4. nodaļa — Beigu laiks

GSAM 77.1„SACĪJU: mans kungs, kas būs tam visam gals? Un viņš sacīja: ej, Daniēl, jo šie vārdi ir apslēpti un aizzieģelēti līdz gala laikam.... tie bezdievīgie būs bezdievīgi, un tie bezdievīgie visi to neliks vērā, bet tie prātīgie to liks vērā.”¹

GSAM 77.1„viņš uz mani sacīja: ņem vērā, cilvēka bērns, jo šī parādīšana iet uz pastara laiku.”²

GSAM 77.1„Un tu, Daniēl, apslēp šos vārdus un aizzieģelē šo grāmatu līdz beigu laikam (burtisks KJV tulkojums), tad daudzi meklēs tikuši(visapkārt), un atzīšana vairosies.”³

GSAM 77.1Ko šeit nozīmē „beigu laiks”? Tas nevar būt pats faktiskais gals, jo tādā gadījumā no tās Daniēla pravietojuma daļas, kas bija „aizzīmogota”, cilvēcei nebūtu nekāda labuma. Tā kā „atklātās lietas pieder mums (burtisks KJV tulkojums)”⁴, šai daļai kādreiz noteikti ir jābūt noderīgai. Tātad izteiciens „beigu laiks” noteikti attiecas uz periodu tieši pirms pašām beigām, kurā tiks saprastas lietas, par kurām tika runāts Daniēlam.

GSAM 77Viņa sagatavošanās diena

GSAM 77.2Tas neapšaubāmi attiecas uz to laiku, ko pravietis Nahums sauc par „Viņa sagatavošanās dienu” (burtisks KJV tulkojums). Šeit pravietis runāja par Ninives iznīcināšanu: „pātagas plīkšķ, riteņi rīb, zirgi skraida un rati rūc”.⁵ Pravieša uzmanība vispirms tiek vērsta uz lielāku postu, kas piemeklēs visu pasauli, kad „kalni Viņa priekšā dreb, un pakalni izkūst, zeme trīc Viņa priekšā un pasaule un visi, kas tur dzīvo. Kas pastāvēs priekš Viņa dusmības, un kas pacelsies Viņa bardzības karstumā? Viņa dusmība ir izgāzta kā uguns, un akmens kalni no Viņa top sašķelti. ... Viņš darīs galu; bēdas divreiz necelsies.”⁶

GSAM 78Rati ar degošām lāpām

GSAM 78.1Pravietis vēl vairāk runā par šo sagatavošanās dienu: „rati spīd kā uguns liesmas Viņa sagatavošanās dienā (burtisks KJV tulkojums), un egles stipri drebēs (burtisks KJV tulkojums). Rati rīb uz ielām, tie skraida gatvēs, viņu izskats ir kā uguns lāpas, tie laistās kā zibeņi. Viņš piemin savus varenos, tie klūp savā ceļā, tie steidzās uz mūriem un sataisa patvērumu.”⁷

GSAM 78.2Kāds precīzs mūsdienu ātrgaitas vilciena apraksts, kurā konduktors nepārtraukti skaita un pārskata savus pasažierus no stacijas uz staciju, un tie klūp, ejot, kad vilciens ir kustībā. Tad vēl ir milzīgais egļu patēriņš dzelzceļa gulšņu, estakāžu, sniega nojumu utt. izgatavošanai. Teikts, ka vienam ceļam pāri Sjerranevadas kalniem ir četrdesmit septiņas jūdzes garas sniega nojumes no egļu koka. Un pravietis teica, ka tas notiks „Viņa sagatavošanās dienā” (burtisks KJV tulkojums).

GSAM 78.3Par šo beigu laiku runā arī pravietis Joels, kad Kunga kalpiem tiek dots pavēlējums: „Bazūnējiet ar bazūni Ciānā, un lai skan stipri Manā svētā kalnā; lai visi zemes iedzīvotāji dreb, jo Tā Kunga diena nāk, jo tā ir tuvu.”⁸

GSAM 78.4Un atkal pravietis Cefanja saka: „Pārbaudaties paši un izmeklējaties, jūs bezkaunīgie ļaudis. Pirms spriedums nenotiek, - kā pelavas skrien diena, - pirms Tā Kunga bardzības karstums jums neuziet, pirms Tā Kunga dusmības diena jums neuznāk. Meklējiet To Kungu, visi bēdu ļaudis virs zemes, kas dariet viņa tiesu, meklējiet taisnību, meklējiet pazemību! Vai jūs, kas zin, netapsiet izglābti Tā Kunga bardzības dienā.”⁹

GSAM 79.1Lai pilnīgāk noskaidrotu, ko nozīmē izteiciens „beigu laiks” un kad tas sākas, pievērsīsimies citam piemēram, kurā izmantots šis pats termins. Daniēla grāmatas vienpadsmitajā nodaļā tiek iepazīstināts ar vajājošu varu, kurai bija jāvalda līdz beigu laikam. Kungs par šo vajājošo varu teica: „no tiem prātīgiem citi kritīs, ka top kausēti viņu vidū un šķīstīti un iztīrīti līdz pat beidzamam galam; jo tas [beigu laiks] vēl iet līdz noliktam laikam.”¹⁰

GSAM 79Mazā raga darbs

GSAM 79.2Protestantu komentētāji vispārīgi ir vienisprātis, ka šī vara un „mazais rags” no Daniēla grāmatas 7. nodaļas attiecas uz Romas baznīcu, kuras rokās „noteiktajā” laikā bija laicīgā vara. Šis noteiktais laiks sastāvēja no „viena laika, diviem laikiem un pus laika”.¹¹ Tās bija 1260 pravietiskās dienas — 1260 gadi —, kurās mazais rags valdīja, un šis periods ilga no 538. līdz 1798. gadam pēc Kristus. Pēdējā minētajā datumā mazā raga laicīgā vara tika atņemta „noteiktajā laikā”. Tātad tajā laikā cilvēki vairs „nekrita” šīs varas dēļ, kā tas bija noticis iepriekš. Tātad šis gads — 1798. gads — iezīmē sākumu tam laika periodam šajā pravietojumā, ko sauc par „beigu laiku”.

GSAM 79.31798. gads noslēdza „tūkstoš divsimt un sešdesmit dienas” — 1260 gadus —, kurās Kunga „diviem lieciniekiem” (Vecajai un Jaunajai Derībai) bija lemts, ka tie „kā pravieši mācīs... ar maisiem apģērbti”.¹² Vajāšanu tumšajos viduslaikos Svētie Raksti tika glabāti grieķu un latīņu valodās, un vienkāršie ļaudis šīs valodas nesaprata. Šo Svēto Rakstu slēpšanu salīdzina ar to, ka tie ir „ar maisiem apģērbti”.

GSAM 80Divu liecinieku nogalināšana

GSAM 80.1„kad tie savu liecību būs pabeiguši [apģērbti maisa drānās], tad tas zvērs, kas izkāpj no bezdibeņa, ar tiem karos [Sātans, kurš uzkurina un darbojas caur pasaulīgiem cilvēkiem] un tos uzvarēs un tos nokaus. Un viņu miesas gulēs uz tās lielās pilsētas ielas, kas garīgi top saukta Sodoma un Ēģipte, kur arī mūsu Kungs ir krustā sists [‚tiek krustā sists’, dāņu versija]. Un no tiem ļaudīm un tām ciltīm un valodām un tautām būs, kas redzēs viņu miesas pusceturtas dienas un neļaus viņu miesas ielikt kapos.”¹³

GSAM 80Terora valdīšana

GSAM 80.2Šo liecinieku nogalināšana notika „terora valdīšanas” laikā Francijā no 1792. līdz 1795. gadam — trīs ar pusi gadus. Lai gan Franču revolūcija ilga apmēram sešus vai septiņus gadus, tieši pirmajos trīs ar pusi gados tika pieliktas lielas pūles, lai iznīcinātu Bībeli, reliģiju un visus, kas uzdrošinājās runāt par labu vienai vai otrai. Lai gan Franču revolūcija it kā cīnījās pret monarhiju un garīdznieku varu, patiesībā tā kļuva par karu, kura mērķis bija iznīcināt Dievu un Bībeli. Par laiku tieši pirms revolūcijas mēs lasām:

GSAM 80.2„Nekad nedrīkst aizmirst, ka pirms 1792. gada revolūcijas tiek apgalvots, ka neticības propagandētāji Francijā vienā gadā savā starpā savāca un iztērēja 900 000 mārciņu [4 500 000 dolāru] — pat ne vienu reizi, bet atkārtoti — grāmatu iegādei, iespiešanai un izplatīšanai, lai samaitātu cilvēku prātus un sagatavotu tos izmisīgiem pasākumiem.”¹⁴

GSAM 80Neticīgie rakstnieki

GSAM 80.3„Ceļu šādai revolūcijai sagatavoja Voltēra, Mirabo, Didro, Helvēcija, D’Alambēra, Kondorsē, Ruso un citu tāda paša kalibra autoru raksti, kuros viņi centās izplatīt principus, kas grauj gan dabisko, gan atklāto reliģiju. Atklāsme tika ne tikai apstrīdēta, bet pilnībā atcelta; Dievība tika izraidīta no visuma, un tās vietā tika iecelts iedomāts fantoms ar nosaukumu Saprāta dieviete.”¹⁵

GSAM 81.11793. gadā sabiedrības uzskati bija tādi, ka teātra aktierus skaļi aplaudēja par viņu zaimojošajiem izsmiekliem pret Dievu un Bībeli. Kā piemēru citējam:

GSAM 81.1„Komediants Monerts Svētā Roša baznīcā [Parīzē] pacēla bezdievību līdz augstākajam līmenim. ‚Dievs, ja tu pastāvi,’ viņš teica, ‚tad atrieb tavu apvainoto vārdu. Es tev spītēju. Tu klusē. Tu neuzdrošinies mest savus zibeņus. Kas turpmāk ticēs tavai esamībai?’”¹⁶

GSAM 81Zaimojošs pasākums Lionā, Francijā

GSAM 81.2Par to, kā tie, kas nogalināja lieciniekus, „Dieva Dēlu sev atkal krustā sit un liek smieklā” (Ebrejiem 6:6), liecina notikumi svētkos, ko Fūšē rīkoja Lionā par godu nāvē sodītajam Lionas gubernatoram Šaljē. Pirms ierašanās Lionā Fūšē pavēlēja, ka

GSAM 81.2„visas reliģiskās zīmes jāiznīcina; un virs baznīcu kapu vārtiem jāuzraksta: Nāve ir mūžīgs miegs... Šaljē krūšutēls tika nests pa ielām, tam sekoja milzīgs slepkavu un prostitūtu pūlis. Pēc viņiem nāca ēzelis, kas nesa Evaņģēliju, krustu un Svēto Vakarēdienu traukus, kuri drīz tika nodoti liesmām, kamēr ēzelis tika piespiests izdzert no Svētā Vakarēdiena kausa iesvētīto vīnu.”¹⁷

GSAM 81.3Tā tiek aprakstīti Parīzē notikušie Saprāta svētki:

GSAM 81.3„Viņi devās gājienā uz Konventu, un pūlis... visabsurdākajā veidā parodēja reliģiskās ceremonijas.... Vīrieši, tērpušies komžās un mantijās, dziedādami Aleluja un dejojot Karmagnolu, ieradās pie Konventa tribīnes. Tur viņi nolika Svēto Hostiju, kastes, kurās tā tika glabāta, kā arī zelta un sudraba statujas. Viņi teica burleskas runas.... ‚O jūs,’ iesaucās delegācija no Sen-Denī, ‚o jūs, fanātisma instrumenti, visdažādākie svētie, beidzot kļūstiet par patriotiem, celieties kā viens un kalpojiet valstij, dodoties uz monētu kaltuvi, lai tiktu izkausēti.’”¹⁸

GSAM 82Dieva Vārds iznāk no nezināmības

GSAM 82.1„pēc pusceturtas dienas iegāja iekš tiem dzīvības gars no Dieva” (lieciniekos), un viņi „uzkāpa iekš mākoņa uz debesīm.”¹⁹ Bija pienācis Dieva laiks, lai Viņa vārds izkļūtu no nezināmības un atkal tiktu atklāts pasaulei. Bija pienācis laiks (1798. gads), lai misijas darbs tiktu veikts visā pasaulē. 1804. gadā tika dibināta British Bible Society. Tai sekoja daudzas citas Bībeles biedrības, un tagad Bībele ir tulkota visās pasaules galvenajās valodās. Tādējādi Raksti, divi liecinieki, kļūstot redzamiem un lasāmiem visiem, tiek salīdzināti ar to pacelšanos debesīs mākonī.

GSAM 82.2Franču revolūcijas laikā Voltērs paziņoja, ka pēc simts gadiem Bībele būs novecojusi. Simt gadu pēc šī datuma vien Francijā tika izplatīts vairāk Bībeļu eksemplāru, nekā bija zināms, ka pastāv, kad Voltērs izteica šo iedomīgo apgalvojumu. Un pat māja, kurā viņš izteica šo apgalvojumu, tagad, kā stāsta, tiek izmantota kā Bībeles nams.

GSAM 82Atklāts Rozetas akmens

GSAM 82.3Ir divi fakti, kas saistīti ar gadu 1798 un franču tautu, kuriem mums jāpievērš uzmanība: pirmkārt, tajā gadā Francijas armija ģenerāļa Bertjē vadībā gāza pāvesta valdību Romā, tādējādi (paši to neapzinoties) piepildot pravietojumu par šo notikumu, kas bija ietverts tieši tajā grāmatā, pret kuru viņi bija karojuši; otrkārt, tajā pašā gadā Fort St. Julien, pie Nīlas Rozetas attekas, franču armija, veicot izrakumus, atklāja slaveno Rozetas akmeni, kas tagad glabājas Britu muzejā. Uz šī akmens ir uzraksts trīs formās: hieroglifi, rakstība, ko izmantoja priesteri; demotiskais raksts, rakstības forma, ko izmantoja vienkāršie ļaudis; un grieķu valoda. Tā ir atslēga, kas atvēra līdz tam noslēpumainos demotiskos un hieroglifiskos rakstus. Kā to izteica kāds cits: „Cērte un lāpsta, atklājot šos rakstus demotiskajos burtiņos, sniedz vairāk pierādījumu par seno Bībeles ierakstu pareizību nekā jebkurš cits avots ārpus pašiem Rakstiem.” Tātad tie paši cilvēki, kuri domāja iznīcināt Bībeli, paši to neapzinoties, tika izmantoti, lai piepildītu pravietojumu, atņemot pāvestības varu 1260 gadu beigās, kā arī atklāja atslēgu tieši tiem rakstiem, kuri apstiprina to Rakstu patiesumu, kurus viņi tik centīgi centās iznīcināt.

GSAM 83„Tu stāvēsi savā lozē”

GSAM 83.1Ko eņģelis paziņoja Daniēlam, ka notiks beigu laikā? No brīža, kad viņš dzirdēja svēto sakām: „Līdz diviem tūkstošiem un trīssimt dienām; tad tā svētā vieta taps šķīstīta” (burtisks KJV tulkojums)²⁰, viņa prātu pārņēma nemiers par to, „kas būs tam visam gals” un „cik ilgi” tas būs.²¹ Beidzot viņam tiek dota sapratne, ka laika zināšana nav paredzēta viņa dienām. Viņam tiek teikts: „tu noej līdz galam, un tu dusēsi un stāvēsi savā lozē dienu beigās (burtisks KJV tulkojums).”²²

GSAM 83.2Daži ir pieņēmuši, ka šie vārdi attiecas uz pasaules galīgo galu un ka tajā laikā Daniēls kopā ar pārējo Kunga tautu saņems savu atalgojumu un stāvēs savā mantojuma daļā. Ebreju vārds, kas apzīmē mantojuma daļu, zemes reģionu utt., ir, kā mums stāsta, gheh-vel. Tomēr šis nav vārds, kas šajā Rakstu vietā ir tulkots kā loze; šeit lietotais vārds ir goh rahl. Ebreju valodas pētnieki norāda, ka šis vārds goh rahl Vecajā Derībā sastopams septiņdesmit sešas reizes un ka tas ir tas pats vārds, ko lieto, runājot par simbolisko svētnīcas šķīstīšanu, kurā tika mestas lozes, lai noteiktu, kurš no abiem āžiem ir jānonāvē. Kad augstais priesteris paņēma Kunga āža asinis un iegāja svētnīcā, lai veiktu attīrīšanas darbu, viss Israēls stāvēja ārpusē, pazemojot savas dvēseles un atzīstot savus grēkus, lai viņi varētu stāvēt nevainīgi un saņemt augstā priestera svētību, kad viņš iznāks no svētnīcas. Tādējādi tajā dienā Israēls stāvēja savā lozē.

GSAM 84.1Kad pienāks svētnīcas galīgā šķīstīšana, divu tūkstošu trīssimt dienu beigās, Daniēla lieta kopā ar visu taisno mirušo lietām tiks izskatīta Dieva priekšā. Tādējādi Daniēls stāv savā lozē.

GSAM 84Vārdi, kas bija aizzīmogoti līdz 1798. gadam

GSAM 84.2Atbildot uz Daniēla jautājumu: „Mans kungs, kas būs tam visam gals?”²³ viņam tiek atbildēts: „šie vārdi ir apslēpti un aizzieģelēti līdz gala laikam.”²⁴ Tas, kas tik ļoti nodarbināja Daniēla prātu, bija jautājumi „kad?”, „cik ilgi?” un „kas būs tam visam gals?”. Tieši šie jautājumi mulsināja un satrauca pravieti, un tikai šīs lietas bija jāslēdz un jāaizzīmogo līdz „beigu laikam”, nevis visa Daniēla grāmata, kā daži ir domājuši. Pirms šī 1798. gada perioda pravietojumu pētniekiem bija skaidrība par septiņdesmit nedēļām, un viņi saprata, ka tās sākās 457. gadā pirms Kristus, un Kristus publiskā kalpošana, Viņa nāve utt. notika precīzā saskaņā ar aprēķinu — sešdesmit deviņas un septiņdesmit nedēļas no šīs dienas. Šī Glābēja misijas precīzā piepildīšanās saskaņā ar šo aprēķinu bija devusi viņiem spēcīgu pierādījumu, ka Viņš patiešām bija īstais Mesija un ka septiņdesmit nedēļu sākuma datums tādējādi bija nemainīgi noteikts. Tā kā viņi nespēja atklāt, ka septiņdesmit nedēļas bija pirmā daļa no divtūkstoš trīs simtiem dienu, šis jautājums palika noslēpts līdz pat pēc 1798. gada, kā bija paredzēts.

GSAM 84Atslēga uz 2300 dienām

GSAM 84.3Tagad aplūkosim šī jautājuma faktus. Līdz 1798. gadam pravietojumu skaidrotājiem nebija skaidrības par to, kad beigsies divtūkstoš trīs simti dienu. Viņi spēja saprast simbolus, tēlu un zvērus no Daniēla grāmatas, taču nevarēja pateikt, kur beigsies divtūkstoš trīs simti dienu, jo viņiem vēl nebija izpratnes par to, kad šīs dienas sākās. Kā pierādījumu šim apgalvojumam mēs lasām adventistu laikrakstā Midnight Cry, kas tolaik tika izdots Ņujorkā, 1842. gada 15. jūnija numurā: „Ir patiesi interesanti atklāt dažādus neatkarīgus autorus, kuri kopš 1798. gada ir pamanījuši to, kas iepriekš bija pilnīgi nepamanīts — ka septiņdesmit nedēļas bija atslēga uz divtūkstoš trīs simtiem dienu.”

GSAM 85Daudzi atklāj gaismu

GSAM 85.1Tā kā šīs zināšanas bija „aizzīmogotas”, līdz pienāca Kunga noteiktais laiks, kad tās tika atklātas Viņa tautas sapratnei, tāpat arī, kad pienāca „beigu laiks”, bija jāpiepildās vārdiem „daudzi meklēs tikuši(visapkārt)”: ļaudis pārlūkoja Rakstus, meklējot šīs lietas. Salīdzinot dažus teksta tulkojumus, šī doma kļūs ļoti skaidra.

GSAM 85.2Dr. Ādams Klārks saka: „Daudzi centīsies izpētīt jēgu; un zināšanas palielināsies — šādā veidā.”

GSAM 85.3Lutera pārstrādātajā vācu Bībelē mēs lasām: „Tā daudzi to pārskatīs un iegūs lielu sapratni.”

GSAM 85.4Vācu paralēlajā Bībelē rakstīts: „Daudzi to pārskatīs, un tādējādi zināšanas paplašināsies.”

GSAM 85.5L. Van Essa vācu Bībelē, ko arī pāvests atzinis par piemērotu katoļu lasītājiem, tas ir tulkots šādi: „Daudzi to izpētīs, un zināšanas būs lielas.”

GSAM 85.6Zviedru Bībelē rakstīts: „Daudzi to pētīs, un zināšanas kļūs lielas.”

GSAM 85.7Pārstrādātajā dāņu-norvēģu Bībelē teikts: „Daudzi to dedzīgi pētīs, un zināšanas kļūs daudz.”

GSAM 85.81842. gada 15. jūnija izdevumā Midnight Cry mēs lasām par šo meklēšanu un zināšanu iegūšanu par to, kas pirms 1798. gada bija noslēpts: „Vai tas nav brīnišķīgs sakritības gadījums, ka tik daudzi autori, nezinot viens par otru, vienā un tajā pašā laikā nonāca pie viena un tā paša secinājuma?”

GSAM 86.1Šeit mēs piedāvājam sarakstu ar divdesmit dažādām personām, kuras atklāja patiesību par divtūkstoš trīs simtu dienu beigām, nevis sazinoties savā starpā, bet gan rūpīgi pētot Rakstus, vadītas Dieva Gara ietekmes. Šī saraksta sākumā mēs ievietojam Viljamu Milleru no Ņujorkas štata; tam seko A. J. Krupps no Filadelfijas, Pensilvānijā; Dāvids Makgregors no Falmutas, Meinas štatā; Edvards Īrvings no Anglijas; Arčibalds Meisons no Skotijas; V. E. Deiviss no Dienvidkarolīnas; Džozefs Volfs, kurš darbojās dažādās Āzijas daļās; Aleksandrs Kembels savā debatē ar Robertu Ovenu 1829. gadā; kapteinis A. Lenderss no Liverpūles, Anglijā; Leonards Heinrihs Kelbers no Štutgartes, Vācijā; Lakunza no Spānijas; Hencpeters no Hāgas, Nīderlandē; Dr. Kapadoze no Amsterdamas, Nīderlandē; Raus no Bavārijas; Tartārijas priesteri 1821. gadā; Jemenas Bībeles pētnieki savā grāmatā ar nosaukumu „Seera”; Hengstenbergs citā Vācijas daļā; krievi pie Kaspijas jūras; molokāņi pie Baltijas jūras krastiem utt.

GSAM 86.2Par to, kā šī tēma laiku pa laikam atklājās pravietojumu pētniekiem, turklāt viņiem nezinot viens par otru, liecina šāds piemērs:—

GSAM 86.31842. gada 15. jūnija izdevumā Midnight Cry ir šādi vārdi: „Tikko saņemta grāmata ar šādu nosaukumu: ‚Two Essays on Daniel’s Prophetic Numbers of 2300 Days, and a Christian’s Duty to Inquire into the Church’s Deliverance, autors — Arčibalds Meisons, evaņģēlija sludinātājs no Višotaunas, Skotijā, Ņūbergā. Iespiesta pēc Glāzgovas izdevuma, ko 1820. gadā izdeva Vords M. Gazelejs.’ Šajā grāmatā Meisons raksta: ‚Nesen esmu redzējis nelielu brošūru, ko sākotnēji Amerikā izdeva Dienvidkarolīnas mācītājs Viljams E. Deiviss un ko 1818. gadā atkārtoti izdeva Varkingtonā, Anglijas dienvidos. Šis autors apgalvo, ka divtūkstoš trīs simti dienu sākās ar septiņdesmit nedēļām (9. nodaļa, 24. pants). Esmu spiests piekrist šim viedoklim.’”

GSAM 87Deiviss no Dienvidkarolīnas

GSAM 87.1Tajā pašā Midnight Cry numurā redaktors teica: „Deivisa grāmata, visticamāk, ir rakstīta ap 1810. gadu.” Runājot par grāmatā izklāstīto argumentāciju, viņš norāda: „Lasītājam varētu patiešām šķist, ka viņš lasa Millera, Liča, Storsa vai Heila darbus, taču mēs uzskatām, ka neviens no pašreizējiem otrās atnākšanas rakstniekiem līdz pagājušajai nedēļai nezināja par šīs grāmatas pastāvēšanu. Šī izdevuma [Cry] redaktors par to nekad agrāk nebija dzirdējis. Deivisa viedoklis par laiku, ko atbalstīja Meisons, bija tāds, ka divtūkstoš trīs simti dienu beigsies ar ebreju 1843. gadu — mūsu 1844. gadu.”

GSAM 87Džozefs Volfs un divdesmit citi

GSAM 87.21843. gada 31. augusta izdevumā Midnight Cry mēs lasām, ka „1822. gadā Džozefs Volfs (no Anglijas) izdeva grāmatu ar nosaukumu ‚He Will Come Again, the Son of Man in the Clouds of Heaven’”. Un tālāk, ka „1826. gadā divdesmit cilvēki, pārstāvot visus ortodoksālos uzskatus, tikās Londonā kopā ar Volfu kungu, lai pētītu Bībeli. Viņi vienbalsīgi nonāca pie viena un tā paša secinājuma. Viņi pievienoja 45 gadus pie 1260.” Pievienojot 45 gadus pie 1260 gadiem, kas beidzās 1798. gadā, mēs nonāktu pie 1843. gada beigām pēc ebreju kalendāra, kas patiesībā ir mūsu 1844. gads.

GSAM 87Aleksandra Kembela nostāja

GSAM 87.3Tajā pašā laikraksta numurā par Aleksandru Kembelu teikts, ka „1829. gadā viņš aizvadīja savu slaveno debašu cīņu ar neticīgo Robertu Ovenu, kurā viņš apgalvoja, ka Daniēla redzējumi attiecas uz laiku līdz pat laiku beigām, ka divtūkstoš trīs simti dienu ir gadi un beigsies apmēram 1847 gadus pēc Kristus dzimšanas, kas, saskaņā ar viņa paša norādīto, bija četrus gadus pirms vispārpieņemtā aprēķina.” Tātad saskaņā ar viņa aprēķiniem divtūkstoš trīs simti dienu faktiski beigtos 1843. gada beigās, skaitot pilnus ebreju gadus no mūsu ēras sākuma — patiesībā 1844. gadā.

GSAM 88.11843. gada 21. septembra izdevumā Midnight Cry ir paziņojums par saņemtu grāmatu ar šādu nosaukumu: „A Voice to Britain and America, in a Scriptural statement of the second advent of our Lord and Saviour, which we daily pray for, saying, ‚Thy kingdom come, thy will be done in earth as it is in heaven,’ ²⁵ autors kapteinis A. Landers no Liverpūles, izdevējs S. Kent and Co., 1839.”

GSAM 88.2„Viņš, tāpat kā citi, sniedz laika aprēķinu, nosakot divtūkstoš trīs simtu dienu beigām 1847. gadu no Kristus faktiskās dzimšanas.” Tas būtu mūsu 1844. gads, jo viņš piedzima četrus gadus pirms vispārpieņemtā datuma.²⁶

GSAM 88Leonards Heinrihs Kelbers

GSAM 88.3Laikrakstā Review and Herald 1892. gada 17. maija numurā publicēts raksts, ko sarakstījis mācītājs L. R. Konradi no Hamburgas, Vācijā, kurā viņš saka:—

GSAM 88.4„Vairums mūsu lasītāju, iespējams, ir dzirdējuši par slaveno luterāņu prelātu Bengelu, kurš pagājušajā gadsimtā [saskaņā ar Šafu, Bengels nomira 1751. gadā] noteica mūsu Kunga parādīšanās laiku 1836. gadā, savus aprēķinus balstot uz skaitli 666, kas minēts Atklāsmes grāmatā. Bet ilgi pirms šī laika beigām rakstīt sāka vēl viens cilvēks — galvenais skolas direktors vārdā Leonards Heinrihs Kelbers. Viņa pirmā brošūra ar nosaukumu ‚Gals ir tuvu’ parādījās 1824. gadā un saturēja Mateja evaņģēlija 24. un 25. nodaļas izklāstu. Tā tika iespiesta Bavārijā. Taču 1835. gadā Štutgartē parādījās apjomīgāka brošūra ar to pašu nosaukumu, kurā bija 126 lappuses. Šī brošūra būs īpaši interesanta, un, lai mūsu lasītājiem sniegtu labāku priekšstatu, es pievienoju titullapas tulkojumu: ‚Gals pienāk, kā to pamatīgi un pārliecinoši pierāda Dieva vārds un jaunākie notikumi; pilnībā atspēkojot visus aizspriedumus pret mūsu Kunga atnākšanas gaidīšanu vai laika aprēķināšanu; skaidri parādot, kā prelāts Bengels kļūdījās par septiņiem gadiem attiecībā uz lielo, izšķirošo gadu; jo galīgais termiņš ir nevis 1836., bet gan 1843. gads, kad noslēgsies lielā cīņa starp gaismu un tumsu un uz zemes sāksies ilgi gaidītā mūsu Kunga Jēzus miera valdīšana.’

GSAM 89.1„Otrais izdevums parādījās 1841. gadā, arī Štutgartē, un, cik man zināms, vēl viens – Saksijā. Kā norāda titullapa, brošūra, atspēkojot izplatītos aizspriedumus, skaidrā un nepārprotamā veidā parāda saikni starp 2300 dienām no Daniēla 8. nodaļas un septiņdesmit nedēļām no Daniēla 9. nodaļas, un nosaka to beigas 1843. gadā (pēc ebreju kalendāra 1843. gads — pēc mūsu kalendāra 1844. gads). Tad grāmatas turpinājumā viņš, balstoties uz laikmeta zīmēm, parāda, ka šim notikumam jābūt tuvu.

GSAM 89.2„Jau pats fakts, ka iznāca vairāki izdevumi, liecina par interesi, ko tā izraisīja. Brālis Šēhe, kurš tagad dzīvo Austrālijā, redzēja tās reklāmu pat tālajā Silēzijas provincē, un, to pasūtījis, ar lielu interesi to izlasīja aiz slēgtām durvīm. Grāmatā nav atrodamas nekādas pazīmes, ka autoram būtu bijusi kāda informācija par līdzīgu kustību pasaulē, un tomēr, vadīts no Dieva Gara, viņš nonāca pie tiem pašiem secinājumiem.

GSAM 89.3„1842. gadā viņš, arī Štutgartē, uzrakstīja vēl apjomīgāku brošūru — 286 lappuses — ar nosaukumu ‚Fundamentālas un Svētajos Rakstos balstītas pārdomas par pasaules radīšanu un pastāvēšanas ilgumu; jeb izsmeļoša atbilde uz jautājumu: kāpēc Dievs ir radījis pasauli sešās secīgās dienās — mūsu Kunga atnākšanas tuvums, lai tiesātu antikristu — 1843. gada lielie un priecīgie notikumi.’”

GSAM 89„Ben Ezra” (Lakunza)

GSAM 89.4Apmēram 1812. gadā Lakunza Spānijā izdeva grāmatu ar nosaukumu The Coming of Messiah in Majesty and Glory. Autors izmantoja anonīmo pseidonīmu „Ben Ezra”, un tiek uzskatīts, ka viņš bija pievērsts ebrejs. Edvards Īrvings no Anglijas, sācis darbu pie sava pētījuma par otro atnākšanu, tulkoja minēto grāmatu angļu valodā. Tādējādi tās stāsts tika izklāstīts vismaz divās valodās.

GSAM 89.5Pēc gadu gaitas ir patiesi interesanti apkopot dažādu pētnieku secinājumus, kuri no pagājušā gadsimta sākuma līdz 1840. gadam aprēķināja divtūkstoš trīs simtu dienu periodu un noteica septiņdesmit nedēļas kā šī perioda pirmo daļu, un tad konstatēt, ka viņi visi ir vienisprātis par šī perioda beigām 1844. gadā.

GSAM 901844. gads — 2300 dienu patiesais beigu termiņš

GSAM 90.1Var rasties jautājums: vai mēs varam būt pārliecināti, ka 1844. gads ir patiesais 2300 dienu perioda beigu datums? Jā! Jo tikpat droši, kā pravietojuma nepareiza piepildīšanās nevar notikt pareizajā laikā, kad paredzēts patiesais piepildījums, tikpat droši mums jāsecina, ka 1844. gads ir pareizais 2300 dienu perioda beigu datums. Dievs, kurš šo zināšanu turēja noslēpumā līdz 1798. gadam un apsolīja, ka tad gaisma iemirdzēsies, ar Savu nemaldīgo Garu vadīja tos, kuri nopietni meklēja Viņu, lai pareizi izprastu laiku. Bija pienācis Viņa laiks, lai „zināšanas” par šo tematu „paplašinātos”, un Viņš deva patieso gaismu.

GSAM 90.2Atradis laika termiņu, kas tika atklāts cilvēkiem „beigu laikā”, ir lietderīgi noskaidrot šī atklājuma nozīmi. Mēs redzam, ka šajā periodā, evaņģēlija darba noslēgumā, ir jāpaziņo konkrēts laiks tiesas sēdei. „Un es redzēju,” saka Jānis, „citu eņģeli debes' vidū skrienam; tam bija mūžīgs evaņģēlijs, tiem sludināt, kas virs zemes dzīvo, un visām tautām un ciltīm un valodām un ļaudīm. Šis ar stipru balsi sacīja: bīstaties Dievu un dodiet Viņam godu, jo Viņa sodības stunda ir nākusi, un pielūdziet To, kas ir radījis debesi un zemi un jūru un ūdeņu avotus.”²⁷ Burtiskie eņģeļi cilvēkiem evaņģēliju nepredicē. Cilvēks ir pats Kunga izvēlētais aģents, lai sludinātu Viņa evaņģēliju līdz pat pasaules galam.²⁸ Tātad šis eņģelis ir evaņģēlija vēstījuma simbols, kas paziņo, ka ir pienācis laiks, ka tiesas process „iesākās pie Dieva nama”.²⁹ Šādu vēsti nevarēja pasludināt no Rakstiem, kamēr tajos netika atklāts laiks, kas ved uz tiesu. Kā jau minēts, divtūkstoš trīs simtu dienu periods sniedzas līdz Dieva tautas izmeklēšanas tiesai.

GSAM 91Grēku izpirkšanas diena – tiesas laiks

GSAM 91.1Grēku izpirkšanas diena, zemes svētnīcas šķīstīšana, ebrejiem bija un joprojām tiek uzskatīta par tiesas dienu. Un pat tagad, kad viņi ir izkaisīti, lai gan viņi vairs nevar ievērot visus senlaiku rituālus, kas bija saistīti ar šo svinīgo dienu, tā tiek ievērota kā tiesas diena. Lai to pierādītu, vispirms citēsim no ebreju avīzes, kas iznāca Sanfrancisko, Kalifornijā, ar nosaukumu The Jewish Exponent — ortodoksālo ebreju izdevuma rietumos no Klinšu kalniem. 1892. gada septembra numurā bija paziņojums, ka pirms nākamā numura izdošanas pienāks septītais mēnesis un izpirkšanas diena. Viņu nosaukums septītajam mēnesim ir Tišri, bet sestajam — Elluls; tāpēc avīzē bija teikts: „Ellula mēnesis ir klāt, un katru rītu ortodoksālajās sinagogās skan šofara [trompete, kas bija jāpūš no septītā mēneša pirmās līdz desmitajai dienai, Psalms 81:3, 4] brīdinājuma skaņas, aicinot sagatavoties piemiņas dienai un Jom Kipura galīgajam spriedumam.” Tā kā bija tuvu Ellula, sestā mēneša, beigām un drīz sāksies Tišri, septītais mēnesis, viņi desmit dienas katru rītu dzirdēja trompeti, kas paziņoja par gada galīgo tiesu saskaņā ar šo simbolisko sistēmu.

GSAM 91Ebreju rabīna liecība

GSAM 91.2Tāpat 1902. gadā rabīns Isidors Maijers no lielas ebreju draudzes Sanfrancisko, Kalifornijā, paziņojot par izpirkšanas dienu, teica: „Pārejot no viena gada uz otru, izraēlietim tiek spēcīgi atgādināts par radīšanu un Radītāja vispārējo varu, un viņš tiek aicināts ar trompetes skaņām svinēt, tā teikt, laika dzimšanas un lielā Karaļa kronēšanas gadadienu. Ar to pašu trompetes, jeb šofara, balsi viņš tiek aicināts arī retrospektīvi pārskatīt savas pagājušā gada darbības, stāvot drebēdams priekšā Mūžīgās Taisnības visredzīgajai acij, kas sēž uz tiesas troņa.”

GSAM 92.1Tā kā ebreju tempļa dievkalpojumā svētnīca tika attīrīta reizi gadā, Daniēlam noteikti bija skaidrs, ka šī svētnīcas šķīstīšana divtūkstoš trīs simtu dienu beigās ir saistīta ar kaut ko vairāk nekā tikai ar ikgadējo simbolisko dievkalpojumu. Kungs jau bija norādījis savai tautai, ka, izmantojot simbolus pravietojumos, norādītais laiks jāskaita „ikvienu dienu skaitot par gadu”.³⁰ Tātad šis divtūkstoš trīs simtu dienu periods, kā mēs redzējām, attiecas uz Kristus kā augstā priestera darba pabeigšanu debesu svētnīcā — uz izmeklēšanas tiesu pār tiem, kuru lietas, pateicoties grēku atzīšanai, ir nonākušas debesu svētnīcā.

GSAM 921844. gadā paredzētais vēstījums par tiesu

GSAM 92.2Kad tika atklāts laika periods, kad sāksies svēto tiesāšana, tika pavērts ceļš, lai saskaņā ar Kunga notikumu secību, kā norādīts pravietojumā, varētu tikt pasludināts vēstījums: „Viņa sodības stunda ir nākusi.” Ņemiet vērā, ka tur nav teikts, ka tūlīt pēc šī laika perioda atklāšanas tiks pasludināts vēstījums, bet gan ka iepriekš „aizzīmogotā” gaisma tiks atklāta. Mēs skaidri redzam, ka tas tika izpildīts. Turpmākajās nodaļās kļūs skaidrs, ka Kungs tikpat noteikti norādīja laiku, kad tiks pasludināts atnākšanas vēstījums, un tikpat burtiski šis sludinājums tika pasludināts pasaulei.