28. nodaļa — Durvis, kuras neviens nevar aizvērt

GSAM 462.1„Es tavā priekšā esmu devis atvērtas durvis, un neviens tās nevar aizslēgt; jo tev ir maz spēka, un tu Manu mācību esi turējis un neesi aizliedzis Manu Vārdu.”¹

GSAM 462.2Tādi vārdi ir vērsti pie tiem, kas dzīvo evaņģēlija draudzes Filadelfijas posmā. Šī draudze bija izveidojusies, sludinot Kristus drīzo atnākšanu, vai arī tie, kas stingri turējās pie tā, ko bija dzirdējuši par šo tēmu; jo par Sardes draudzi (tā, kas bija tieši pirms Filadelfijas draudzes) Viņš saka: „Tad nu piemini, kā tu esi dabūjis un dzirdējis, un turi to un atgriezies: ja tu nu nebūsi nomodā, tad Es nākšu pār tevi tā kā zaglis, un tu nezināsi, kurā stundā Es pār tevi nākšu.”²

GSAM 462.3Tātad Sardes draudze bija dzirdējusi mācību par Kunga drīzo atnākšanu. Tie, kas stingri turējās pie dzirdētā, turpināja virzīties patiesībā, kad „svečturis” tika noņemts, un veidoja Filadelfijas draudzi, kurai Viņš sacīja: „Tāpēc ka tu Manas paciešanas mācību esi turējis, tad Es arī tevi pasargāšu no tās kārdināšanas stundas, kas nāks pār visu pasauli, tos kārdināt, kas dzīvo virs zemes. Redzi, Es nāku drīz. Turi, kas tev ir, ka neviens tavu kroni neatņem.”³ Tātad tieši šai Filadelfijas draudzei Viņš saka: „Es tavā priekšā esmu devis atvērtas durvis, un neviens tās nevar aizslēgt.”

GSAM 462.4Tātad šeit ir Svēto Rakstu uzsvērts paziņojums, ka tiem, kurus Dievs Savā gādībā ir pamudinājis brīdināt pasauli par Kunga atnākšanu un lūgt cilvēkus sagatavoties tikšanās reizei ar Dievu, savā darbā ir Dieva īpaša labvēlība. Cilvēki var mēģināt traucēt, apspiest viņu kustību, aizvērt „tā vārda durvis”, bet Dieva balss joprojām atskan pāri visam troksnim: „Es tavā priekšā esmu devis atvērtas durvis.”

GSAM 463Septiņdesmit četru gadu attīstība

GSAM 463.1Šīs grāmatas iepriekšējās lapās mēs esam īsumā pārskatījuši septiņdesmit četru gadu laika posmu no 1831. līdz 1905. gadam, izsekojot adventa vēstījumu, un jo īpaši trešā eņģeļa vēstījuma, rašanos un attīstību. Mēs esam parādījuši, kā, sākot no nezināmības un nabadzības, šis vēstījums gadu no gada ir attīstījies ar aizvien lielāku spēku un varu, līdz tam ir izveidojušās misijas, kas aptver visu zemi. Tas noteikti nav tāpēc, ka šī vēsts būtu tīkama miesīgām sirdīm, ka tā ir tik veiksmīgi attīstījusies; jo tās priekšplānā ir Kunga sabats, kura ievērošana rada smagu krustu, prasot atturēšanos no darījumiem ar pasauli nedēļas visnoslogotākajā laicīgajā dienā. Tā nav izplatījusies arī tāpēc, ka nebūtu bijusi pretestība; jo ar to tā saskārās jau no paša sākuma, un visniknākā veida pretestība nāca no ārpuses, kā arī apmulsumi, ko radīja neiesvētīti cilvēki, kuri uz laiku bija iekļuvuši mūsu rindās. Attiecībā uz situāciju, ko izraisīja ārējo ienaidnieku nodomi un centieni, mēs varam teikt psalmista Dāvida vārdus: „Ja Tas Kungs pie mums nebūtu bijis, tā lai jel Israēls saka, Ja Tas Kungs pie mums nebūtu bijis, kad cilvēki pret mums cēlās: Tad tie mūs dzīvus būtu aprijuši, kad viņu dusmība pret mums apskaitās; Tad ūdens mūs būtu apslīcinājis, un upes būtu plūdušas pār mūsu dvēseli; Tad augsti viļņi būtu gājuši pār mūsu dvēseli. Lai Tas Kungs ir slavēts, kas mūs nav nodevis viņu zobiem par laupījumu. Mūsu dvēsele ir izglābta, kā putns no mednieka valgiem: valgs pārrauts, un mēs esam izglābti. Mūsu palīdzība ir iekš Tā Kunga vārda, kas radījis debesis un zemi.”⁴

GSAM 464Palīdzība Kungā

GSAM 464.1Kungs paziņo, ka Viņš savai tautai ir devis „atvērtas durvis, un neviens tās nevar aizslēgt”. Tāpēc nav brīnums, ka šis vēstījums ir nepārtraukti virzījies uz priekšu. Tas ir Dieva vēstījums cilvēkiem, un tam ir jābūt veiksmīgam. Atklāsmes grāmatas 7:2 eņģelis, kas uzkāpj „no rīta puses” vai, kā daži tulko, „kā saules lēkts”, simbolizē darbu, kas sagatavo cilvēkus stāvēt, kad pienāks Dieva dusmu lielā diena. Lūk, dienas rītausma — vispirms austrumos parādās gaismas stari; tie saplūst, kļūstot arvien skaidrāki, līdz redzams plašais, izteiksmīgais saules disks. Kad „Dienas Karalis” paceļas līdz zenītam, tā gaisma, siltums un spēks kļūst arvien spilgtāki.

GSAM 464.2Tāda patiešām ir bijusi trešā eņģeļa vēsts attīstība kopš 1848. gada, kad tās sastāvdaļas — patiesības — tika izklāstītas skaidrā veidā, un kopš tā laika mēs esam pierādījuši ievērojamu un stabilu izaugsmi, kas ir brīnišķīga. To mēs varam izskaidrot tikai ar to, ka Kungs piepilda Savu vārdu tiem, kuri šajā laikā, kad Viņa pestīšana ir tuvu, „sabatu tur un to nesagāna (burtisks KJV tulkojums)”⁵ un atturas no savu vēlmju izpildīšanas Dieva svētajā dienā, tādējādi caur „Jēzus ticību”, kā paziņots trešā eņģeļa vēstījumā Atklāsmes grāmatas 14. nodaļā, ievērojot visus „Dieva baušļus”. Par šādiem cilvēkiem Kungs caur pravieti Jesaju teica: „Tad ausīs tava gaisma kā dienas blāzma, un tava dzīvība no jauna zels, un tava taisnība [‚Tas Kungs mūsu taisnība.’ Jeremijas 23:6] ies tavā priekšā, un Tā Kunga godība tevi pavadīs.”⁶ Ar šādām garantijām kā gan mēs varētu gaidīt kaut ko citu, kā vien to, ka darbs būs veiksmīgs? „Ja Dievs par mums, kas būs pret mums?”

GSAM 464Kā tas var izdoties?

GSAM 464.3Aplūkojot situāciju, kad 1846. gadā mācītājs Džozefs Beitss sāka rakstīt savu pirmo grāmatu — pirmo, ko Septītās dienas adventisti jebkad bija izdevuši par sabata jautājumu —, kamēr viņam bija pieejami tikai divpadsmit ar pusi centi kā vienīgie līdzekļi, un viņam tika prasīts tos iztērēt, pirms bija pagājusi pirmā rakstīšanas diena; un atkal aplūkojot mācītāju Džeimsu Vaitu, kurš izdeva savu pirmo nelielo izdevumu Present Truth par naudu, ko nopelnīja pļaujot sienu laukā, un izsūtīja šo izdevumu bez maksas visiem, kas vēlējās to lasīt, un runāja par to kā par vēsti, kurai jānonāk līdz pat zemes galiem, — aplūkojot šos nelielos sākumus, varētu, izmantojot Amosa laikmeta cilvēku valodu, jautāt: „Kā Jēkabs varēs pastāvēt, jo viņš ir mazs.”⁷ Salīdzinot to ar situāciju 1905. gadā, kad vēstījuma patiesību publicēšana tiek veikta divdesmit izdevniecībās, kas atrodas dažādās pasaules daļās un bieži strādā ar maksimālo jaudu, lai apmierinātu pieprasījumu pēc lasāmā materiāla, mēs patiešām varam teikt: Lūk, „atvērtas durvis”, kuras vēl neviens nav aizvēris.

GSAM 465.1Par tiem, kas agrāk domāja, ka šis darbs nekad nevarētu izdoties, mēs varam teikt ar vārdiem, ar kuriem pravietis Zaharija pārmeta tiem, kuri domāja kavēt Dieva darbu Jeruzalemes atjaunošanā: „kas nicina sīka iesākuma dienu?”⁸ Par lietām, kas viņu ceļā šķita kā grūtību kalni, Kungs caur pravieti teica:—

GSAM 465Kalns kļuva par līdzenumu

GSAM 465.2„Kas tu tāds esi, tu lielais kalns? Priekš Zerubabela tu tapsi par klajumu. Jo viņš uzliks to gala akmeni, ka tur visā spēkā sauks: žēlastība, žēlastība viņam!”⁹ Tā tas ir bijis trešā eņģeļa vēsts darbā, un tā tas būs, līdz iznesīs „to gala akmeni”, vai, citiem vārdiem sakot, līdz darbs būs pabeigts.

GSAM 465.3Paskatīsimies uz tiem nedaudzajiem 1846. gadā — nabadzīgiem līdzekļos, nabadzīgiem visās nozīmēs, izņemot ticību Dievam un patiesības krājumu, — un redzēsim, kādās proporcijās ir izaugusi viņu darbība. Padomājiet par tagad pieejamajiem līdzekļiem – grāmatas, kas ir sagatavotas, tulkotas un iespiestas dažādās pasaules valodās, un simtiem kolportieru, kuri šīs grāmatas nogādā cilvēku mājās par summu, kas gadā sasniedz 400 000 dolāru. Ja Dieva svētība turpināsies pār šo darbu, mēs varam cerēt uz panākumiem. Ar šīm iespējām un līdzekļiem, kas no mēneša uz mēnesi paplašinās, un ar ticību Kristum mums nav jāgaida nekas cits kā vien tas, par ko Salamans dziedāja par Dieva draudzi, kad tā izkļuva no sava tuksneša stāvokļa, kura „atslienas uz savu draugu”, attēlojot to kā tādu, kas raugās uz priekšu, „skaista kā mēnesis, skaidra kā saule, briesmīga kā karaspēki ar karogiem”.¹⁰

GSAM 466Ar pravietojuma dāvanas palīdzību

GSAM 466.1Mēs ne tikai esam redzējuši, ka Kunga gādība ir atvērusi ceļu patiesības izplatīšanai un ka Viņa īpašais svētījums ir pavadījis centienus rīkoties saskaņā ar Viņa gādību, bet arī trešā eņģeļa vēsts uzplaukuma un attīstības laikā Viņš ir sazinājies ar Savu tautu caur pravietojuma dāvanu. Tas nav noticis kā jauna atklāsme, kas aizstātu Bībeli, nedz arī tādā veidā, kas sagrozītu Rakstu mācības, bet gan, lai parādītu, kur šajā laikmetā pastāv briesmas novirzīties no Kristus evaņģēlija vienkāršības, kur cilvēkiem draud pakļauties laikmeta tendencēm, apmierinoties ar dievbijības izskatu bez spēka.

GSAM 466.2Raugoties uz šo tēmu, ņemot par piemēru¹¹ senos praviešus, kurus Kungs mums ir devis kā vienu no noteikumiem, pēc kuriem šādas atklāsmes ir jāpārbauda, var atrast tos pašus iemeslus, kāpēc šādas atklāsmes ir vajadzīgas tagad tāpat kā toreiz; proti, katrā laikmetā pastāv risks novirzīties no patiesības ceļa, pakļaujoties laikmeta dominējošajām un raksturīgajām mācībām un praksēm. Apustulis Pāvils, runājot par dāvanu izpausmēm, kuras Kungs ir ielicis baznīcā, saka, ka tās ir dotas ar šādu nolūku: „Ka tie svētie top sataisīti uz kalpošanas darbu, Kristus miesai par uztaisīšanu, Kamēr mēs visi tiekam pie Dieva Dēla vienādas ticības un atzīšanas un uzaugam par pilnīgu vīru, pilnīgi Kristum līdzīgi; Lai vairs neesam bērni, kas top šaubīti un mētāti no ikkatra mācības vēja caur cilvēku blēdību un viltību, ar ko tie meklē mūs pievilt, Bet patiesīgi būdami iekš mīlestības lai augam visās lietās iekš Tā, kas ir tā galva, proti Kristus, No kā visa miesa top salaista un sastiprināta caur visādām palīdzības saitēm pēc tā spēka, kas ikkatram loceklim ir, ka tā miesa uzaug pati uztaisīdamies iekš mīlestības.”¹²

GSAM 467.1Tie paši iebildumi, kas šobrīd tiek izvirzīti pret pravietiskās dāvanas izpausmēm, varētu būt izvirzīti ar tādu pašu spēku arī senos laikos; t. i., mums ir Raksti, un tādēļ mums nav vajadzības pēc šādām dāvanām. Tomēr šie paši Raksti mums saka, ka Kristus ir devis šīs dāvanas baznīcai, lai tās pildītu savu darbu, līdz „pilnība [pilnīgais stāvoklis] nāks”, un ka baznīcai sacīts: „nekādas dāvanas jums netrūkst, kas gaidāt uz mūsu Kunga Jēzus Kristus parādīšanos”.¹³

GSAM 467Kāda mums ir vajadzība pēc praviešiem?

GSAM 467.2Senatnē cilvēki varētu būt domājuši, ka viņiem ir Dieva morālais likums, ko Viņš ar savu pirkstu uzrakstījis uz akmens plāksnēm; ka viņiem ir likumi, spriedumi un norādījumi, kas Mozum tika pateikti no Dieva mutes un kas tika rūpīgi pierakstīti; un kas vēl bija vajadzīgs? Bet, neraugoties uz visām tām brīnišķīgajām patiesībām, kas bija viņu rīcībā, Dievam patika runāt ar viņiem „dažu reizi un dažādi” caur Saviem svētajiem praviešiem.

GSAM 467.3Mēs redzam, ka liecības, ko sniedza dažādi pravieši, piemēram, Jesaja, Jeremija, Ecēhiēls, Daniēls, Hozeja un citi, katrā gadījumā mācīja to pašu lielo principu par paklausību Dievam; tomēr katram pravietim bija savi īpaši pārmetumi sava laikmeta tautai par tās tendenci novirzīties no svētajiem un taisnīgajiem principiem, pakļaujoties tās laikmeta valdošajiem ieradumiem, kurā pravietojums tika dots.

GSAM 468Dāvanu nepieciešamība

GSAM 468.1Lai gan varētu iebilst, ka mums ir ne tikai Vecās Derības Rakstu lieliskie norādījumi, bet papildus tam arī paša mūsu Glābēja un apustuļu vārdi, kāda mums tad vēl ir vajadzība pēc papildu gaismas? Fakts paliek fakts, ka šie paši svētie apustuļi ir norādījuši uz pēdējām dienām, kad „briesmīgi laiki nāks” un kad cilvēki „liekās dievbijāšanu cienījuši, bet viņas spēku aizliedz”, kā arī stāstot mums, ka „citi atkāpsies no ticības, klausīdami viltīgus garus un velnu mācības”.

GSAM 468.2Ņemot vērā visu iepriekš minēto, tie cilvēki, par kuriem Pāvils runā savā vēstulē tesaloniķiešiem — kuri nebūs tumsā, lai Kristus diena tos nepārsteigtu kā zaglis, bet kuri būs gaismas bērni —, tiek mudināti: „Pārbaudiet visu”, kas skar „praviešu mācības”, un „to, kas labs, paturiet”.¹⁴ Tas ir līdzvērtīgi tam, ka viņiem tiek teikts: tiem cilvēkiem, kuri gaidīs Kunga Jēzus Kristus atnākšanu un kuri beidzot tiks atrasti gatavi šai dienai, starp viņiem būs „labas”, patiesas pravietiskās dāvanas izpausmes.

GSAM 468Beigu zīmes

GSAM 468.3Mēs atrodamies laikā, kad visapkārt ir daudz pazīmju, kas liecina, ka Tā Kunga diena ir tuvu. Mēs atrodamies tieši tajā laika periodā, kad bija jāparādās tautai, kas ievēros visus baušļus un kurai būs arī „Jēzus Kristus liecība”¹⁵ — „praviešu mācības gars”.¹⁶ Ko mēs redzam? To, ka pēdējo sešdesmit gadu laikā ir parādījusies tāda tauta, kas nes tieši šādu vēsti un kuras vidū ir izpaudusies pravietojuma dāvana. Pārbaudot šo dāvanu, kā tā izpaudās caur E. G. Vaitas kundzi, saskaņā ar Bībeles noteikumiem, mēs esam redzējuši, ka tā iztur pārbaudi katrā sīkumā. No pirmā līdz pēdējam, visos E. G. Vaitas kundzes rakstos nav atrasta neviena rindiņa, kas dotu vismazāko atļauju grēkot vai vismazākajā mērā pieļautu jebkādu novirzi no Dieva vārda. Šie raksti nekad nav izvirzījušies pāri Bībelei, bet tie pastāvīgi mudina uz visrūpīgāko Dieva vārda pētīšanu, norādot uz to kā uz lielo standartu, pēc kura mūsu lietas tiks izskatītas galīgajā tiesā. Viņas rakstos Kristus tiek cildināts kā vienīgais paraugs, kam mums jāseko. Viņš visdzīvākajā veidā tiek pasludināts par mūsu vienīgo cerību uz uzvaru šeit, mūsu vienīgo patvērumu no gaidāmā dusmu sprieduma, vienīgo vārdu un līdzekli, caur kuru mēs varam tikt glābti.

GSAM 469Personīgs veltījums

GSAM 469.1Attiecībā uz Vaitas kundzi un viņas darba būtību šeit ir citēts teksts, ko 1877. gadā uzrakstīja kāds, kurš viņu pazina un daudzus gadus pētīja viņas darbu; un pēc aptuveni piecdesmit trīs gadu pārbaudījuma, rūpīgas novērošanas gadiem, es pilnībā piekrītu katram tajā izteiktajam viedoklim:—

GSAM 469.2„Attiecībā uz māsas Vaitas kristīgo raksturu es atļaujos teikt, ka, manuprāt, es par to kaut ko zinu. Esmu pazinis viņu astoņpadsmit gadus — vairāk nekā pusi no mūsu tautas vēstures. Esmu bijis viņu ģimenē atkārtoti, dažkārt pat vairākas nedēļas pēc kārtas. Viņi ir bijuši mūsu mājās un ģimenē daudzas reizes. Esmu ceļojis kopā ar viņiem gandrīz visur; esmu bijis kopā ar viņiem privātā un publiskā vidē, sanāksmēs un ārpus tām, un man ir bijušas vislabākās iespējas kaut ko uzzināt par brāļa un māsas Vaitu dzīvi, raksturu un garu. Kā sludinātājam man ir nācies saskarties ar visdažādākajiem cilvēkiem un visdažādākajiem raksturiem, līdz es domāju, ka varu kaut ko spriest par to, kāds cilvēks ir, vismaz pēc gadiem ilgas ciešas pazīšanas.

GSAM 470.1„Es zinu, ka māsa Vaita ir neuzbāzīga, pieticīga, laipnas sirds un cēla sieviete. Šīs viņas rakstura iezīmes nav vienkārši uzliktas vai izkoptas, bet tās graciozi un viegli izplūst no viņas dabiskā rakstura. Viņa nav iedomīga, paštaisna un augstprātīga, kā tas vienmēr ir ar fanātiķiem. Es bieži esmu saskāries ar fanātiķiem, un vienmēr esmu atklājis, ka viņi ir pretenciozitātes un lepnuma pilni, gatavi izteikt savu viedokli, lielīties ar savu svētumu utt., bet esmu vienmēr atklājis, ka māsa Vaita ir pilnīgi pretēja visam šim.

GSAM 470Nabadzīgo draugs

GSAM 470.2„Jebkurš, pat visnabadzīgākais un pazemīgākais, var brīvi vērsties pie viņas pēc padoma un mierinājuma, netiekot atraidīts. Viņa vienmēr rūpējas par trūcīgajiem, nabadzīgajiem un cietējiem, apgādā viņus un aizstāv viņu intereses.

GSAM 470.3„Es nekad neesmu iepazinis nevienu cilvēku, kurš tik pastāvīgi turētu prātā Dieva bijību. Nekas netiek uzsākts bez nopietnas lūgšanas Dievam. Viņa rūpīgi un pastāvīgi pēta Dieva vārdu. Esmu dzirdējis māsu Vaitu runājam simtiem reižu, esmu izlasījis visas viņas liecības no sākuma līdz galam, lielāko daļu no tām daudzas reizes, un nekad neesmu spējis atrast nevienu amorālu teikumu visā to apjomā, neko, kas nebūtu stingri tīrs un kristīgs; neko, kas novirzītu prom no Bībeles un Kristus; bet tur es atrodu visnopietnākos aicinājumus paklausīt Dievam, mīlēt Jēzu, ticēt Rakstiem un pastāvīgi tos pētīt. Es neskaitāmas reizes esmu guvis lielu garīgo labumu no šīm liecībām. Patiesi, es nekad neesmu tās lasījis, nejūtot, ka man tiek pārmests par ticības trūkumu Dievam, par veltīšanās trūkumu un par nopietnības trūkumu dvēseļu glābšanā. Ja man ir kaut kāds spriedums, kaut kāda garīgā izpratne, es paziņoju, ka šīs liecības ir tāda paša gara un tāda paša satura kā Svētie Raksti.

GSAM 470.4„Trīsdesmit gadus [tagad varam teikt – sešdesmit gadus] šīm liecībām ir ticēts, un tās ir lasītas mūsu cilvēku vidū. Kā tas ir ietekmējis viņus? Vai tas ir novedis viņus prom no Dieva likuma? Vai tas ir licis viņiem atteikties no ticības Kristum? Vai tas ir licis viņiem atmest Bībeli? Vai tas ir padarījis viņus par korumpētu, amorālu tautu? Es zinu, ka viņi labvēlīgi izskatās salīdzinājumā ar jebkuru citu kristiešu konfesiju.

GSAM 471.1„Viena lieta, ko esmu pamanījis, ir tā, ka pat māsas Vaitas redzējumu visniknākie pretinieki atzīst, ka viņa ir kristiete. Kā viņi var to atzīt, man nav skaidrs. Viņi mēģina to attaisnot, sakot, ka viņa ir maldināta. Viņi nespēj norādīt ne uz vienu traipu visā viņas dzīvē, ne uz vienu amorālu teikumu visos viņas rakstos. Viņiem nākas atzīt, ka liela daļa viņas rakstu ir izcila un ka ikviens, kurš dzīvotu saskaņā ar visu, ko viņa saka, būtu labs kristietis, kam ir garantēta vieta debesīs. Tas ir ļoti dīvaini, ja viņa ir velna instruments, ko iedvesmojis Sātans, vai ja viņas raksti ir amorāli vai vienkārši viņas prāta kaprīzes.”

GSAM 471Svešinieki liecina par rakstiem

GSAM 471.2Tiklīdz tiek izsūtīti mūsu periodiskie izdevumi, kuros iekļauti Vaitas kundzes raksti, tos meklē visvienkāršākie, dievbijīgākie un visuzticīgākie cilvēki. Stāstot par to, ko viņi lasa, viņi saka: „Mūs īpaši interesē Vaitas kundzes raksti. Tie ir tik praktiski, tik pilni ar pamācībām, kas paredzētas, lai cilvēku tuvinātu Kungam un padarītu viņu pazemīgāku, dievbijīgāku un veltītāku. Šie raksti tik ļoti atbilst Svēto Rakstu garam, ka, lasot tos, šķiet, ka Vaitas kundzei noteikti ir bijusi iedvesma rakstīt tieši tādā veidā.” Tāda ir liecība neskaitāmos gadījumos no tiem, kuri sarakstās ar mūsu misijas darbiniekiem, arī no tiem, kuriem nav ne mazākās aizdomas, ka Vaitas kundzes idejas ir saņemtas svētā redzējumā.

GSAM 471Pretestības cēlonis

GSAM 471.3Ņemot vērā šīs dāvanas radīto iespaidu, rodas jautājums: no kurienes un kāpēc ir radusies pretestība pret šīs dāvanas izpausmi? Un kāds ir bijis to pretinieku liktenis? Rūpīgi novērojot šo jautājumu kopš 1852. gada, esmu secinājis, ka lielākajā daļā gadījumu pretestība pret šo izpausmi ir cēlusies no tiem, kuriem ir izteikti pārmetumi par rakstura trūkumiem, nepareiziem ieradumiem vai kādu nepareizu dzīvesveidu. Daudzi no tiem, kuriem bija izteikti pārmetumi, iebilstu, ka viņi nav tik slikti, kā liecina liecība, un viņi parādītu, ka spēj turēties pie patiesības, pat ja rīkotos pretēji viņiem izteiktajam pārmetumam. Laiks ir parādījis, ka lielākā daļa no šādiem cilvēkiem ir atteikušies no savas ticības un pilnībā pametuši rindas. Daži ir sapratuši savu kļūdu un vēl stingrāk pieķērušies patiesībai. Rodas jautājums: ja tos, kas iebilst pret šo dāvanu, vada Kungs, kāpēc tad viņiem būtu jāzaudē garīgums un jāatkrīt no Dieva? Mūsu Glābēja likums ir, ka koku atpazīst pēc tā augļiem. Viņš ļoti nepārprotami apgalvo, ka „nelāga koks nevar nest labus augļus”.

GSAM 472Pretinieku neveiksme

GSAM 472.1Mēs atceramies gadījumus, kad pret Vaitas kundzes liecībām tika vērsta organizēta opozīcija, paziņojot, ka viņu darbam būs liels panākums, tiklīdz viņi atbrīvosies no šīm liecībām. Tomēr viņu cerību piepildīšanās ir cietusi pilnīgu neveiksmi. Pēc gadiem ilgas cīņas viņi nav snieguši ne vairāk pierādījumu par sabata patiesības izplatīšanu pasaulē nekā to darīja viņu domubiedri pirms četrdesmit deviņiem gadiem. Ja viņu darbs bija īpašs Kunga darbs, kāpēc tad viņu vēstij nav sekojusi lielāka veiksme?

GSAM 472Kur ir panākumi?

GSAM 472.2No otras puses, ja mēs aplūkojam to vēsti, ar kuras palīdzību pasaulei sludina Dieva baušļus un Jēzus ticību — vēsti, ar kuru saistīta šī pravietiskās dāvanas izpausme ar tās padomiem, norādījumiem un pārmetumiem —, mēs redzam, ka tā no paša sākuma līdz pat šim brīdim ir guvusi drošu un stabilu attīstību. Ievērojot Kunga padomus caur šo dāvanu un virzoties uz priekšu Kunga spēkā, vēsts, kā mēs esam parādījuši, ir apņēmusi visu zemi un strauji virzās uz „visām tautām un ciltīm un valodām un ļaudīm”.

GSAM 473.1Par tās attīstību pagātnē mēs varam teikt, ka Dieva vārds ir piepildījies, jo Viņš teica: „Nevienam ierocim, kas pret tevi taisīts, neizdosies.” Patiesi, Dieva roka ir bijusi redzama panākumos, kas līdz šim pavadījuši šīs lielās adventa kustības rašanos un attīstību, un nākotnē mēs paļaujamies uz Viņa vārda drošu piepildīšanos: „Es tavā priekšā esmu devis atvērtas durvis, un neviens tās nevar aizslēgt.” Ar šādu pārliecību mēs varam dziedāt ar pilnu drošību:—