20. nodaļa — Upuri agrīnajā darbā

GSAM 311.1„SAPULCINĀJIET Man Manus svētos, kas Manu derību derējuši ar upuriem. Un debesis stāsta Viņa taisnību, jo Dievs pats ir soģis.”¹

GSAM 311.2Žurnālā Review and Herald 1902. gada 3. jūnija numurā mēs lasām:

GSAM 311.2„Tie, kas šobrīd iesaistās darbā, salīdzinoši maz zina par to pašaizliedzību un pašaizupurēšanos, kāda piemita tiem, uz kuriem Kungs sākumā uzlika sava darba nastu. Viņiem atkal un atkal jāstāsta par pagātnes pieredzi, jo viņiem jāturpina darbs ar to pašu pazemību un pašaizupurēšanos, kas raksturoja patiesos darbiniekus pagātnē.”

GSAM 311.3Arī grāmatā Testimonies for the Church, 7. sējumā, atrodami šādi vārdi:

GSAM 311.3„Mēs tuvojamies šīs zemes vēstures beigām, un Dieva darba dažādās jomas ir jāturpina ar daudz lielāku pašaizliedzību, nekā tā līdz šim ir bijusi redzama.”²

GSAM 311.4Jau tika pieminēti apstākļi, kādos mācītājs Beitss 1846. gadā tika pamudināts uzrakstīt un izdot savu pirmo grāmatu par sabata jautājumu. Tika pieminēta arī mācītāja Džeimsa Vaita grūtā situācija, kad 1849. gadā viņš sāka izdot laikrakstu ar nosaukumu The Present Truth.

GSAM 311Brošūra par debesu atvēršanos

GSAM 311.5Pēc redzējuma, ko 1846. gada rudenī Topšamā, Meinas štatā, saņēma Vaitas kundze, kad viņai tika parādītas dažas planētas, mācītājs Beitss sagatavoja brošūras The Opening Heavens manuskriptu. Taču bija ļoti nepieciešami līdzekļi tās izdošanai. Lai apmierinātu šo vajadzību, kāda māsa, kas dzīvoja Masačūsetsā un tikko bija pabeigusi un izklājusi jaunu lupatu paklāju, to noņēma un pārdeva, un ieņēmumus nodeva mācītājam Beitsam, kas ļāva viņam izdot savu otro grāmatu.

GSAM 312Brošūra par zīmogošanas darbu

GSAM 312.1Pēc tam, kad 1848. gada 18. novembrī Dorčesterā, Masačūsetsā, tika dots redzējums par zīmogošanas darbu, mācītājs Beitss uzrakstīja trešo brošūru ar nosaukumu A Seal of the Living God. Arī šeit viņš saskārās ar problēmu, ka trūka naudas drukāšanai. Jauna atraitne, uzzinājusi par šo situāciju, pārdeva nelielu māju, kas viņai piederēja laukos, un ziedoja mācītājam Beitsam pusi no summas, ko par to saņēma. Tādējādi viņam atkal bija iespēja apmaksāt grāmatas iespiešanu.

GSAM 312Izdevējdarbības prasības

GSAM 312.21851.–1852. gadā žurnāls Advent Review and Sabbath Herald tika iespiests Saratogas Springsā, Ņujorkā. Šeit Tompsona kungs bez maksas nodrošināja mācītāju Vaitu un viņa sievu ar dzīvesvietu; un, izmantojot aizņemtas mēbeles, viņiem atkal bija iespēja iekārtot mājsaimniecību.

GSAM 312.3Šajā laikā pieauga to ticīgo skaits, kas ticēja pašreizējai patiesībai, un līdz ar šo pieaugumu palielinājās pieprasījums pēc mācītāja Vaita un viņa sievas personīgā darba. Tas, kopā ar redaktora darbu, radīja nepieciešamību pēc palīdzības birojā. Tieši tajā laikā citi sajuta aicinājumu palīdzēt literārajā darbā. Lai ilustrētu, kā Kungs darbojas, atbildot uz Savas tautas ticību, un kā Viņš nepieciešamības brīdī ceļ darbiniekus, mēs citējam kādas uzticīgas māsas, Rebekas Smitas kundzes no Vestviltonas, Ņūhempšīrā, pieredzi:—

GSAM 312.4Pēc noteiktā laika paiešanas viņas dēls Uria un meita Anija R. ļoti vēlējās apmeklēt skolu, lai sagatavotos skolotāja darbam. Māte baidījās, ka bērni attālinās no Dieva un pievēršas pasaulei, un patiesībā viņas bažas nebija pilnīgi nepamatotas. Mātes vecāku mīlestība tika atlīdzināta ar bērnu mīlestību.

GSAM 313Uria Smits Filipsa akadēmijā

GSAM 313.1No 1848. līdz 1851. gadam dēls mācījās Filipsa akadēmijā Ekseterā, Ņūhempšīrā, kur studentiem tika nodrošināts koledžas pirmā kursa apguves posms, lai, uzsākot studijas koledžā, viņi būtu par vienu gadu priekšā. Šo kursu viņš pabeidza. 1851. gadā viņš strādāja, lai nopelnītu naudu koledžas apmeklēšanai, taču, tā kā viņa darba devējam neizdevās bizness, viņš zaudēja savu naudu, un tādējādi tika atmests sen lolotais plāns par studijām koledžā.

GSAM 313Smitas jaunkundze dāmu seminārā

GSAM 313.2Kamēr Uria mācījās akadēmijā, viņa māsa apmeklēja jauno dāmu semināru Čārlstaunā, Masačūsetsā. Viņas mācību kurss tur jau bija gandrīz pabeigts, un, tā kā viņai drīz bija jābeidz skola, viņai un viņas brālim tika izteikts piedāvājums trīs gadus mācīt akadēmijā Mt. Vernonā, Ņūhempšīrā, par 1000 dolāriem gadā, ar izmitināšanu un ēdināšanu.

GSAM 313.3Apmēram šajā laikā māte pievērsās „pašreizējai patiesībai”. Tagad viņas lūgšanas par saviem bērniem, ja iespējams, bija vēl nopietnākas un dedzīgākas nekā jebkad agrāk. Mācītājs Beitss apmeklēja Vestviltonu, un viņa priekšā Smitas kundze izklāstīja savu bērnu situāciju, un viņu atgriešanās kļuva par lūgšanu tēmu. Mācītājs Beitss gaidīja, ka pēc dažām dienām viņš rīkos sapulces Somervilā, Masačūsetsā, Pāvila Folsoma mājā, un Smitas kundzei bija jāraksta vēstule savai meitai, aicinot viņu apmeklēt sapulci. Tikmēr mācītājs Beitss un māte lūdzās, lai Dievs aizkustina viņas sirdi doties uz sapulci.

GSAM 313Divi piepildīti sapņi

GSAM 313.4Mācītājs Beitss nekad nebija bijis telpā, kurā bija paredzēts rīkot sapulci, un tāpēc neko nezināja par tās izvietojumu. Naktī pirms sanāksmes viņam sapņojās, ka viņš atrodas telpā un ka visas sēdvietas ir aizņemtas, izņemot vienu tieši pie durvīm. Viņam sapņojās arī, ka viņš mainīja tēmu, par kuru bija plānojis runāt, un runāja par svētnīcas jautājumu; ka viņi bija nodziedājuši pirmo himnu, lūgušies un nodziedājuši otro himnu, un viņš tikko bija atvēris Bībeli un lasīja: „Līdz diviem tūkstošiem un trīssimt dienām; tad tā svētā vieta taps šķīstīta” (burtisks KJV tulkojums), norādot uz svētnīcas attēlu diagrammā, kad durvis atvērās un ienāca jauna sieviete, kura apsēdās brīvajā krēslā. Viņam arī sapņojās, ka šī persona bija Anija R. Smita un ka viņa uzreiz ieinteresējās un pieņēma patiesību.

GSAM 314.1Mācītāja Beitsa sanāksme notika sabatā (sestdienā), un, tā kā tajā dienā nebija skolas, Anija teica: „Tikai lai iepriecinātu savu māti, es došos turp.” Naktī pirms šī sabata viņai sapņojās, ka viņa tur devās un nokavēja; ka, ierodoties pie durvīm, pirmā himna jau bija nodziedāta, lūgšana noskaitīta un viņi tieši pabeidza otro himnu; ka, ienākot telpā, viņa pamanīja, ka visi krēsli bija aizņemti, izņemot vienu pie durvīm; ka garš, cēls un patīkams runātājs rādīja uz tādu diagrammu, kādu viņa nekad agrāk nebija redzējusi, un atkārtoja: „Līdz diviem tūkstošiem un trīssimt dienām; tad tā svētā vieta taps šķīstīta” (burtisks KJV tulkojums). Viņai sapņojās, ka viņa teiktais viņu ļoti ieinteresēja un ka tas bija patiesība.

GSAM 314.2Viņa devās uz sapulci laicīgi, bet apmaldījās, tāpēc tur ieradās tikai tad, kad jau skanēja otrās himnas pēdējā daļa. Ienākot, viss bija tieši tā, kā viņa to bija redzējusi sapnī, un tas pats vīrietis no viņas sapņa tāpat kā sapnī atkārtoja tekstu no Daniēla 8:14. Tas uzreiz pārliecināja viņas sirdi.

GSAM 314.3Mācītājs Beitss nebija domājis par savu sapni, līdz viņa ienāca telpā un apsēdās. Viņš bija sagatavojies runāt par citu tēmu, bet viņa prāts nepārtraukti pievērsās svētnīcas jautājumam. Kamēr viņš atkārtoja tekstu, viņa prātā pēkšņi uzplaiksnīja sapnis, un viņš klusībā lūdza palīdzību, lai spētu uzrunāt klausītāju sirdis. Viņam bija liela brīvība, izskaidrojot noteiktā laika paiešanu, ar ko Anija bija labi pazīstama. Tad viņš izklāstīja trešā eņģeļa vēstījuma patiesību un stāstīja par sabatu.

GSAM 315Anija Smita pieņem patiesību

GSAM 315.1Noslēdzot sapulci, viņš piegāja pie Anijas un teica: „Es domāju, ka šī ir māsas Smitas meita no Vestviltonas. Es tevi nekad agrāk neesmu redzējis, bet tava seja šķiet pazīstama. Pagājušajā naktī man bija sapnis, kurā es tevi redzēju.” Tad Anija pastāstīja par savu sapni. Viņa pameta sapulci ar pilnīgi mainītām jūtām un centieniem, jo tajā pašā brīdī bija pieņēmusi patiesību par sabatu.

GSAM 315.2Viņa atgriezās seminārā, sakārtoja savu ceļasomu un devās mājās. Uzzinājusi par mācītāja Vaita rūpēm saistībā ar izdevējdarbību un viņa darbu sludināšanā, viņa sajuta, ka Dievs aicina viņu doties un palīdzēt viņam biroja darbā. 1851. gada augustā, kad avīze tika pārcelta no Parīzes uz Saratogas Springsu, Ņujorkas štatā, Smitas jaunkundze devās turp kā viena no darbiniecēm.

GSAM 315Upuris un veltīšanās

GSAM 315.3Žurnālā Review, 2. sējums, 7. numurs, ir pāris rindas no viņas pildspalvas, kurās viņa izsaka savas jūtas pēc tam, kad bija atteikusies no saviem iepriekšējiem plāniem par labu savam pazemīgajam, nepretenciozajam darbam. Viņa saka:

GSAM 315.3„Es ticu, ka esmu atteikusies no visa, lai sekotu Jēram, kur vien Viņš ved. Zeme ir pilnībā zaudējusi savu pievilcību. Manas cerības, prieki un mīlestība tagad ir vērsti uz augstākajām un dievišķajām lietām. Es nevēlos neko citu kā sēdēt pie Jēzus kājām un mācīties no Viņa — neko citu kā kalpot savam debesu Tēvam — neko citu kā Dieva mieru, kas augstāks nekā visa saprašana.”

GSAM 315.4Māsas Anijas palīdzība birojā kā korektorei utt. bija ļoti savlaicīga. Trīs gadus viņa strādāja uzticīgi un efektīvi, saņemot tikai ēdināšanu un apģērbu. Šī perioda beigās tuberkuloze viņu bija izvēlējusies par savu upuri. Šīs ilgstošās un nāvējošās slimības postījumu laikā viņa uzrakstīja dažus skaistus dzejoļus, no kuriem visjaukākais ir „Home Here and Home in Heaven”, kura priekšvārds, rakstīts dienu pirms viņas nāves, 1855. gada 26. jūlijā, tik labi izsaka vienkāršības un pazemības žēlastības, kas tik lielā mērā bija attīstījušās viņas raksturā, ka mēs nevaram atturēties no tā pilnīgas citēšanas:

GSAM 316Saimniecības vadīšana grūtos apstākļos

GSAM 316.31852. gada aprīlī mācītājs Vaits pārcēlās no Saratogas Springsas uz Ročesteru, Ņujorkas štatā. Tieši šajā pilsētā, Mt. Hope Avenue 124, viņi pirmo reizi iekārtoja mājsaimniecību, izmantojot pašu iegādātas, nevis aizņemtas lietas. Taču viņu vēlme panākt izdevējdarbības panākumus, lai avīze varētu iznākt regulāri un tādējādi patiesība tiktu izplatīta plašāk, bija tik liela, ka viņi atteicās no daudzām parastajām dzīves ērtībām.

GSAM 316.4Par to, kā viņi šajā laikā sāka iekārtot mājsaimniecību, varat lasīt šajā privātajā vēstulē, ko 1852. gada 16. aprīlī rakstīja Vaitas kundze S. Houlenda ģimenei:—

GSAM 316.5„Mēs tikko esam iekārtojušies šeit Ročesterā. Esam noīrējuši vecu māju par 175 dolāriem gadā. Mums mājā ir tipogrāfijas iekārta. Ja tā nebūtu, mums būtu jāmaksā 50 dolāri gadā par biroja telpām. Jūs pasmaidītu, ja varētu ielūkoties pie mums un redzēt mūsu mēbeles. Esam nopirkuši divus vecus gultas rāmjus par 25 centiem katru. Mans vīrs man atnesa sešus vecus krēslus, no kuriem neviens nebija līdzīgs otram, par kuriem viņš samaksāja vienu dolāru, un drīz vien viņš man uzdāvināja vēl četrus vecus krēslus bez sēdekļiem, par kuriem viņš samaksāja sešdesmit divus centus par visu partiju. Rāmji bija izturīgi, un es esmu tos aprīkojusi ar sēdekļiem, izmantojot drēbi. Sviests ir tik dārgs, ka mēs to nepērkam, tāpat arī nevaram atļauties kartupeļus. Sviesta vietā mēs lietojam augļu mērci, bet kartupeļu vietā — rācenes. Mūsu pirmās maltītes tika ēstas uz kamīna aizsega dēļa, kas bija novietots uz divām tukšām miltu mucām. Mēs esam gatavi paciest trūkumus, ja vien tādējādi var veicināt Dieva darbu. Mēs ticam, ka Kunga roka bija klāt, kad mēs ieradāmies šajā vietā. Šeit ir plašs darba lauks, bet darbinieku ir maz. Pagājušajā sabatā mūsu sapulce bija lieliska. Kungs mūs atspirdzināja ar savu klātbūtni.”

GSAM 317Ticīgo dāsnums

GSAM 317.1Žurnāla Review pirmajā numurā, kas tika iespiests Ročesterā 1852. gada 6. maijā, runājot par pārcelšanos no Saratogas uz Ročesteru, mācītājs Vaits teica:

GSAM 317.2„Brāļi ir nodrošinājuši līdzekļus, lai uzturētu avīzi, pārsniedzot mūsu cerības. Un, lai gan mūsu izdevumi, pārceļoties no Saratogas Springsas un uzsākot avīzes izdošanu šajā pilsētā, ir bijuši ievērojami, mēs tomēr esam brīvi no parādiem.”

GSAM 317Darbinieku pašaizliedzība

GSAM 317.312. numura, kas iznāca 14. oktobrī, biznesa ziņojumā mēs lasām:

GSAM 317.3„Tomēr birojam nav parādu šāda iemesla dēļ: brāļi Beldens un Stouels, kuri pēdējos sešus mēnešus strādājuši birojā, ir saņēmuši tikai nedaudz vairāk par savu uzturu. Citi, kas nodarbojas ar to pašu darbu, nav saņēmuši neko vairāk par viņiem. Noteikti visiem pašreizējās patiesības draugiem būs prieks palīdzēt segt ieņēmumu deficītu, lai tie, kas ir smagi strādājuši, īpaši mūsu prombūtnes laikā, slimības apstākļos, izdodot Review and Herald, varētu saņemt pietiekamu atbalstu.”

GSAM 317Jauni locekļi Ročesterā, Ņujorkā

GSAM 317.41852. gada vasarā, kad Ročesterā bija diezgan labi uzsākts izdevējdarbības darbs, mācītājs Vaits un viņa sieva ar zirgu un ratiem devās trīs mēnešu garā ceļojumā uz austrumiem līdz pat Bangorai, Meinas štatā, pa ceļam rīkojot sapulces un apmeklējot izkaisītos sabata ievērotājus. Pirms viņu atgriešanās, sākot no 26. septembra, mācītājs Dž. N. Endrūss nolasīja virkni sprediķu adresē 124 Mt. Hope Avenue. Šajā laikā astoņi Pirmās dienas adventisti pieņēma pašreizējo patiesību, un raksta autors bija viens no viņiem.

GSAM 318Osvalda Stouela dziedināšana

GSAM 318.1Kādā oktobra piektdienas vakarā mācītājs Vaits un viņa sieva atgriezās mājās no ceļojuma uz austrumiem. Nākamajā dienā (sabatā) mēs viņus pirmo reizi ieraudzījām sabata sapulcē. Šīs sapulces laikā tipogrāfs Osvalds Stouels cieta no ļoti smagas pleirīta lēkmes, un ārsts bija zaudējis cerības, ka viņš izdzīvos. Ārsts teica, ka „neko nevar viņam palīdzēt”. Dievkalpojuma laikā Osvalds atradās blakus telpā un cieta lielās fiziskās mokās. Dievkalpojuma beigās viņš nosūtīja lūgumu, lai par viņu lūgtu. Kopā ar citiem mani uzaicināja piedalīties lūgšanu brīdī. Mēs noliecāmies pie viņa gultas, un, kamēr tika teiktas lūgšanas, mācītājs Vaits „Kunga Vārdā” svaidīja viņu ar eļļu. Bija jūtama Dieva Gara klātbūtne, un viņš tika uzreiz dziedināts. Kad mēs piecēlāmies no lūgšanas, viņš sēdēja gultā, piesitot saviem sāniem, kuri iepriekš bija bijuši tik sāpīgi, un sacīja: „Es esmu pilnībā dziedināts. Rīt es varēšu strādāt ar rokas preses mašīnu.” Divas dienas pēc tam viņš patiešām ar to strādāja.

GSAM 318Vaitas kundzes redzējums Ročesteras draudzes priekšā

GSAM 318.2Tā pati svētība, kas dziedināja brāli Stouelu, vēl lielākā mērā piemeklēja Vaitas kundzi, un, kad mācītājs Vaits pagriezās, lai paskatītos uz viņu, viņš teica: „Ellenai ir redzējums; šādā stāvoklī viņa neelpo. Ja kāds no jums vēlas pārliecināties par šo faktu, jūs drīkstat viņu pārbaudīt.” Viņa palika šajā redzējumā apmēram vienu stundu un divdesmit minūtes. Atrodoties šajā stāvoklī, viņa teica vārdus un dažreiz skaidrus teikumus; tomēr pat visrūpīgākajā pārbaudē viņas ķermenī nevarēja saskatīt nekādu elpu.

GSAM 319Redzējums par prombūtnē esoša locekļa ceļu

GSAM 319.1Pēc tam, kad Vaitas kundze iznāca no šī redzējuma, viņa sniedza liecību par to, ko bija redzējusi. Pirms mācītāja Vaita un viņa sievas atgriešanās no ceļojuma uz austrumiem viens no mūsu pulka locekļiem bija pametis pilsētu un devās darījumu lietās uz Mičiganas štatu. Tāpēc viņš nebija klāt šajā sapulcē un nekad nebija redzējis ne mācītāju Vaitu, ne viņa sievu. Stāstot par savu redzējumu, Vaitas kundze mums, cita starpā, pastāstīja par vīrieti, kurš, ceļojot un atrodoties prom no mājām, daudz runāja par Dieva likumu un sabatu, bet tajā pašā laikā pārkāpa vienu no baušļiem. Viņa teica, ka tas ir cilvēks, ar kuru viņa nekad nav tikusies, taču viņa ticēja, ka kādreiz viņu ieraudzīs, jo viņai bija atklāts šī cilvēka gadījums. Tomēr neviens no mums neuzskatīja, ka tas varētu būt kāds, ar ko mēs būtu pazīstami.

GSAM 319.2Apmēram sešas nedēļas pēc iepriekš minētā redzējuma minētais brālis atgriezās no Mičiganas. Tiklīdz Vaitas kundze ieraudzīja viņa seju, viņa teica vienai no māsām: „Tas ir vīrietis, ko es redzēju redzējumā un par kuru es jums stāstīju.” Kad šim brālim tika stāstīts par šo redzējumu viņa sievas un vairāku citu cilvēku klātbūtnē, Vaitas kundze viņam teica: „Tāpat kā Nātans teica Dāvidam: ‚Tu esi tas vīrs.’” Tad viņš rīkojās tieši tā, kā Pāvils teica, ka daži cilvēki rīkosies, kad viņiem par grēkiem pārmetīs ar pravietiskās dāvanas palīdzību: „Bet ja visi pravietotu (burtisks KJV tulkojums), un kāds neticīgs vai, kas nesaprot, nāktu iekšā, tas taptu no visiem pārliecināts un no visiem tiesāts. Un viņa apslēptās sirds domas tā taptu zināmas, un tā viņš uz savu vaigu mezdamies Dievu pielūgtu un pasludinātu, Dievu tiešām esam mūsu starpā.”³ Pēc tam, kad šis brālis noklausījās, kā Vaitas kundze atkārtoja viņa pārkāpumus, viņš nometās uz ceļiem savas sievas priekšā un ar asarām teica viņai un nedaudzajiem klātesošajiem: „Dievs patiesi ir ar jums,” un tad pilnībā atzinās savā rīcībā, kamēr bija Mičiganā, pārkāpjot septīto bausli, kā tas tika atklāts notikuma brīdī, vairāk nekā piecsimt jūdžu attālumā.

GSAM 320.1Tādējādi dažas nedēļas mums deva stingru apstiprinājumu šīm liecībām. Mēs ne tikai nonācām pie secinājuma, ka tās radījusi kāda pārdabiska spēka iedarbība, bet arī to, ka tās nāca no avota, kas nepārprotami nosodīja cilvēkus par grēkiem.

GSAM 320Uria Smits sāk strādāt žurnāla Review redakcijā

GSAM 320.2Tieši Review 3. sējuma izdošanas laikā Uria Smits sāka ievērot sabatu un sāka sadarboties ar Review redakciju, kurā viņš tik daudzus gadus strādāja kā rakstnieks un redaktors. Viņa pirmais darbs, kas tika publicēts laikrakstā, bija dzejolis ar nosaukumu „Laika un pravietojumu brīdinājuma balss”, kas parādījās 1853. gada 17. martā.

GSAM 320.3Mācītājs Smits pirmo reizi dzirdēja trešā eņģeļa vēsti konferencē, kas notika Vašingtonā, Ņūhempšīrā, no 1852. gada 10. līdz 12. septembrim. Atgriežoties mājās Vestviltonā, viņš rūpīgi pārdomāja dzirdēto un sāka ievērot septīto dienu 1852. gada decembra pirmajā sabatā. 1853. gada 3. maijā viņš sāka strādāt žurnāla Review redakcijā Ročesterā, Ņujorkas štatā, kur viņš un viņa māsa Anija strādāja, lai nopelnītu iztiku un apģērbu, nevis mācītu akadēmijā par 1000 dolāriem gadā un iztiku. Tādi bija daži no upuriem, kas tika veikti, lai iedibinātu trešā eņģeļa vēstījuma darbu tā sākumposmā.

GSAM 320Iecelts par sludinātāju

GSAM 320.4Apmēram 1863. gadā mācītājs Smits sāka izmantot savu dāvanu publiskās uzstāšanās jomā. 1866. gadā viņš tika ordinēts par evaņģēlija sludinātāju, pēc kā viņš daudz strādāja nometņu sapulcēs un konferencēs dažādos štatos no Atlantijas līdz Klusajam okeānam, kā arī veica pastorālo darbu Batlkrīkas draudzē, kas bija viņa mājas draudze. Pēc Batlkrīkas koledžas atvēršanas viņš vairāk vai mazāk pasniedza šīs iestādes Bībeles nodaļā. Laikraksta Review and Herald interesēs 1894. gadā viņš šķērsoja Atlantijas okeānu, apmeklējot dažādas Eiropas valstis. Uzturoties Sīrijā, viņš saslima ar drudzi, no kura sekām viņš nekad pilnībā neatveseļojās.

GSAM 321Piecdesmit gadi nenogurstoša darba

GSAM 321.1No 1853. līdz 1903. gadam, pusgadsimtu, mācītājs Smits uzturēja gandrīz nepārtrauktu redakcionālu saikni ar žurnālu Advent Review and Sabbath Herald; un lielāko daļu šī laika viņš pilnībā vadīja šī izdevuma redakciju. Pat savas nāves dienā, kad viņu skāra paralītisks insults, viņš bija ceļā uz biroju ar materiālu, ko bija sagatavojis drukāšanai. Viņš arī deva vairākus nozīmīgus sējumus konfesijas literatūrai. Starp šiem darbiem ir Thoughts on Daniel and the Revelation, Nature and Destiny of Man, paplašināts sējums par Sanctuary and Twenty-three Hundred Days, The Marvel of Nations, Modern Spiritualism. Pirmais no šiem sējumiem galvenokārt tika rakstīts laikā no plkst. 21.00 līdz pusnaktij, pēc tam, kad bija pabeigts dienas redakcionālais un biroja darbs.

GSAM 321Mācītāja Smita nāve

GSAM 321.2Viņa dzīve bija noderīga un labi pavadīta. Viņš atpūšas no saviem darbiem, 1903. gada 6. martā aizmidzis Jēzū. Bet par viņu var patiesi teikt: „Viņa darbi viņu pavada,” un, lai gan miris, viņš joprojām runā.