viņa spēks jo īpaši tiks vērsts pret atlikumu. Viņš karos pret viņiem un centīsies tos sadalīt un izkliedēt, lai tie kļūtu vāji un tiktu sakauti. Dieva tautai jārīkojas apdomīgi un jābūt vienotai savos centienos. Tai jābūt vienprātīgai un vienotai savos spriedumos; tad tās centieni netiks izkliedēti, bet spēcīgi ietekmēs pašreizējās patiesības lietas stiprināšanu. Ir jāievēro kārtība, un, uzturot kārtību, jābūt vienotībai, citādi Sātans to izmantos savā labā.”⁷

GSAM 347Jāpārņem eņģeļu kārtība

GSAM 347.21868. gadā publicētajā izdevumā Testimony No. 14 mēs lasām: „Jo ciešāk mēs atdarināsim eņģeļu pulka saskaņu un kārtību, jo veiksmīgāki būs šo debesu aģentu centieni mūsu labā. Ja mēs neredzam nepieciešamību pēc saskaņotas rīcības un esam nekārtīgi, nedisciplinēti un neorganizēti savā rīcībā, eņģeļi, kuri ir pilnīgi organizēti un darbojas pilnīgā kārtībā, nevar veiksmīgi strādāt mūsu labā. Viņi ar skumjām novēršas, jo viņiem nav atļauts svētīt haosu, apjukumu un neorganizētību.

GSAM 347Dievs joprojām ir kārtības Dievs

GSAM 347.3„Vai Dievs ir mainījies no kārtības Dieva? Nē; Viņš šajā laikmetā ir tāds pats kā iepriekšējā. Pāvils saka: ‚Dievs nav nekārtības, bet miera Dievs.’ Viņš tagad ir tikpat prasīgs kā toreiz. Un Viņš vēlas, lai mēs mācītos kārtības un organizācijas mācības no tās nevainojamās kārtības, ko Viņš ieviesa Mozus laikos Israēla bērnu labā.”⁸

GSAM 348Kristus lūgšana par kārtību

GSAM 348.11882. gadā rakstītā liecībā mēs redzam to pašu jūtu izpausmi šādos vārdos:

GSAM 348.1„Lai starp Viņa mācekļiem valdītu vienotība un mīlestība – tāds bija mūsu Glābēja pēdējās lūgšanas par viņiem galvenais mērķis pirms Viņa krustā sišanas... ‚Es nelūdzu par šiem vien, bet arī par tiem, kas caur viņu vārdiem uz Mani ticēs. Lai visi ir viens, itin kā Tu Tēvs iekš Manis un Es iekš Tevis, lai arī tie ir viens iekš Mums, lai pasaule tic, ka Tu Mani esi sūtījis.’”⁹

GSAM 348Individuālās neatkarības briesmas

GSAM 348.21885. gadā tika sniegta šāda liecība:

GSAM 348.2„Ir jāuzmanās no viena aspekta, un tas ir individuālā neatkarība. Kā Kristus armijas karavīriem mums jādarbojas saskaņoti visās darba jomās.”¹⁰

GSAM 348Sātans labprāt grauj kārtību

GSAM 348.3Īpašā liecībā, kas publicēta 1895. gadā, mēs lasām:

GSAM 348.3„Ak, cik Sātans priecātos, ja varētu iekļūt šo cilvēku vidū un izjaukt darbu laikā, kad rūpīga organizācija ir būtiska un būs lielākais spēks, lai novērstu viltus sacelšanos un atspēkotu apgalvojumus, kurus neapstiprina Dieva vārds. Mums ir jāievēro vienota līnija, lai netiktu izjaukta regulējuma un kārtības sistēma.”

GSAM 348Sludinātāju atzinība

GSAM 348.4Viens no pirmajiem jautājumiem, kas bija jāapsver, lai nodrošinātu kārtību mūsu cilvēku vidū saskaņā ar tikko citētajām liecībām, bija kāds veids, kā atzīt tos, kuri sludināja vēsti. No 1850. līdz 1861. gadam pieņemtais plāns bija izsniegt tiem sludinātājiem, kuri bija pierādījuši savu dāvanu, kurus acīmredzami bija apstiprinājis Kungs un kuri darbojās saskaņā ar visu darbu, karti, kas ieteica viņus visur Kunga ļaužu kopienai, vienkārši norādot, ka viņi ir apstiprināti evaņģēlija kalpošanas darbā. Šīs kartes bija datējuši un parakstījuši divi vadošie sludinātāji, kurus mūsu ļaudis pazina kā darba vadītājus.

GSAM 349Atbalsts sludinātājiem

GSAM 349.11858.–1859. gada ziemā tika sniegta norāde, ka Bībele satur pilnīgu sistēmu kalpošanas atbalstam un ka, ja mūsu ļaudis pētītu šo tēmu no Bībeles viedokļa, viņi atrastu šo sistēmu. Tādējādi Batlkrīkā tika rīkota Bībeles nodarbība, kuru vadīja mācītājs Dž. N. Endrūss. Pēc rūpīgas un lūgšanām piepildītas Svēto Rakstu izpētes tika sagatavots raksts, kas tika publicēts žurnālā Review 1859. gada 3. februāra numurā, izklāstot plānu, kurā bija ietverts desmitās daļas princips. Uzruna par šo tēmu tika nolasīta lielam mūsu ļaužu pulkam, kas bija sapulcējies vispārējā sapulcē Batlkrīkā, Mičiganā, 1859. gada 6. jūnijā, un to vienbalsīgi pieņēma visa sapulce.

GSAM 349Iedibinātās kārtības atzinīgs vērtējums

GSAM 349.21861. gada izdevumā Testimony No. 6 Kungs caur Vaitas kundzi šādi runāja par sistēmu, ko bija pieņēmuši Septītās dienas adventisti:

GSAM 349.2„Neapzogiet Dievu, atturot no Viņa savas desmitdaļas un ziedojumus. Pirmais svētais pienākums ir atdot Dievam pienācīgu daļu. Neļaujiet nevienam izvirzīt savas prasības un pamudināt jūs apzagt Dievu. Neļaujiet saviem bērniem izzagt jūsu ziedojumus no Dieva altāra savā labā.

GSAM 349Desmitā daļa kā rakstura veidošanas līdzeklis

GSAM 349.3„Es redzēju, ka šī desmitās daļas sistēma attīstīs raksturu un atklās sirds patieso stāvokli. Ja cilvēkiem šo jautājumu izklāstīs tā patiesajā nozīmē un ļaus viņiem pašiem izlemt, viņi saskatīs gudrību un kārtību desmitās daļas sistēmā.”

GSAM 349.4Tādā veidā Septītās dienas adventistu vidū tika izveidota finanšu sistēma, lai atbalstītu kalpošanas darbu, un tagad to izmanto mūsu ļaudis visā pasaulē.

GSAM 350.11859. gada 21. jūlija žurnāla Review numurā, pamatojoties uz iepriekš Liecībās sniegtajām norādēm, pirmo reizi tika ierosināts, lai katrā štatā notiktu ikgadēja sanāksme, kurā tiktu rūpīgi plānots darbs; tādējādi izvairoties no haosa, kas pārāk bieži valdīja sludinātāju darbā, un lai mūsu darbā tiktu ievērota kārtība un sistēma. Šis ierosinājums faktiski paredzēja štatu konferenču organizāciju izveidi.

GSAM 350Baznīcas īpašuma turēšana

GSAM 350.2Tā kā vēsts izplatījās un draudzes locekļu skaits pieauga, dabiski sekoja īpašuma uzkrāšanās, kas lika apsvērt baznīcas īpašuma likumīgu turēšanu. Rakstā, ko sarakstījis mācītājs Vaits un kas atrodams 1860. gada 23. februāra izdevumā Review, mēs lasām šādu tekstu:—

GSAM 350.3„Mēs tomēr ceram, ka nav tālu laiks, kad šie cilvēki būs tādā stāvoklī, kas nepieciešams, lai varētu apdrošināt baznīcas īpašumu, pienācīgā juridiskā veidā turēt īpašumā savus sapulču namus, un lai tie, kas sastāda testamentus un vēlas to darīt, varētu daļu no savas mantas novirzīt izdevējdarbības nodaļai. Mēs aicinām mūsu sludinātājus un vadošos brāļus pievērst šim jautājumam savu uzmanību. Ja kāds iebilst pret mūsu ierosinājumiem, lūdzu, izstrādājiet plānu, pēc kura mēs kā tauta varētu rīkoties!”

GSAM 350Apstiprināta juridiskā organizācija

GSAM 350.4Šā gada vasarā žurnālā Review par šo tēmu notika vairāk vai mazāk draudzīgas diskusijas. Un mūsu draudzes pārstāvju vispārējā sanāksmē no Mičiganas un vairākiem citiem štatiem, kas notika Batlkrīkā no 28. septembra līdz 1. oktobrim, šis jautājums tika atklāti izskatīts, kā arī notika pilnīga un brīva diskusija par juridisko organizāciju, kuras mērķis ir turēt īpašumā biroju un citu baznīcas īpašumu — dievnamus utt. Šī diskusija sīki aprakstīta žurnālā Review, 16. sējums, Nr. 21, 22 un 23, kas iznāca 1860. gada 9., 16. un 23. oktobrī.

GSAM 351.1Šīs sanāksmes apspriedes rezultātā tika vienbalsīgi nobalsots par izdevējdarbības asociācijas juridisku dibināšanu, un, lai šādu organizāciju varētu izveidot pēc iespējas ātrāk, sanāksmes dalībnieki ievēlēja piecu locekļu komiteju.

GSAM 351Konfesionālais nosaukums

GSAM 351.2Šajā konferencē tika apspriests arī jautājums par nosaukumu, ar kādu būtu jānosauc mūsu ļaudis. Tas atkal izraisīja dažādas domas — daži aizstāvēja vienu nosaukumu, citi — citu. Tika ierosināts nosaukums „Dieva baznīca”, taču pret to iebilda, pamatojoties uz to, ka tas neatspoguļo nevienu no mūsu ticības raksturīgajām iezīmēm, savukārt nosaukums „Septītās dienas adventisti” ne tikai izceltu mūsu ticību Kristus drīzajai atnākšanai, bet arī parādītu, ka mēs ievērojam septītās dienas sabatu. Sapulce bija tik vienprātīga par labu pēdējam nosaukumam, ka, to nododot balsošanai, tikai viens cilvēks balsoja pret to, un drīz pēc tam viņš atsauca savu iebildumu.

GSAM 351Apstiprinātais nosaukums

GSAM 351.3Izdevumā Testimony No. 6 mēs lasām:

GSAM 351.3„Neviens nosaukums, ko mēs varam izvēlēties, nebūs piemērots, izņemot to, kas atbilst mūsu ticības apliecinājumam, izsaka mūsu ticību un iezīmē mūs kā īpašu tautu...

GSAM 351.4„Nosaukums Septītās dienas adventisti izceļ mūsu ticības patiesās iezīmes un pārliecinās meklējošo prātu. Tāpat kā bulta no Tā Kunga bultu maka, tā ievainos Dieva likuma pārkāpējus un vedīs pie grēku nožēlas Dieva priekšā un ticības mūsu Kungam Jēzum Kristum.”

GSAM 351.4Šīs liecības rezultātā šis jautājums ticīgo prātos tika atrisināts uz visiem laikiem.

GSAM 351Īstās dāvanas kalpošana

GSAM 351.5Vai tas nav īpašais uzdevums, kādā izpaužas Dieva Gara dāvanas? Pāvils teica, ka tās ir dotas baznīcai ar šādu nolūku: „Ka tie svētie top sataisīti uz kalpošanas darbu, Kristus miesai par uztaisīšanu, Kamēr mēs visi tiekam pie Dieva Dēla vienādas ticības un atzīšanas” utt.¹¹ Cik piemēroti, ka pēc tam, kad ticīgie lūgšanā un pazemībā ir meklējuši gaismu, Gars runā un saka: „Šis ir ceļš; jūsu secinājumi ir pareizi;” un tad vēl vairāk „uzceļ” draudzi, kā šajā gadījumā, paskaidrojot jautājuma praktisko nozīmi un dažus labos rezultātus, kas izrietēs no viņu lēmumiem.

GSAM 352Baznīcas organizācija

GSAM 352.1Uzrunā, ko mācītājs Vaits teica Ģenerālajā konferencē Batlkrīkā 1861. gada aprīlī un kas tika publicēta žurnālā Review 1861. gada 11. jūnijā, viņš ieviesa ideju par mūsu draudžu pilnīgāku organizāciju. Pēc uzaicinājuma deviņi sludinātāji vadīja Bībeles nodarbību, lai meklētu gaismu šajā jautājumā, un Ģenerālā konference lūdza viņiem publicēt žurnālā Review šīs izpētes rezultātus. Pēc tam, kad tika izklāstītas Bībeles liecības par baznīcas kārtību un baznīcas amatpersonām, tika apspriesta tēma par vienlīdzīgu pārstāvniecību no dažādajiem štatiem Ģenerālajā konferencē, kā arī par atbilstošu un vienlīdzīgu baznīcu pārstāvniecību štatu konferencēs. Faktiski šī bija pirmā reize, kad tika ieviesta ideja par pienācīgi ievēlētiem delegātiem ģenerālajās asociācijās saskaņā ar kādu vienlīdzīgu proporciju, par kuru varētu vienoties.

GSAM 352Mičiganas štata konferences izveide

GSAM 352.21861. gada 6. oktobrī tika izveidota Mičiganas konference, ievēlot priekšsēdētāju, sekretāru un trīs locekļu izpildkomiteju. Ar konferences balsojumu tika ieteikts, lai draudzes apvienotos organizācijā, pieņemot šādu draudzes derību:—

GSAM 352.3„Mēs, zemāk parakstītie, ar šo apvienojamies kā draudze, pieņemot nosaukumu Septītās dienas adventisti, un deram derību turēt Dieva baušļus un Jēzus Kristus ticību.”

GSAM 353Sludinātāju pilnvaras

GSAM 353.1Šajā konferencē pirmo reizi tika nolemts, ka pilnvaras jāpiešķir visiem Septītās dienas adventistu sludinātājiem šajā štatā, kuri ir labā reputācijā, un ka sludinātājiem jābūt līdzi dokumentiem, kas sastāv no ordinācijas apliecības un pilnvarām, kuras parakstījis konferences priekšsēdētājs un sekretārs, un šīs pilnvaras jāatjauno katru gadu.

GSAM 353.2Tika arī nobalsots, ka jāizveido komiteja, kuras uzdevums būtu sagatavot uzrunu, kurā mūsu ļaudīm tiktu izklāstīta baznīcu organizēšanas kārtība. Šī uzruna tika publicēta žurnālā Review 1861. gada 15. oktobra numurā.

GSAM 353Delegātu pilnvaras

GSAM 353.31862. gada septembrī Mičiganas konference Monterejā rīkoja savu pirmo sesiju. Šeit pirmo reizi tika izvirzīta ideja uzņemt draudzes konferencē tāpat, kā locekļi tiek ievēlēti draudzēs. Tā kā šajā štatā jau bija dibinātas septiņpadsmit draudzes, tās ar balsojumu tika uzņemtas konferencē; un visi šo draudžu locekļi, kuri bija klāt, tika pieņemti kā delegāti.

GSAM 353Sludinātāju algas

GSAM 353.4Tieši šajā konferencē tika pieņemts plāns maksāt sludinātājiem noteiktu summu nedēļā par sniegtajiem pakalpojumiem. Savukārt sludinātājiem bija jāziņo par konferencē pavadīto darba laiku, norādot ieņēmumus un izdevumus; un konferencei, saņemot šo ziņojumu, bija jāveic atbilstošais norēķins.

GSAM 353Delegāti pirmo reizi uzrādīja pilnvaras

GSAM 353.51863. gada 20. maijā Batlkrīkā, Mičiganā, notika Ģenerālā konference. Tā bija šīs institūcijas pirmā sesija, kurā delegātiem bija pilnvaras no saviem attiecīgajiem štatiem. Tomēr pārstāvniecība nebija balstīta uz skaitlisko pamatu. Šajā gadījumā pārstāvētie štati bija Mičigana, Viskonsina, Aiova, Minesota, Ņujorka un Ohaio.

GSAM 354Ģenerālās un štatu konferenču statūti

GSAM 354.121. maijā Ģenerālā konference pieņēma statūtus, un tajā pašā dienā štatu konferencēm tika ieteikti štatu statūti. Tie tika pieņemti Mičiganas konferences sēdē. Šie statūti noteica skaitlisko pamatu delegātu pārstāvībai štatu konferencēs un Ģenerālajā konferencē. Tur ieteiktie štatu statūti ir gandrīz tādi paši kā tie, kurus tagad izmanto mūsu septiņdesmit divas vietējās konferences visā pasaulē.

GSAM 354.2Ģenerālās konferences laikā 1864. gada pavasarī štata konferencei pirmo reizi tika ieteikts izveidot revīzijas komiteju, kurā būtu laji, kuri gada laikā nebija bijuši konferences darbinieki, lai kopā ar izpildkomiteju veiktu revīziju un norēķinātos ar sludinātājiem. Tādējādi soli pa solim, atbilstoši nepieciešamībai, tika ieviesta kārtība Dieva darbā un lietā.

GSAM 354.3Tādējādi mēs esam īsumā izsekojuši soļus, kas noveda pie darba oficiālās organizācijas. Tas tika paveikts laikā, kad konfesija bija ļoti maza salīdzinājumā ar to, kāda tā ir šobrīd.

GSAM 354.4Kad 1863. gadā Ģenerālā konference bija pilnībā izveidota, delegātu kopējais skaits nebija tik liels, kāds mums tagad ik gadu ir dažās mazajās vietējās konferencēs.

GSAM 354Organizācijas mērķis

GSAM 354.5Organizācijas mērķis bija nodrošināt, lai organizācijas īpašums tiktu likumīgi turēts un pārvaldīts, un lai darbinieki varētu strādāt saskaņā, bez neskaidrībām, jo viņu rīcība tika saskaņota ar padomi un tādējādi bez traucējumiem. Tie paši principi, kas tika pieņemti mūsu organizācijā līdz 1864. gadam, tika iekļauti darbā, kad tas paplašinājās un izplatījās uz citām valstīm un tautībām.

GSAM 355Izveidotās vispārējās organizācijas

GSAM 355.1Tā kā vēsts izplatījās, tika izveidotas šādas vispārējās organizācijas, kuru amatpersonas tika ievēlētas Ģenerālās konferences regulārajās sesijās:—

GSAM 355.2General Conference Association — juridiska persona, kurā ir divdesmit viens loceklis un kurai pieder īpašumtiesības uz dažādu iestāžu īpašumiem Amerikā un citās valstīs.

GSAM 355.3Foreign Mission Board — kuras uzdevums ir pārraudzīt un paplašināt misijas darbu ārpus organizētajām konferencēm.

GSAM 355.4International Tract Society — kuras uzdevums bija izplatīt lasāmvielu un uzturēt saraksti, cenšoties atvērt jaunas misijas.

GSAM 355.5Religious Liberty Association — tās īpašā darbības joma bija palīdzēt tiem, kurus vajāja sirdsapziņas dēļ, un izplatīt literatūru par reliģiskās brīvības principiem.

GSAM 355.6International Sabbath-School Association — kuras mērķis bija sabatskolas darba veidošana un attīstīšana visās jomās.

GSAM 355.7Medical Missionary and Benevolent Association — tās darbs bija saistīts ar ārstu un medmāsu apmācību, sanatoriju, bāreņu un veco ļaužu pansionātu vadīšanu utt.

GSAM 355Darbības joma līdz 1868. gadam

GSAM 355.8Līdz 1868. gadam mūsu darbības joma ietvēra to Amerikas Savienoto Valstu daļu, kas atradās uz austrumiem no Misūri upes un uz ziemeļiem no platuma paralēles, kas atbilst Misūri dienvidu robežai. Tajā laikā Ģenerālās konferences komitejā bija tikai trīs locekļi, un viens no tiem bija konferences prezidents. Visas astoņas vietējās konferences atradās Ģenerālās konferences pārraudzībā, kuras galvenā mītne atradās Batlkrīkā, Mičiganā.

GSAM 356Kāpēc bija nepieciešama reorganizācija

GSAM 356.1Tā kā vēsts izplatījās uz citām zemēm, radās nepieciešamība pārstrukturēt visu darbības jomu. Tāpēc 1897. gadā tika veikti soļi šajā virzienā; bet pārstrukturēšanas darbs ir vispilnīgāk paveikts pēdējo četru gadu laikā, kad tika izveidota Eiropas Ģenerālā konference ar četrpadsmit locekļu izpildkomiteju; savukārt sākotnējai Ģenerālajai konferencei, kuras galvenā mītne atrodas Vašingtonā, D.C., ir divdesmit astoņu locekļu izpildkomiteja, kas pārstāv visdažādākās vēstījuma intereses un aizstāj dažas no vispārējām asociācijām, kuru darbība ir pārtraukta.

GSAM 356Organizācijas stāvoklis 1903. gada 1. janvārī

GSAM 356.2Turpmāk minētais fragments no 1904. gada izdevuma General Conference Year Book sniedz dažus interesantus statistikas datus par laika posmu līdz 1903. gada 1. janvārim:—

GSAM 356.3Tajā laikā mūsu organizētais darbs sastāvēja no divām Ģenerālajām konferencēm, kuras veidoja četrpadsmit Savienības konferences, septiņdesmit divas vietējās konferences un četrdesmit divas misijas. Tās sadalījās šādi: vietējās konferences Ziemeļamerikā — četrdesmit deviņas; ārpus Ziemeļamerikas — divdesmit trīs. Savienības konferences Amerikā — astoņas; citās valstīs — sešas. Misiju lauki Amerikā, ieskaitot Aļasku, Havajas un Ņūfaundlendu, — pieci; misijas ārpus Amerikas — trīsdesmit septiņas, kas izvietotas šādi: divpadsmit Eiropā; četras Āfrikā; trīs Āzijā; divas Dienvidamerikā; divas Dienvidāfrikā; un pārējās — Centrālamerikā, Meksikā, Rietumindijā un Klusā okeāna salās. Ar šīm misijām ir saistīti sešdesmit septiņi ordinēti un licencēti sludinātāji un simt trīsdesmit viena draudze.

GSAM 356Vienotība daudzveidībā

GSAM 356.4Ir iedrošinoši zināt, ka šīs dažādās organizācijas dažādās valstīs un tautās ir vienotas, lai veicinātu vienu lielu mērķi — patiesību un cilvēku pestīšanu. Mēs nepaļaujamies tikai uz formālu organizācijas mehānismu, bet uz Dievu, kārtības radītāju. Ar Viņa svētību Viņa darbinieku vienotajai un saskaņotajai darbībai mēs varam saprast, cik labi un patīkami ir, ka „viss notiek, kā piederas un pa kārtām”.