5. nodaļa — Vēsts par otro atnākšanu

GSAM 93.1„MĀCATIES līdzību no vīģes koka: kad jau viņa zaros pumpuri metās, un lapas plaukst, tad jūs zināt, vasaru esam klātu. Tā arīdzan, kad jūs visu to redzēsiet, tad ziniet, ka tas [lappuses malā: viņš] ir tuvu priekš durvīm. Patiesi, Es jums saku: šī cilts nezudīs, tiekams viss tas būs noticis. Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs.”¹

GSAM 93.2Šajā Rakstu vietā mūsu uzmanība tiek vērsta uz laiku, kad ir iespējams saprast, ka Kristus atnākšana ir „pie durvīm”, ar tādu pašu pārliecību, kādu mēs izjūtam, redzot, ka vasara ir tuvu, kad parādās pirmās maigās jaunās lapas. Var arī saprast, ka esam nonākuši tajā paaudzē, kas neaizies no dzīves skatuves, kamēr pats Kristus neatnāks. Kad pienāk laiks saprast šo līdzību, ir pilnīgi skaidrs, ka tas ir Kunga laiks, lai Viņš celtu skolotājus, kas mācītu šo līdzību. Apustuļa jautājums citā gadījumā ir vienlīdz piemērojams arī šeit: „kā lai dzird bez sludinātāja? Bet kā lai sludina, ja netop sūtīti?”²

GSAM 93Zīmju laiks

GSAM 93.3Iepriekšējā nodaļā mēs redzējām, kā tika iegūtas zināšanas par divtūkstoš trīs simtu dienu perioda beigām un to, ka tas turpinājās līdz brīdim, kad „Viņa sodības stunda ir nākusi”. Šeit iepazīstinātajā līdzībā mēs tiekam aizvesti pie Kunga laika, kad šī līdzība un „tiesas” vēsts ir jāsludina pasaulei. Pēc tam, kad Glābējs bija runājis par lielo bēdu laiku, kas bija jāpiedzīvo Viņa tautai un kas būtu saīsināts, Viņš sacīja: „tūdaļ pēc šā laika bēdām saule taps aptumšota, un mēnesis nedos savu spīdumu, un zvaigznes kritīs no debess, un debess stiprumi kustināsies. Un tad Tā Cilvēka Dēla zīme rādīsies debesī.”³

GSAM 94.1Pievērsiet uzmanību – par pēdējo minēto zīmi nav teikts, ka tā ir zīme par Viņa atnākšanu, bet gan zīme, ka Cilvēka Dēls ir klāt un redzams nākam. Notikumi, kas šajā tekstā minēti kā zīmes, uz kurām balstīt ticību Viņa drīzajai atnākšanai, ir zīmes saulē, mēnesī un zvaigznēs. Pārējie notikumi, kas seko, notiek saistībā ar Viņa faktisko atnākšanu debesu mākoņos. Tātad tūlīt pēc trešās no šīm zīmēm — tās, kas saistīta ar zvaigznēm — pienāk Kunga laiks, lai Viņš celtu savus skolotājus, lai tie mācītu, ka Kristus atnākšana ir tuvu.

GSAM 94.2Tagad par šo zīmju parādīšanās laiku: saulei bija jāaptumšojas tieši pēc lielajām ciešanām.⁴ Kā raksta Marks, tam bija jānotiek „tanīs dienās, pēc tām bēdām”.⁵ Mūsu Glābējs bija teicis, ka dienas tiks saīsinātas. Pateicoties Marijas Terēzes dekrētam un Tolerances aktiem no 1773. līdz 1776. gadam, baznīcas vajāšanu nežēlība tika saīsināta. Lai gan vajātāji saglabāja kontroli pār civilajām iestādēm līdz 1798. gadam, vajāšanas beidzās apmēram 1773. gadā. Salīdzinot Glābēja teikto, pirmā no šīm zīmēm būtu jādatē ar laiku starp 1773. un 1798. gadu.

GSAM 94Tumšā diena un nakts

GSAM 94.31780. gada 19. maijā saule pārdabiski aptumšojās. Tas nebija saules aptumsums, jo mēness bija pilns jau iepriekšējā dienā. Neskatoties uz to, no pulksten 11 no rīta līdz pulksten 11 vakarā visā Amerikas Savienoto Valstu ziemeļaustrumu daļā valdīja tumsa. Šajā gadījumā ne tikai saule aptumšojās, bet arī mēness atteicās atspoguļot saules gaismu. Tas bija tāds tumšums, kas neļāva saules gaismai spīdēt uz mēness diska. Un, kā daudzus gadus vēlāk izteicās Noa Vebsters: „Šim tumšumam nekad nav bijis sniegts apmierinošs izskaidrojums.”

GSAM 95.1Par šo tumšo dienu astronoms Heršels teica: „Tumšā diena Ziemeļamerikā bija viena no tām brīnišķīgajām dabas parādībām, par kurām vienmēr ar interesi lasīs, bet kuras filozofija nespēj izskaidrot.”

GSAM 95.2Tie, kas aprakstīja 1780. gada 19. maija nakts tumsu, teica, ka, neraugoties uz to, ka bija pilnmēness, „ja visi gaismas avoti visumā būtu iznīcināti, tumsa nevarētu būt pilnīgāka”.

GSAM 95Krītošās zvaigznes

GSAM 95.3Trešā no šīm zīmēm — krītošās zvaigznes — piepildījās 1833. gada 13. novembrī. Tajā naktī, vai drīzāk sākot ar piecām stundām pirms rītausmas, notika meteoru lietus, ko daži salīdzināja ar uguns straumēm, kas nāk no debesīm; citi — ar uguns dzirkstelēm, kas lido no kāda liela uguņošanas ierīces gabala. Šī parādība aptvēra visu Ziemeļameriku — no Meksikas līča dienvidos līdz Hadsona līcim ziemeļos un no Sandvičas salām rietumos līdz dažiem simtiem jūdžu attālumam no Liverpūles austrumos. Kur vien to novēroja, tas bija viens un tas pats nepārtraukts zvaigžņu lietus, kas krita tik blīvi kā sniegpārslas sniegputenī.

GSAM 95.4Attiecībā uz šo zvaigžņu lietu 1833. gadā mēs turpinām citēt no 1833. gada 25. novembra izdevuma Connecticut Observer:—

GSAM 95.5„Laikraksta Old Countryman redaktors ļoti nopietni uztver jautājumu par ‚krītošajām zvaigznēm’. Viņš saka: ‚Mēs uzskatām, ka uguns lietus, ko redzējām pagājušajā trešdienas rītā, ir briesmīgs simbols, drošs priekšvēstnesis un žēlsirdīga zīme par to lielo un briesmīgo dienu, ko zemes iedzīvotāji piedzīvos, kad tiks atvērts sestais zīmogs. Laiks ir pavisam tuvu, un tas ir aprakstīts ne tikai Jaunajā Derībā, bet arī Vecajā Derībā; un precīzāku attēlu par vīģu koku, kas, spēcīgam vējam pūšot, nomet savus augļus, nebija iespējams ieraudzīt.’”

GSAM 96Tomasa Burneta pareģojums

GSAM 96.1Senāko laiku skolotāji cilvēkus bija mācījuši gaidīt šīs zīmes burtisku piepildīšanos. Tomass Burnets savā grāmatā Theory of the Earth, kas tika izdota Londonā 1697. gadā, par Mateja 24:29 teica:—

GSAM 96.2„Nav šaubu, ka tajā laikā būs visdažādākie ugunīgi meteori; un starp citiem arī tie, ko sauc par krītošajām zvaigznēm, kuras, lai gan atsevišķi nav ievērojamas, tomēr, ja tās būtu lielā skaitā un kristu, kā saka pravietis, kā lapas no vīnogulāja vai vīģes no vīģu koka, tās radītu pārsteidzošu skatu... Mums nav jāuzskata šīs lietas par hiperboliskiem un poētiskiem izteikumiem, bet gan par nepārprotamiem pravietojumiem un notikumiem, kas burtiski piepildīsies.”

GSAM 96Olmsteada liecība

GSAM 96.3Profesors Olmsteads no Jeilas koledžas, Masačūsetsā, kuru dēvē par „Amerikas izcilāko meteorologu”, par 1833. gada 13. novembra krītošajām zvaigznēm teica:—

GSAM 96.4„1833. gada meteoru lietus apjoms bija tāds, ka tas aptvēra ievērojamu daļu no Zemes virsmas — no Atlantijas okeāna vidus austrumos līdz Klusajam okeānam rietumos; un no Dienvidamerikas ziemeļu krasta līdz nenoteiktiem reģioniem starp britu kolonijām ziemeļos. Krītošo zvaigžņu parāde bija ne tikai redzama, bet visur izskatījās vienādi.”

GSAM 96.5Par šo parādību, kas sākās apmēram plkst. 23.00 12. novembrī un turpinājās līdz apmēram plkst. 4.00 13. novembrī, profesors saka:—

GSAM 96.6„Tie, kuriem bija tā laime 1833. gada 13. novembra rītā vērot krītošo zvaigžņu parādi, droši vien redzēja vislielāko debesu uguņošanas šovu, kāds jebkad ir redzēts kopš pasaules radīšanas vai vismaz kopš laikiem, kas aprakstīti vēstures lapās.”

GSAM 97Zvaigžņu lietus novērots arī Eiropā

GSAM 97.1No grāmatas, ko 1835. gadā Štutgartē, Vācijā, izdeva Leonards Heinrihs Kelbers, uzzinām, ka šis parādījums atkārtojās arī Atlantijas okeāna otrā pusē tajā pašā mēnesī, taču dažas dienas vēlāk. Viņš raksta:—

GSAM 97.2„1833. gada 25. novembrī Eiropas kontinentā bija vērojams brīnišķīgs krītošo zvaigžņu šovs,” un „Minsterburgā, Silēzijā, zvaigznes krita kā uguns lietus. Kopā ar tām krita uguns bumbiņas, padarot nakti tik gaišu, ka cilvēki domāja, ka viņiem blakus esošās mājas, droši vien, deg.

GSAM 97.3„Tajā pašā laikā Prinā, Austrijā, notika krītošo zvaigžņu lietus, kas aptvēra platību vairāk nekā piecsimt kvadrātjūdzes. Daži to aprakstīja kā uguns straumes, kas nāk no debesīm. Daži to sauca par uguns lietu. Zirgi no tā izbijās un nokrita uz zemes. Daudzi cilvēki no bailēm saslima.”

GSAM 97Līdzības piemērošana

GSAM 97.4Turpinot šo pravietojumu pēc trešās zīmes — zvaigžņu krišanas — piepildīšanās, mūsu Glābējs saka: „Mācaties līdzību no vīģes koka.” Šie vārdi neattiecas uz paaudzi, kas dzīvoja laikā, kad mūsu Kungs teica šo runu, bet uz paaudzi, kurai bija jāredz šīs lietas piepildījušās — nevis piepildāmies, bet piepildījušās. Notikumi, kas piepildīsies kā zīmes, ka Kristus ir pie durvīm, neietver debesu satricināšanos, kad Viņu redzēs faktiski nākam. Šīs zīmes par Viņa tuvumu ietver šo trešo zīmi — to, kas saistīta ar zvaigznēm. Kunga noteiktais laiks, kad cilvēkiem jāiemācās līdzība par vīģes koku, ir pēc 1833. gada. Šis ir Kunga noteiktais laiks, kad pasaulei jāapzinās lielā patiesība, ka Viņa atnākšana ir pie durvīm un ka tā notiks, pirms paaudze, kas dzird šo līdzību, aizies no šīs pasaules. Tādējādi mēs redzam, kā šajā pravietojumā ir norādīts laiks, kad pasaulei jāpaziņo lielais atnākšanas sludinājums.

GSAM 98Pasaules mēroga sludināšana

GSAM 98.1Piepildoties šim pareģojumam, mēs redzam, ka tieši tajā brīdī un tajā vietā 1833. gadā Kungs cēla savus vēstnešus vai kalpus dažādās pasaules daļās, kuri no 1833. līdz 1844. gadam izsludināja saucienu par Kristus tuvošanos, „tuvu priekš durvīm”; un tie mācīja līdzību par vīģes koku, norādot uz šīm Viņa atnākšanas zīmēm, tieši tā, kā Viņš viņiem bija norādījis darīt. Šis vēstījums, vai nu caur dzīvo skolotāju, vai ar drukāto vārdu starpniecību, nonāca katrā misijas stacijā pasaulē un katrā jūras ostā uz zemes.

GSAM 98.2Šīs vēsts izplatības apjoms ir skaidri izklāstīts žurnāla Voice of Truth, Ročesterā, Ņujorkā, redaktora 1845. gada janvāra numurā:—

GSAM 98.3„Mūžīgais evaņģēlijs, kā aprakstīts Atklāsmes grāmatā 14:6, 7, ir sludināts visām tautām un ciltīm un valodām un ļaudīm, skaļā balsī sacīdams: ‚bīstaties Dievu un dodiet Viņam godu, jo Viņa sodības stunda ir nākusi, un pielūdziet To, kas ir radījis debesi un zemi un jūru un ūdeņu avotus.’ Nav neviena gadījuma, ko varētu skaidrāk pamatot ar faktiem, kā to, ka šis vēstījums pēdējo dažu gadu laikā ir ticis nests visām tautām un valodām zem debesīm, sludinot Kristus atnākšanu 1843. gadā [1843. gadā pēc ebreju kalendāra — pēc mūsu kalendāra 1844. gadā] vai drīzumā. Ar lekciju un publikāciju starpniecību šis vēstījums ir izplatījies pa visu zemi, un vārdi ir sasnieguši pasaules galus.”

GSAM 98.4Daži cilvēki, nepazīstot faktus, ir uzskatījuši, ka otrās atnākšanas kustība ir ierobežota ar noteiktu apgabalu, domājot, ka tā ir saistīta ar Viljamu Milleru un dažiem simtiem ar viņu saistītu sludinātāju ASV ziemeļu daļā. Šādiem cilvēkiem varētu būt pārsteigums uzzināt, ka kustība Amerikā, kurā mācītāji Millers un Haimss bija izcili līderi, bija tikai neliela daļa no lielas kustības, kas, kā minēts iepriekš, izplatījās „līdz zemes galiem”.

GSAM 99KĀ KUSTĪBA SĀKĀS DAŽĀDĀS VALSTĪS

GSAM 99.1Pienāca Kunga laiks, lai šis sludinājums izplatītos pa pasauli, un aptuveni vienā un tajā pašā laikā divdesmit vai vairāk dažādās zemes vietās tika aicināti cilvēki, kuri, nezinot par citu darbu, devās sludināt šo vēsti visās zemes malās. Tie, kas minēti 4. nodaļā un saņēma atklāsmi par divtūkstoš trīs simtu dienu beigām, ar vienu izņēmumu — A. Kembelu —, tika pamudināti iesaistīties Atklāsmes grāmatas 14. nodaļā minētās Pirmā eņģeļa vēsts sludināšanā; arī tas notika ar Dieva Gara tiešu iedarbību, nevis savstarpēji apmainoties ar atklāsmi.

GSAM 99Salīdzinājums ar reformāciju

GSAM 99.2Ja mēs šai kustībai piemērojam to pašu principu, ko D’Aubigné piemēroja 16. gadsimta Lielās reformācijas uzplaukumam, tad tā noteikti ir uzskatāma par Kunga vēsti un par notikušu Kunga laikā. Par šo reformāciju kopumā vēsturnieks teica:

GSAM 99.3„Vācija neizplatīja patiesību Šveicei, ne Šveice Francijai, ne Francija Anglijai. Visas šīs valstis to saņēma no Dieva, tāpat kā viena pasaules daļa neizplata gaismu citai daļai; bet tas pats mirdzošais spīdeklis to izplata tieši visai zemei. Kristus, rītausma no augšienes, bezgalīgi paaugstināts pār visu cilvēci, reformācijas laikā, tāpat kā kristietības iedibināšanas laikā, bija dievišķā uguns, kas deva dzīvību pasaulei. Sešpadsmitajā gadsimtā viena un tā pati mācība vienlaikus tika iedibināta visattālāko un visdažādāko tautu mājās un baznīcās. Iemesls ir tas, ka visur darbojās viens un tas pats Gars, radot vienu un to pašu ticību.

GSAM 99.4„Vācijas un Šveices reformācija apliecina šo patiesību. Cvinglim nebija nekādas saskares ar Luteru. Starp šiem diviem vīriem, bez šaubām, pastāvēja saikne; taču mums tā jāmeklē augstāk par zemi. Tas, kurš no debesīm deva patiesību Luteram, deva to arī Cvinglim. Dievs bija saziņas starpnieks starp viņiem. ‚Es sāku sludināt Evaņģēliju,’ saka Cvinglis, ‚žēlastības gadā 1516, citiem vārdiem sakot, laikā, kad mūsu zemē vēl nekad nebija dzirdēts Lutera vārds. Es neiemācījos Kristus mācību no Lutera, bet no Dieva vārda. Ja Luters sludina Kristu, viņš dara to pašu, ko es; tas ir viss.’”⁶

GSAM 100.1Runājot par Farēla un Lefēvra darbu Francijā, vēsturnieks saka:—

GSAM 100.2„Tādējādi reformācija Francijā nebija ievedums no ārzemēm. Tā dzima uz franču zemes; tā dīga Parīzē; tās pirmās saknes bija pašā universitātē, kas veidoja otro varu Romas kristietībā. Dievs ielika šī darba principus Pikardijas un Dofīnijas cilvēku godīgajās sirdīs, pirms tas sākās jebkurā citā valstī.

GSAM 100.3„Mēs esam redzējuši, ka Šveices reformācija bija neatkarīga no Vācijas reformācijas. Savukārt Francijas reformācija bija neatkarīga no abām. Darbs sākās vienlaikus šajās dažādajās valstīs, bez jebkādas savstarpējas saziņas; tāpat kā kaujā visas dažādās armijas vienības kustas vienā un tajā pašā brīdī, lai gan viena otrai neliek maršēt, jo visi dzird vienu un to pašu komandu, kas nāk no viena un tā paša virspavēlnieka. Laiks bija pienācis, cilvēki bija sagatavoti, un Dievs uzreiz visās valstīs sāka savas baznīcas reformāciju. Šādi fakti liecina, ka 16. gadsimta lielā reformācija bija dievišķs darbs.”⁷

GSAM 100.4Par reformāciju Anglijā, ko vadīja Tomass Bilnijs, Frīts, Tindails un citi, D’Aubigné turpina teikt:—

GSAM 100.5„Tādējādi Anglijas reformācija sākās neatkarīgi no Lutera un Cvingļa, balstoties vienīgi uz Dievu. Visās šajās kristīgās pasaules valstīs vienlaikus darbojās dievišķais vārds. Reformācijas sākums Oksfordā, Kembridžā un Londonā bija grieķu Jaunā Derība, ko izdeva Erasmuss. [Tindails un Tomass Bilnijs pameta Kembridžu 1519. gadā.] Nāca diena, kad Anglija lepojās ar šo reformācijas cēlo izcelsmi.”⁸

GSAM 101.1Adventa sludināšana sākās līdzīgi kā iepriekš aprakstītā reformācija. Cilvēki vienlaikus tika iedvesmoti vairāk nekā četrreiz tik daudzās pasaules daļās, nezinot viens par otru un nesazinoties savā starpā, un sāka sludināt tās pašas Svēto Rakstu patiesības ne tikai četrās zemes valstīs, bet visā civilizētajā pasaulē.

GSAM 101Džozefa Volfa darbs

GSAM 101.2Šajā brīdī varētu būt lietderīgi pievērst uzmanību faktiem par Adventa sludināšanas apjomu:—

GSAM 101.3„1831. gadā D.D. Džozefs Volfs tika nosūtīts kā misionārs no Lielbritānijas, lai strādātu starp Palestīnas ebrejiem. Saskaņā ar viņa dienasgrāmatām līdz pat 1845. gadam viņš sludināja Kunga drīzo atnākšanu Palestīnā, Ēģiptē, Sarkanās jūras krastos, Mezopotāmijā, Krimā, Persijā, Gruzijā, visā Osmaņu impērijā, Grieķijā, Arābijā, Turcijā, Buhārā, Afganistānā, Kašmirā, Hindostānā, Tibetā, Nīderlandē, Skotijā, Īrijā, Konstantinopolē, Jeruzalemē, Svētās Helēnas salā, kā arī uz kuģa Vidusjūrā un Ņujorkā, visām konfesijām. Viņš apgalvo, ka ir sludinājis ebrejiem, turkiem, musulmaņiem, parsiem, hinduistiem, kaldejiem, jesediem, sīriešiem, sabejiem, pašām, šeihiem, šahiem, Organtshas un Buhāras karaļiem, Grieķijas karalienei utt.”⁹

GSAM 101.4Jemenā, reģionā, kurā dzīvo Hobaba — Mozus sievastēva — pēcnācēji, Džozefs Volfs ieraudzīja grāmatu, par kuru viņš šādi stāsta: „Šīs vietas arābiem ir grāmata ar nosaukumu ‚Seera’, kas veltīta ‚Kristus otrajai atnākšanai un Viņa valdīšanai godībā!’”¹⁰

GSAM 102.1Jemenā viņš pavadīja sešas dienas kopā ar Rekabiešiem, par kuriem viņš saka: „Viņi nedzer vīnu, neaudzē vīna dārzus, nesēj sēklas, dzīvo teltīs un ievēro Rekaba dēla Jonadaba vārdus. Kopā ar viņiem bija Israēla bērni no Dāna cilts, kuri dzīvo netālu no Terima Hatramavtā un kuri, tāpat kā Rekaba bērni, gaida Mesijas drīzo atnākšanu debesu mākoņos.”

GSAM 102.2No iepriekš minētā redzam, ka šajos četrpadsmit gados Volfs pats vairāk nekā divdesmit dažādās valstīs bija sludinājis ziņu par Kristus atnākšanu, kas jau ir pavisam tuvu. Tajā pašā laikā šī mācība tika plaši izplatīta Vācijā, jo īpaši dienvidos starp morāviešiem.

GSAM 102Vēsts Vācijā un Krievijā

GSAM 102.3Angļu rakstnieks Mourants Broks mums stāsta, ka „Virtembergā bija kristiešu kopiena, kurā bija simtiem cilvēku, kuri gaidīja Kristus drīzo atnākšanu.” Šo mācību citās Vācijas daļās sludināja Hengstenbergs, kuru tolaik uzskatīja par talantīgāko teologu Vācijā.

GSAM 102.4Žurnālā Review and Herald 1892. gada 13. decembra numurā Vācijas mācītājs L. R. Konradi raksta:—

GSAM 102.5„Bengels Vācijā daudzu sirdīs iededza mīlestību pret mūsu Kunga parādīšanos, kas mudināja tūkstošiem cilvēku kā nekad agrāk pētīt pravietiskos vārdus... Gaisma spīdēja Vācijā, un tur tika izplatīti izdevumi, kuros tika izskaidrots divtūkstoš trīs simtu dienu nozīmīgums. Tam sekoja garīgais atmodas vilnis, īpaši Virtembergā, un, sākoties vajāšanām, simtiem ģimeņu devās uz Dienvidkrieviju, kur izplatīja šo vēsti saviem tautiešiem, kuri uz turieni bija pārcēlušies jau daudzus gadus iepriekš. Kad mācītāji slēdza savas baznīcas, ar ļoti nedaudziem izņēmumiem viņi rīkoja savas ‚stunden’ jeb ‚stundu’ sapulces privātmājās, un simtiem cilvēku pievērsās ticībai. Pat tajā laikā viņu vidū tika apspriesta sabata tēma, taču, tā kā neviens neuzsāka rīkoties, šī ideja tika apslāpēta. Vienā no ‚stunden’ pievērsās krievu zemnieks, un tad tas pats darbs sākās arī krievu vidū. Tas galu galā noveda pie šodienas lielās ‚Stundistu’ kustības, kuras ietekme sniedzas līdz pat visattālākajiem Sibīrijas un Aizkaukāza nostūriem.”

GSAM 103.1Laikrakstā Review and Herald 1891. gada 31. jūlijā ir publicēts mācītāja Konradi paziņojums par brāli Šēhi no Austrālijas, kurš tajā laikā, par ko viņš runā, dzīvoja Silēzijā un daļu laika strādāja tēva Gosnera, slavena vācu evaņģēlista un teologa, vietējās misijas labā. No brāļa Šēhes viņš citē šādu viedokli par Kelbera grāmatu:—

GSAM 103.2„Pēc 1836. gada, vai tad, kad bija beidzies Bengela aprēķins, Šveidnicas apgabala avīzē parādījās paziņojums no turienes Sommerfeldta kunga grāmatnīcas par L. Henrija Kelbera grāmatu, kas stāstīja par lielajiem un priecīgajiem notikumiem, kuri bija paredzēti 1843. un 1844. gadā. Grāmatas precīzo nosaukumu es neatceros. Mēs iegādājāmies minēto grāmatu un 1839.–1840. gadā to kopā ar vairākiem ieinteresētiem cilvēkiem izlasījām aiz slēgtām durvīm. Grāmata, balstoties uz Daniēla grāmatu, Atklāsmes grāmatu un Mateja evaņģēlija 24. nodaļu, liecināja, ka gals ir tuvu, un tajā bija arī aprēķinu tabula, kas parādīja, kā tika iegūts minētais datums.”

GSAM 103Vēstījums Lielbritānijā

GSAM 103.3Angļu izdevumā ar nosaukumu The Millennium ir teikts, ka „septiņi simti Anglikāņu baznīcas sludinātāju sludināja Pestītāja atgriešanos.” Starp talantīgākajiem tā laika sludinātājiem bija tie, kuri no 1840. līdz 1844. gadam Anglijā sludināja atnākšanas mācību. No tiem minēsim šos vārdus: Bikerstets, Birkss, Brukss, Broks, Haberšons, Plins, Frīmantls, Neitans Lords, Maknīls, Vinteris, Kamingss, J. A. Makols, D.D., Dr. Nisbets, Rev. A. Dalass, M.A. [savā grāmatā Look to Jerusalem, 114. lappusē, viņš piemēro Mateja 24. nodaļas līdzību šai paaudzei], Bērdžess, Rautons, Gunners, Barkers, Bonhams, Dealtrijs utt.

GSAM 104Vēsts Nīderlandē

GSAM 104.1Mācību par otro atnākšanu Nīderlandē sludināja Hencpeters, kurš, kā tiek teikts, tajā laikā bija spējīgākais sludinātājs šajā valstī. Viņš bija Hāgas Karaliskā muzeja kurators, ko iecēla pats karalis. 1844. gada jūnijā vēstulē žurnāla Midnight Cry redaktoram viņš par sevi raksta, ka viņa uzmanību šim temātam vispirms pievērsa ļoti iespaidīgs sapnis. Viņš pētīja Svētos Rakstus par šo tēmu un 1830. gadā izdeva brošūru, kurā izklāstīja šo mācību. 1841. gadā viņš izdeva vēl vienu brošūru par pasaules galu. Tajā pašā vēstulē viņš stāsta, ka pirmo informāciju par Viljamu Milleru un citiem, kuri publiski sludināja mācību par Kristus drīzo atnākšanu, viņš saņēma 1842. gadā, sarunājoties ar vīrieti, kurš bija ieradies Nīderlandē no Amerikas.

GSAM 104Vēsts Tartārijā

GSAM 104.2Jau 1821. gadā Tartārijā ticēja un mācīja mācību par Kunga atnākšanu. Ap to laiku uz šo valsti tika nosūtīts īru misionārs, un kāds tatāru priesteris viņam uzdeva jautājumu: „Kad Kristus atnāks otrreiz?” Viņš atbildēja, ka par to neko nezina, uz ko priesteris izrādīja lielu pārsteigumu par šādu atbildi no misionāra, kurš bija ieradies, lai mācītu viņiem Bībeles mācības, un piebilda, ka, viņaprāt, „to varētu zināt ikviens, kam ir Bībele”. Tad priesteris izklāstīja savu viedokli, norādot, ka, viņaprāt, Kristus atnāks ap 1844. gadu. Šis fakts ir atrodams žurnālā Irish Magazine, 1821. gads.

GSAM 104Vēsts Amerikā, Indijā un Eiropā

GSAM 104.3Grāmatā Advent Tracts, 2. sējums, 135. lpp., 1844. gadā, Mourants Broks no Anglijas saka:—

GSAM 105.1„Ne tikai Lielbritānijā tiek gaidīta Pestītāja drīzā atgriešanās un izskan brīdinājuma balss, bet arī Amerikā, Indijā un Eiropas kontinentā. Amerikā apmēram trīs simti Dieva vārda sludinātāju šādi sludina šo valstības evaņģēliju, savukārt šajā valstī apmēram septiņi simti Anglikāņu baznīcas pārstāvju izsaka to pašu aicinājumu.”

GSAM 105Uz katru jūras ostu uz Zemes

GSAM 105.2E. R. Pinijs no Senekas Folsas, Ņujorkas štatā, dedzīgs baptistu sludinātājs, kurš veltīja savu dzīvi atnākšanas mācības sludināšanai, savā grāmatā Exposition of Matthew 24, 8. un 9. lappusē, teica:—

GSAM 105.3„Jau 1842. gadā publikācijas par otro atnākšanu tika nosūtītas uz katru misijas staciju Eiropā, Āzijā, Āfrikā un Amerikā, abās Klinšu kalnu pusēs... Mūsu kuģu kapteiņi un jūrnieki stāsta, ka nav nevienas ostas, kurā viņi ierodas un kur šis sludinājums nebūtu nonācis jau pirms viņiem, un viņiem bieži tiek uzdoti jautājumi par to.”

GSAM 105Trīs tūkstoši, kas sludina vēsti

GSAM 105.4Mācītājs G. W. Mitčels no Zanesvilas, Ohaio, vēl viens sludinātājs, kurš pats sludināja šo mācību, sarunā ar autoru Ņūarkā, Ohaio, 1894. gada 8. augustā sacīja, ka mācītājs Viljams Millers sarunā Makonelsvilā, Ohaio štatā, 1844. gada septembrī viņam stāstījis, ka viņam esot „trīs tūkstošu sludinātāju vārdi un adreses dažādās pasaules daļās, kuri sludināja: ‚bīstaties Dievu un dodiet Viņam godu, jo Viņa sodības stunda ir nākusi,’ un lielākā daļa no viņiem atradās Ziemeļamerikā un Lielbritānijā.”

GSAM 105.5Viljams Millers, runājot par šī „sauciena” plašo izplatību, teica:—

GSAM 105.6„Katrā pasaules daļā viens vai divi cilvēki ir sludinājuši šo vēsti, un visi ir vienisprātis par laiku — Volfs Āzijā; Īrvings, agrāk Anglijā; Meisons Skotijā; Deiviss Dienvidkarolīnā; un diezgan daudzi šajā reģionā sludina vai ir sludinājuši šo aicinājumu.”¹¹

GSAM 106Hačinsona plaši izplatītais Voice of Elijah

GSAM 106.11837. gadā mācītājs R. Hačinsons tika nosūtīts no Anglijas uz Kanādu kā veslijiešu misionārs. Viņš beidzot apmetās Monreālā. Viņam bija ļoti plašs paziņu loks ārvalstīs. 1843. un 1844. gadā viņš izdeva laikrakstu ar nosaukumu Voice of Elijah, kurā viņš aplūkoja atnākšanas doktrīnu. Tā kā viņam bija viegla pieeja kuģiem, kas devās uz ārvalstīm, un viņam bija privilēģija sūtīt lielus sūtījumus ar saviem izdevumiem bez pasta izmaksām, viņš tos lielos daudzumos sūtīja uz visām pasaules malām. Viņš teica par savu darbu, ka tos bez maksas sūtīja uz Jaunskotiju, Ņūbransviku, Ņūfaundlendu, Angliju, Īriju, Skotiju, Velsu, Franciju, Vāciju, Konstantinopoli, Romu un visām Britu karalistes daļām un tās kolonijām.

GSAM 106Sandvičas salās

GSAM 106.21843. gada 12. oktobra izdevumā Midnight Cry tika publicēta vēstule no O. S. Bernhemas kundzes no Kaloa, Kaui salas, Sandvičas salās. Viņa kopā ar vīru tur strādāja par skolotājiem. Viņi pieņēma un sludināja tur Adventa mācību, un uz salām kopā ar viņiem dievkalpojumos piedalījās ticīgo kopiena.

GSAM 106Vēstījuma salīdzinājums ar Jāņa Kristītāja vēstījumu

GSAM 106.3Tādējādi mēs redzam, ka atnākšanas mācība tika sludināta pietiekamā apjomā, lai piepildītu Svēto Rakstu pareģojumus par to.

GSAM 106.4Vēstījumu, kas bija paredzēts, lai paziņotu par Kristus pirmo atnākšanu, pravietis Jesaja izteica šādi: „Saucēja balss ir tuksnesī: sataisiet Tam Kungam ceļu, dariet klajumā staigājamu ceļu mūsu Dievam. Visas ielejas taps paaugstinātas un visi kalni taps pazemoti, un kas nelīdzens, taps līdzens, un kas celmains, taps klajums. Un Tā Kunga godība taps parādīta un visa miesa kopā to redzēs, jo Tā Kunga mute ir runājusi.”¹² Šī pravietojuma piepildījums bija tas, ka „nāca Jānis, tas Kristītājs, un sludināja Jūdu zemes tuksnesī, Sacīdams: ‚Atgriežaties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt nākusi.’”¹³

GSAM 107.1Šis cilvēks viens pats sešu mēnešu garumā, strādājot vienā vienīgā Jūdejas zemē, piepildīja šo brīnišķīgo pareģojumu. Lai gan šis pravietojums ierobežoja Jāņa darbu gan laikā, gan vietā, tas neattiecas uz tiem pravietojumiem, kas saistīti ar otrās atnākšanas sludināšanu, jo šim darbam bija jānotiek ar „skaļu saucienu”, aptverot visu pasauli.

GSAM 107.2Tādējādi, ņemot vērā izklāstītos faktus, redzams, cik precīzi piepildījās pravietojums par atnākšanas vēsti. Bija pienācis Dieva laiks, lai tiktu mācīta līdzība par vīģes koku, lai tiktu sniegts pirmais paziņojums par Pirmā eņģeļa vēsti, un Viņš cēla savus sūtņus, lai tie sludinātu šo saucienu visām tautām, cilvēkiem un valodām.