13. nodaļa — Dievišķās vadības zīmes

GSAM 198.1„VAI Dievs ir apņēmies iet un Sev vienu tautu ņemt no tautu vidus caur pārbaudīšanām, caur zīmēm un caur brīnumiem un caur karu un caur stipru roku un caur izstieptu elkoni un caur lielām iztrūcināšanām, kā visu to Tas Kungs, jūsu Dievs, jums darījis priekš jūsu acīm Ēģiptes zemē? Tev tas ir rādīts, lai tu zini, ka Tas Kungs ir Dievs, cits neviens, kā tik Viņš.”¹

GSAM 198.2Tā Kungs rīkojās, izvēloties tautu no pagānu tautas vidus, lai izvestu viņus tur, kur Viņš varētu tiem sludināt Savu likumu un nodot to viņiem, iegravētu akmens plāksnēs. Šie brīnumi netika darīti, lai apmierinātu viņu ziņkāri, bet lai viņi varētu ar pārliecību zināt, ka Tas, kurš „lielas lietas bija darījis Ēģiptes zemē, Brīnumus Hama zemē, briesmīgus darbus pie niedru jūras”² un kurš bija runājis uz viņiem no Sinaja degošās virsotnes uguns un dūmu vidus, bija neviens cits kā dzīvais un patiesais Dievs, visu lietu Radītājs.

GSAM 198Mozus aicinājums no degošā krūma

GSAM 198.3Pats Mozus nebūtu spējis pamudināt izraēliešus pamest Ēģipti, vienkārši sacīdams viņiem: „Kad es ganīju ganāmpulkus tuksnesī, man radās līdzjūtība pret jums jūsu verdzībā, un tagad es esmu nācis, lai izvestu jūs no Ēģiptes, kā es mēģināju darīt, kad nogalināju ēģiptieti tieši pirms bēgšanas uz Midjānas zemi.”

GSAM 199.1Bija vajadzīgs degošais krūms, kas neizdega, un dzirdama balss, kas izskanēja no liesmu vidus, lai pārliecinātu pat Mozu, ka viņš ir tas, kam „jādodas un jāizved tauta no Ēģiptes”. Tieši šādā brīnišķīgā veidā viņš saņēma savu uzdevumu, savu augsto un svēto aicinājumu, kura atklāsme uzreiz piesaistītu viņa brāļu uzmanību un sagatavotu viņu prātus tam, kas sekos, un tādējādi mudinātu viņus pieņemt Mozu, Dieva vadībā, par savu vadoni.

GSAM 199.2Ja kādreiz kopš Glābēja augšāmcelšanās bija laiks, kad Viņa skumjošajiem un vīlušajiem sekotājiem bija nepieciešams mierinājums, ko sniedz Viņa klātbūtne un iedrošinošie vārdi, tad tas bija tieši tajā laikā, kad daži no skumjajiem un vajātajiem ticīgajiem pēc 1844. gada „pusnakts sauciena” turējās pie stingras ticības; un, ja Dievs žēlastībā kādreiz ir sazinājies tieši ar skumjošajām dvēselēm, šķiet, ka tas noteikti būtu noticis tieši šādā laikā un ar šādiem cilvēkiem.

GSAM 199Solītā Kunga klātbūtne

GSAM 199.3Tas, kurš nav ierobežots savos darbības veidos vai līdzekļos un kurš, kad „Viņš ir uzkāpis augstībā”³, savā baznīcā ielika Gara dāvanas, apsolīja būt kopā ar saviem sekotājiem Evaņģēlija sludināšanā „līdz pasaules galam”.

GSAM 199.4Visā šajā laikā Kungs ir bijis gatavs parādīt savu varu un dāvanas tiem, kuri Viņu pilnībā meklēja. Vai Viņš, dodot Evaņģēlija uzdevumu, neteica: „šīs zīmes tiem ticīgiem ies līdz: Manā Vārdā tie velnus izdzīs, jaunām mēlēm runās, Čūskas aizdzīs; un kad tie kādas nāvīgas zāles dzers, tad tas tiem nekaitēs. Uz neveseliem tie rokas uzliks, un tad viņi kļūs veseli”?⁴

GSAM 199Gara dāvanas reformācijas laikā

GSAM 199.5Sešpadsmitā gadsimta reformācijas laikā un pēc tam bija vērojamas brīnišķīgas Kunga varenības izpausmes un pravietiskās dāvanas parādīšanās. D’Aubigné runā par Jāņa Husa pravietojumiem. Čārlzs Baks savā grāmatā Religious Anecdotes stāsta par Džordža Višarta pravietošanu 1546. gadā. Džons Veslijs savos darbos stāsta par Džonatana Pīras pravietojumiem un to piepildīšanos. Mācītājs J. B. Finlijs savā autobiogrāfijā stāsta par ievērojamu redzējumu un dziedināšanu, ko viņš pats piedzīvoja 1842. gada vasarā. Žurnāls Christian Advocate (metodistu izdevums) publicēja interesantu stāstu par ievērojamu redzējumu un tā sekām, ko savas kalpošanas laikā saņēma šīs baznīcas sludinātājs doktors Bonds. Tās bija zīmes tiem, kuri pazemīgi meklēja Kungu, ka Viņš nav mainījies un ka Viņš joprojām runās ar savu tautu caur pravietiskās dāvanas starpniecību.

GSAM 200Atlikuma baznīcai būs pravietiskā gara dāvana

GSAM 200.1Rakstos ir skaidri un konkrēti apgalvojumi, ka Kungs īpaši atklās Savas Gara dāvanas, un jo īpaši pravietiskās dāvanas, starp cilvēkiem, kuri tiks atrasti gaidot Viņa atnākšanu. Pirmais teksts, uz kuru vēršam uzmanību, atrodams vēstulē korintiešiem, un tajā teikts: „Es savam Dievam arvien pateicos par jums Dieva žēlastības dēļ kas jums ir dota iekš Kristus Jēzus, Ka jūs iekš Viņa bagāti esat darīti visās lietās, ikvienā mācībā un ikvienā atzīšanā, Tā kā Kristus liecība ir apstiprināta jūsu starpā, Un ka nekādas dāvanas jums netrūkst, kas gaidāt uz mūsu Kunga Jēzus Kristus parādīšanos. Tas jūs arī apstiprinās līdz galam, ka esat bezvainīgi mūsu Kunga Jēzus Kristus dienā.”⁵

GSAM 200.2Atklāsmes grāmatā mēs lasām par „atlikumu” — pēdējo evaņģēlija draudzi: „tas pūķis iedusmojās pret to sievu [draudzi] un nogāja karot ar tiem, kas atlikušies no viņas dzimuma, kas Dieva baušļus tur, un kam ir Jēzus Kristus liecība.”⁶ Mēs jautājam: kas ir „Jēzus liecība”, kas pieder pēdējai baznīcai un kas, to apstiprinot, sagatavo ceļu visu Gara dāvanu atklāšanai? Atbildi uz šo jautājumu mēs atrodam eņģeļa liecībā Jānim Patmas salā: „es kritu pie viņa kājām, viņu pielūgt, un viņš uz mani saka: ‚Raugi, nedari tā! Es esmu darba biedrs tev un taviem brāļiem, kam ir Jēzus liecība. Pielūdz Dievu! Jo Jēzus liecība ir tas praviešu mācības gars.’”⁷

GSAM 201.1Šī eņģeļa sniegtā definīcija liecina, ka tieši „praviešu mācības gars”, kas atklājas Kristu gaidošajā baznīcā, sagatavo ceļu visām dāvanām, un ka pret „atlikuma” baznīcu tiek vērsta cīņa tieši tāpēc, ka tai ir šī dāvana.

GSAM 201Pāvila liecība par dāvanām

GSAM 201.2Pāvila vēstule tesaloniķiešiem liecina, ka Kunga diena — galīgā tiesas sprieduma izpildes diena — pārsteigs plašās masas „kā zaglis naktī”; taču tā nepārsteigs Kunga uzticīgos bērnus, jo viņi ir „gaismas bērni un dienas bērni”. Starp saviem pamudinājumiem šiem modrajiem cilvēkiem viņš saka: „Nenoslāpējiet to Garu. Nenicinājiet praviešu mācības. Pārbaudiet visu; to, kas labs, paturiet.”⁸

GSAM 201.3Par grieķu vārdu propheteias, kas šeit tulkots kā praviešu mācības, Grīnfīlds savā grieķu leksikonā saka: „Pravietiskās dāvanas izmantošana šajā nozīmē, 1. Tesaloniķiešiem 5:20.” Tam piekrīt arī Parkhursta, Robinsona, kā arī Lidela un Skota leksikoni. Tātad šis ir skaidrs liecinājums, ka patiesā pravietiskās dāvanas klātbūtne būs baznīcā, kas gaida Kristus otro atnākšanu. Pamudinājums ir nevis nicināt šo dāvanu, bet gan to pārbaudīt; atklājot labo izpausmi, „turēties pie tās”.⁹

GSAM 201Solījuma piepildīšanās

GSAM 201.4Mēs līdz šim esam atzīmējuši, kā Kungs sāka atklāt pravietojuma dāvanu, sludinot Pirmā eņģeļa vēsti un Otrā eņģeļa vēsti. Šī dāvana ir pilnīgāk attīstījusies kopš divtūkstoš trīs simtu dienu beigām. Kungs šim nolūkam izvēlējās savu instrumentu, par savu pārstāvi izraugoties kādu, kas ne tikai bija atdevusi Viņam visu, bet kuras dzīvība atradās uz naža asmens — „vājāko no vājajiem”.¹⁰ Divu mēnešu laikā pēc termiņa beigām jaunkundze Ellena G. Harmona, kas tolaik bija tikai apmēram septiņpadsmit gadus veca un dzīvoja Portlandā, Meinas štatā, sāka saņemt atklāsmes no Kunga.

GSAM 202.1Tā kā man bija iespēja sarunāties ar tiem, kuri dzīvoja Portlandā pirmā redzējuma laikā, un es pazinu arī Heinsas kundzi, kuras mājā Harmonas jaunkundze piedzīvoja savu pirmo redzējumu, es izklāstīšu faktus tā, kā tos man pastāstīja šie cilvēki.

GSAM 202.2Tajā laikā Harmonas jaunkundze atradās ļoti kritiskā veselības stāvoklī. Vairākas nedēļas viņa gandrīz nespēja runāt skaļāk par čukstu. Viens ārsts bija secinājis, ka viņas slimība ir dilonis ar tūsku. Viņš teica, ka viņas labā plauša ir sabojājusies, bet kreisā — ievērojami saslimusi, un ka skarta ir arī sirds. Viņš teica, ka, viņaprāt, viņa varētu dzīvot vēl tikai ļoti īsu laiku un jebkurā brīdī varētu nomirt. Guļus stāvoklī viņai bija ļoti grūti elpot. Naktī viņa varēja atpūsties tikai tad, ja gultā tika atbalstīta gandrīz sēdus stāvoklī. Bieži klepus lēkmes un asiņošana no plaušām bija ievērojami samazinājušas viņas fizisko spēku.

GSAM 202Harmonas jaunkundzes pirmais redzējums

GSAM 202.3Laikā, kad viņai bija pirmais redzējums, viņa uzturējās Heinsas kundzes mājās. Tas notika no rīta, un viņi bija iesaistījušies ģimenes dievkalpojumā. Klāt bija piecas personas, visas — ticības māsas. Citi jau bija lūgušies, un Harmonas jaunkundze lūdza klusā balsī, kad Dieva spēks nolaidās visbrīnišķīgākajā veidā, acīmredzami ietekmējot visus klātesošos, un brīdī viņa zaudēja saikni ar visu, kas notika ap viņu — viņa bija redzējumā.

GSAM 202.4Nākamajā sapulcē viņa pastāstīja ticīgajiem Portlandā to, kas viņai bija parādīts. Viņiem bija pilnīga pārliecība, ka tas nāca no Kunga. Tajā laikā Portlandā bija apmēram sešdesmit cilvēku, kuri to atzina par Kunga darbu. Redzējumam, kā arī tā stāstīšanai, piemita spēks, kas varēja nākt tikai no Dieva. Viņu nepārtraukti pārņēma svinīga sajūta par mūžīgajām lietām, un šķita, ka viņa ir piepildīta ar neaprakstāmu bijību par to, ka kāda tik jauna un vāja kā viņa ir izraudzīta par instrumentu, caur kuru Kungs sniegs gaismu Saviem ļaudīm. Viņa stāstīja, ka redzējumā viņai šķita, ka viņu apņem starojoši eņģeļi debesu krāšņajos pagalmos, kur valda prieks un miers, un ka bija skumji atgriezties šīs mirstīgās dzīves neapmierinošajā realitātē.

GSAM 203Pirmā redzējuma kopsavilkums

GSAM 203.1Šis īsais kopsavilkums par viņas pirmo redzējumu, kādu viņa stāstīja ticīgajiem Portlandā, dos nelielu priekšstatu par visu redzējumu raksturu:—

GSAM 203.2„Lūdzoties, Dieva spēks nāca pār mani tā, kā es to nekad agrāk nebiju sajutusi. Mani apņēma gaisma, un es pacēlos arvien augstāk un augstāk no zemes. Es pagriezos, lai meklētu Adventa ļaudis pasaulē, bet nevarēju tos atrast, kad balss man teica: ‚Paskaties vēlreiz un paskaties nedaudz augstāk.’ Tad es pacēlu acis un ieraudzīju taisnu un šauru ceļu, kas stiepās augstu virs pasaules. Pa šo ceļu Adventa ļaudis devās uz pilsētu, kas atradās ceļa tālākajā galā. Aiz viņiem, ceļa sākumā, bija uzstādīta spoža gaisma, par kuru eņģelis man teica, ka tā ir ‚pusnakts sauciens’. Tā spīdēja visā ceļa garumā un apgaismoja viņu kājas, lai tie nepaslīdētu. Un, ja viņi turēja acis vērstas uz Jēzu, kurš bija tieši viņu priekšā un vadīja viņus uz pilsētu, viņi bija drošībā. Bet drīz daži kļuva noguruši; viņi teica, ka pilsēta esot ļoti tālu, un ka viņi gaidījuši, ka jau sen būs tajā ienākuši. Tad Jēzus viņus iedrošināja, paceldams savu godības pilno labo roku, un no viņa rokas izplūda spoža gaisma, kas viļņojās pār Adventa ļaudīm, un viņi sauca: Aleluja! Citi pārsteidzīgi noliedza gaismu aiz sevis un teica, ka ne Dievs esot viņus vadījis tik tālu. Gaisma aiz šiem cilvēkiem nodzisa, atstājot viņu kājas pilnīgā tumsā, un viņi paklupa, novērsa skatienu no mērķa, zaudēja Jēzu no redzesloka un nokrita no ceļa lejup tumšajā un ļaunajā pasaulē zemāk. Drīz mēs dzirdējām Dieva balsi, kas skanēja kā daudzu ūdeņu troksnis, un tā mums paziņoja Jēzus atnākšanas dienu un stundu. Dzīvie svētie pazina un saprata šo balsi, bet ļaunie domāja, ka tas ir pērkons un zemestrīce. Kad Dievs paziņoja laiku, Viņš izlēja pār mums Svēto Garu, un mūsu sejas sāka izgaismoties un spīdēt ar Dieva godību, tāpat kā Mozus, kad viņš nokāpa no Sinaja kalna.”¹¹

GSAM 204Apraksts par E. G. Vaitas kundzes stāvokli redzējuma laikā

GSAM 204.1Pirms mēs turpināsim izsekot šim aizraujošajam stāstam par šo brīnišķīgo Dieva Gara parādīšanos, es izklāstīšu dažus faktus saistībā ar redzējumiem. Pirmo reizi es redzēju E. G. Vaitas kundzi (agrāk – Harmonas jaunkundze) 1852. gada oktobrī. Tajā dienā es viņu redzēju redzējumā, kas ilga vairāk nekā stundu. Kopš tā laika man ir bijusi privilēģija redzēt viņu redzējumā apmēram piecdesmit reizes. Esmu bijis klāt, kad ārsti viņu pārbaudīja, kamēr viņa atradās šajā stāvoklī, un man ir prieks liecināt par to, ko esmu redzējis un zinu. Es ticu, ka šī gadījuma faktu izklāsts netiks vieglprātīgi atmests, pamatojoties uz nejaušiem pieņēmumiem, ko izsaka tie, kuri nekad nav redzējuši viņu šādā stāvoklī.

GSAM 204.2Iegrimstot redzējumā, viņa izdod trīs aizraujošus saucienus „Slava!”, kas atbalsojas un atkal atbalsojas; otrais un jo īpaši trešais ir vājāks, bet satraucošāks nekā pirmais, un balss atgādina tādu, kas atrodas diezgan tālu no tevis un jau gandrīz pazūd no dzirdes. Apmēram četras vai piecas sekundes viņa šķietami noslīd uz leju kā cilvēks, kurš ir zaudējis samaņu vai spēkus; pēc tam viņa šķietami uzreiz piepildās ar pārcilvēcīgu spēku, dažreiz uzreiz pieceloties kājās un staigājot pa istabu. Bieži notiek plaukstu un roku kustības, norādot uz labo vai kreiso pusi, kad viņa pagriež galvu. Visas šīs kustības tiek veiktas ārkārtīgi graciozi. Neatkarīgi no tā, kādā pozīcijā atrodas roka vai plauksta, nevienam nav iespējams to pārvietot. Viņas acis vienmēr ir atvērtas, bet viņa nemirkšķina; galva ir pacelta, un viņa skatās uz augšu — ne ar tukšu skatienu, bet ar patīkamu izteiksmi, kas no normālā atšķiras tikai ar to, ka šķiet, ka viņa uzmanīgi skatās uz kādu tālu objektu. Viņa neelpo, tomēr viņas pulss sitas regulāri. Viņas sejas izteiksme ir patīkama, un sejas krāsa tikpat sārta kā dabiskā stāvoklī.

GSAM 205Salīdzinājums ar Daniēlu

GSAM 205.1Viņas stāvoklis attiecībā uz elpošanu, spēku zudumu un to, ka viņa kļūst stipra, tiklīdz Dieva eņģelis viņai pieskaras, pilnībā saskan ar aprakstu, ko pravietis Daniēls sniedzis par savu pieredzi redzējumā, kad viņš saka: „Es tad atliku viens pats un redzēju šo lielo parādīšanu, un pie manis spēka nepalika, un mans vaigs nejauki nobāla, un man spēka vairs neatlika.” „Un kā šā sava kunga kalps var runāt ar šo savu kungu, jo no šī laika spēka pie manis nepaliek, un man arī dvašas neatliek. Tad atkal viens mani aizskāra, kam bija cilvēka izskats, un mani spēcināja. Un viņš sacīja: nebīsties, tu mīļais vīrs! Miers lai ir ar tevi! Un ņemies drošu, drošu prātu! Un viņam ar mani runājot, es atspirgu un sacīju: runā, mans Kungs, jo tu mani esi atspirdzinājis.”¹²

GSAM 205ACU LIECINIEKU LIECĪBAS

GSAM 205M. G. Kellogs, ārsts

GSAM 205.2Attiecībā uz Vaitas kundzes stāvokli redzējuma laikā varētu būt vietā dažas aculiecinieku liecības. Pirmā ir no M. G. Kelloga, M.D., kurš atsaucas uz pirmo redzējumu, kas tika dots Mičiganā 1853. gada 29. maijā sanāksmē, kas notika Taironā, Livingstonas apgabalā. Viņš saka:—

GSAM 206.1„Māsa Vaita bija redzējumā apmēram divdesmit minūtes vai pusstundu. Kad viņa iegāja redzējumā, šķita, ka ikviens klātesošais sajuta Dieva spēku un klātbūtni, un daži no mums patiešām sajuta, ka Dieva Gars vareni atrodas pār mums. Sabata rītā apmēram pulksten deviņos mēs bijām iesaistījušies lūgšanā un draudzes sapulcē. Brālis Vaits, mans tēvs un māsa Vaita jau bija lūgušies, un tajā brīdī lūdzu arī es. Nebija nekāda satraukuma, nekādu izpausmju. Tomēr mēs patiesi lūdzām Dievu, lai Viņš svētītu sanāksmi ar Savu klātbūtni un lai Viņš svētītu darbu Mičiganā. Kad māsa Vaita izdvesa to triumfējošo saucienu ‚Slava! s-l-a-v-a-! s-l-a-v-a-!’, ko jūs esat dzirdējuši viņai izsaucam tik bieži, kad viņa nonāk redzējumā, brālis Vaits piecēlās un paziņoja klātesošajiem, ka viņa sieva ir redzējumā. Pēc tam, kad viņš bija izklāstījis viņas redzējumu raksturu un to, ka viņa redzējuma laikā neelpo, viņš aicināja ikvienu, kurš to vēlējās, nākt uz priekšu un pārbaudīt viņu. Dr. Dramonds, ārsts, kurš bija arī Pirmās dienas adventistu sludinātājs un kurš (pirms redzēja viņu redzējumā) bija paziņojis, ka viņas redzējumi ir hipnotiskas izcelsmes un ka viņš varētu izraisīt viņai redzējumu, iznāca uz priekšu un pēc rūpīgas pārbaudes kļuva ļoti bāls un teica: ‚Viņa neelpo!’

GSAM 206.2„Esmu pilnīgi pārliecināts, ka viņa tajā brīdī, atrodoties redzējumā, neelpoja, tāpat kā nevienā no vairākajiem citiem redzējumiem, kuri viņai bija, man klātesot. Iziešana no redzējuma bija tikpat izteikta kā ieiešana tajā. Pirmā pazīme, ka redzējums ir beidzies, bija tas, ka viņa atkal sāka elpot. Viņa ieelpoja pirmo reizi dziļi, ilgi un pilnībā, tā, it kā viņas plaušās nebūtu bijis gaisa vispār. Pēc pirmā elpas vilciena pagāja vairākas minūtes, pirms viņa ieelpoja otro reizi, kas piepildīja plaušas tieši tāpat kā pirmais; tad sekoja divu minūšu pauze un trešais ieelpas vilciens, pēc kura elpošana kļuva dabiska.” Parakstījis: „M. G. Kellogs, M.D., Batlkrīka, Mičigana, 1890. gada 28. decembris.”

GSAM 207F. C. Kāsls

GSAM 207.1Mēs citējam šādu liecību no personas, kas bija klāt, kad 1853. gada vasarā Stou, Vērmontā, tika veikta medicīniskā pārbaude Vaitas kundzei, kamēr viņai bija redzējums. Viņš saka:—

GSAM 207.2„Klāt bija ārsts, kurš veica viņas izmeklēšanu atbilstoši savai gudrībai un zināšanām, lai atklātu šīs parādības cēloni. Pie viņas plaši atvērtām acīm tika pietuvināta iedegta svece; neviens acu muskulis nekustējās. Tad viņš pārbaudīja viņas pulsu, kā arī elpošanu, un elpošanas nebija. Rezultātā viņš pārliecinājās, ka to nevar izskaidrot, balstoties uz dabas vai zinātnes likumiem.” Parakstījis: „F. C. Kāsls.”

GSAM 207D. H. Lamsons

GSAM 207.3Šīs liecības attiecas uz pārbaudi, kas tika veikta, kamēr Vaitas kundze bija redzējumā, sanāksmē, kas notika mācītāja Džeimsa Vaita mājās Monro ielā, Ročesterā, Ņujorkas štatā, 1854. gada 26. jūnijā:—

GSAM 207.4„Tad man bija septiņpadsmit gadi. Man šķiet, ka es gandrīz varu dzirdēt tos satraucošos saucienus ‚S-l-a-v-a!’, ko viņa izdvesa. Tad viņa noslīdēja atpakaļ uz grīdas, nevis krītot, bet gan maigi noslīdot, un tika noturēta kāda pavadoņa rokās. Ienāca divi ārsti — viens vecs vīrs un viens jauns vīrs. Brālis Vaits vēlējās, lai viņi rūpīgi pārbaudītu māsu Vaitu, ko tie arī izdarīja. Tika atnests spogulis, un viens no viņiem turēja to virs viņas mutes, kamēr viņa runāja; taču ļoti drīz viņi to nolika un teica: ‚Viņa neelpo.’ Tad viņi, kamēr viņa runāja, rūpīgi pārbaudīja viņas sānus, lai atrastu kādu pazīmi par dziļu elpošanu, bet tādu neatrada. Kad viņi pabeidza šo pārbaudes daļu, viņa piecēlās kājās, joprojām atrodoties redzējumā, augstu paceldama Bībeli, pāršķirstot no viena panta uz otru un precīzi citējot, lai gan acis skatījās uz augšu un prom no grāmatas.

GSAM 208.1„Viņai bija redzējums par septiņām pēdējām plāgām. Tad viņa redzēja svēto triumfu, un man šķiet, ka es joprojām dzirdu viņas triumfa saucienus. Par šiem faktiem es brīvi liecinu.” Parakstījis: „Mācītājs D. H. Lamsons, Hilsdeila, Mičigana, 1893. gada 8. februāris.”

GSAM 208Druzilla Lamsone kundze

GSAM 208.2Vēl viena liecība par to pašu medicīnisko pārbaudi ir sniegta no Druzillas Lamsones kundzes, mācītāja Lamsona brālēna atraitnes un Kliftonspringsas, Ņujorkas štatā, sanatorijas pārvaldnieces. Runājot par 1854. gada 26. jūnija sanāksmi, viņa saka:—

GSAM 208.3„Es atceros sanāksmi, kurā tika veikts eksperiments, proti, lai pārbaudītu to, ko brālis Vaits bieži bija teicis, ka māsa Vaita redzējuma laikā neelpoja, bet es vairs neatceros klātesošā ārsta vārdu... Tas, visticamāk, bija doktors Flemings, jo viņš bija ārsts, kuru dažkārt aicināja konsultācijām. Tomēr viņš tagad jau ir miris. Varu teikt tikai to, ka eksperiments tika veikts un uz spoguļa nebija redzamas nekādas elpošanas pazīmes.” Parakstījusi: „Druzilla Lamsone, Kliftonspringsa, Ņujorka, 1893. gada 9. marts.”

GSAM 208.4Vēl viena liecība no kāda, kurš bija klāt iepriekš minētajā gadījumā:—

GSAM 208Dāvids Sīlijs

GSAM 208.5„Ar šo apliecinu, ka esmu izlasījis iepriekš minētās liecības, ko snieguši Dāvids Lamsons un Druzilla Lamsone kundze, par ārsta paziņojumu, pārbaudot E. G. Vaitas kundzi, kamēr viņa bija redzējumā, 1854. gada 26. jūnijā. Es biju klāt šajā sanāksmē un biju liecinieks šai pārbaudei. Es piekrītu tam, ko apgalvo brālis un māsa Lamsone, un vēlētos piebilst, ka pārbaudi veica doktors Flemings un vēl viens jaunāks ārsts. Pēc tam, kad Vaitas kundze piecēlās kājās, kā viņi ir apgalvojuši, citējot Rakstu vietas, doktors Flemings lūdza iedegtu sveci. Viņš turēja šo sveci pēc iespējas tuvāk viņas lūpām, neapdedzinot, un tieši vienā līnijā ar viņas elpu, gadījumā, ja viņa elpotu. Liesma nemaz nemirgoja. Tad ārsts uzsvērti teica: ‚Tas izšķir visu uz visiem laikiem — viņas ķermenī vairs nav elpas.’” Parakstījis: „Dāvids Sīlijs, Feita, Aiovā, 1897. gada 20. augusts.”

GSAM 209A. F. Foulers kungs un kundze

GSAM 209.1Turpmāk minētās liecības attiecas uz pārbaudi, kas tika veikta, kamēr Vaitas kundze bija redzējumā Valdrona zālē, Hilsdeilā, Mičiganā, 1857. gada februārī. Ārsts Lords, Hilsdeilas ārsts ar piecdesmit gadu praksi, veica ļoti rūpīgu pārbaudi, par ko es sniedzu šādas liecības:—

GSAM 209.2„Mēs bijām klāt, kad (1857. gada februārī) māsa E. G. Vaita piedzīvoja redzējumu Valdrona zālē, Hilsdeilā. Dr. Lords veica izmeklēšanu un teica: ‚Viņas sirds pukst, bet nav elpas. Ir dzīvība, bet plaušas nedarbojas; es nevaru izskaidrot šo stāvokli.’” Parakstīts: „A. F. Foulers, A. F. Foulers kundze, Hilsdeila, Mičigana, 1891. gada 1. janvāris.”

GSAM 209C. S. Glovers

GSAM 209.3Šeit ir sniegts vēl viens apgalvojums par to pašu redzējumu:—

GSAM 209.4„Es biju klāt, kad māsa Vaita piedzīvoja iepriekš minēto redzējumu Valdrona zālē, Hilsdeilā. Papildus iepriekš minētajai liecībai es dzirdēju ārstu sakām, ka māsas Vaitas stāvoklis redzējumā bija ‚ārpus viņa sapratnes’. Viņš arī teica: ‚Šajā lietā ir kaut kas pārdabisks.’” Parakstījis: „C. S. Glovers, Batlkrīka, Mičigana, 1891. gada 19. janvāris.”

GSAM 209Karpenteru kungs un kundze

GSAM 209.5Šeit ir trešais paziņojums par to pašu gadījumu:—

GSAM 209.6„Ar šo apliecinām, ka mēs bijām klāt Valdrona zālē, Hilsdeilā, Mičiganā, 1857. gada februārī, kad E. G. Vaitas kundzei bija redzējums, un, kamēr viņa atradās šajā stāvoklī, viņu pārbaudīja doktors Lords, un mēs dzirdējām viņa publisko paziņojumu par šo gadījumu, kā to iepriekš minēja brālis un māsa Foulers.” Parakstījuši: „W. R. Karpenters, Elīza Karpentere, Noblesvilā, Indiānā, 1891. gada 30. augustā.”

GSAM 210D. T. Burdo

GSAM 210.1Tālāk jūsu uzmanība tiek vērsta uz pārbaudi, kas tika veikta, kamēr E. G. Vaitas kundze bija redzējumā Baksbridžā, Sentlorensas apgabalā, Ņujorkas štatā:—

GSAM 210.2„1857. gada 28. jūnijā es pirmo reizi redzēju māsu Ellenu G. Vaitu redzējumā. Es neticēju redzējumiem; taču viens no apstākļiem, ko varētu pieminēt, pārliecināja mani, ka viņas redzējumi nāca no Dieva. Lai pārliecinātos, vai viņa elpo vai nē, es vispirms uzliku roku uz viņas krūtīm pietiekami ilgi, lai saprastu, ka plaušu kustības nebija lielākas, nekā tās būtu bijušas, ja viņa būtu līķis. Tad es paņēmu roku un uzliku to uz viņas mutes, saspiežot viņas nāsis starp īkšķi un rādītājpirkstu, tā ka viņai bija neiespējami ne izelpot, ne ieelpot gaisu, pat ja viņa to būtu vēlējusies. Es turēju viņu šādā stāvoklī apmēram desmit minūtes — pietiekami ilgi, lai parastos apstākļos viņa nosmaktu; šis pārbaudījums viņai neizraisīja ne mazāko ietekmi. Kopš esmu bijis liecinieks šai brīnišķīgajai parādībai, man ne reizi nav bijusi vēlme apšaubīt viņas redzējumu dievišķo izcelsmi.” Parakstījis: „D. T. Burdo, Batlkrīka, Mičigana, 1891. gada 4. februāris.”

GSAM 210Garu medijs ārsts pārbauda redzējumu

GSAM 210.3Es pieminēšu vēl vienu medicīnisko pārbaudi, kuras liecinieks es biju Parkvilā, Sentdžozefa apgabalā, Mičiganā, 1861. gada 12. janvārī.

GSAM 210.4Noslēdzoties Vaitas kundzes pamudinājumam, ko viņa teica lielajai draudzei, kas bija sapulcējusies adventistu sapulču namā, Dieva svētība pārsteidzošā mērā nolaidās pār viņu, un viņa, sēžot krēslā, tika aizvesta redzējumā. Klāt bija doktors Brauns, fiziski vesels un spēcīgs vīrietis, garu medijs. Viņš bija teicis, ka viņas redzējumi ir tādi paši kā garu mediumisms un ka, ja viņai būtu redzējums, kamēr viņš atrodas klāt, viņš varētu viņu no tā izvest vienā minūtē. Tika izteikts aicinājums ikvienam, kurš to vēlētos, nākt uz priekšu un, veicot pārbaudi, pārliecināties par viņas stāvokli, kamēr viņa atrodas redzējumā. Ārsts nāca uz priekšu, bet, pirms viņš bija pat pusi pabeidzis pārbaudi, viņš kļuva nāvējoši bāls un trīcēja kā apses lapa. Mācītājs Vaits teica: „Vai ārsts ziņos par viņas stāvokli?” Viņš atbildēja: „Viņa neelpo,” un strauji devās uz durvīm. Tie, kas stāvēja pie durvīm un zināja par viņa lielīšanos, teica: „Ej atpakaļ un dari tā, kā teici, ka darīsi; izved šo sievieti no redzējuma.” Lielā satraukumā viņš satvēra durvju rokturi, bet viņam neļāva tās atvērt, kamēr pie durvīm stāvošie nejautāja: „Doktor, kas noticis?” Viņš atbildēja: „To zina tikai Dievs; laižiet mani ārā no šīs mājas,” un izgāja ārā.

GSAM 211.1Bija acīmredzams, ka gars, kas viņu ietekmēja kā mediju, neatradās mierā tā spēka klātbūtnē, kas vadīja Vaitas kundzi redzējumā, tāpat kā dēmonu apsēstie Glābēja laikos, kuri jautāja: „Vai Tu esi nācis priekšlaikus, mūs mocīt?”¹³

GSAM 211.2Šajā apstākļā var saskatīt līdzību ar to, kas aprakstīts pravieša Daniēla pieredzē. Kad viņš, vadīts no Tā Kunga Gara, iegāja redzējumā, klātesošie kaldeji — pagāni, kas nepazina šo Garu — ļoti nobijās un „bēga un paslēpās”.¹⁴

GSAM 211Harmonas jaunkundzei tika pavēlēts pastāstīt par saviem redzējumiem

GSAM 211.3Apmēram nedēļu pēc sava pirmā redzējuma, sanāksmē, kas notika viņas tēva mājā, Harmonas jaunkundze piedzīvoja otro redzējumu, kurā viņai tika pavēlēts darīt zināmu citiem to, kas viņai bija atklāts. Viņa bija lielā neziņā, kā varētu izpildīt Kunga pavēli. Viņas veselības stāvoklis bija tik slikts, ka viņa patiešām cieta fiziskas sāpes, un, pēc visa spriežot, viņai bija atlicis dzīvot tikai īsu laiku. Viņai bija tikai septiņpadsmit gadi, viņa bija maza un trausla, nepieradusi pie sabiedrības, un pēc dabas tik kautrīga un noslēgta, ka viņai bija sāpīgi satikt svešiniekus. Viņa vairākas dienas un līdz pat vēlai naktij dedzīgi lūdza, lai šis slogs tiktu noņemts un uzlikts kādam citam, kas spēj to labāk iznest. Bet pienākuma gaisma nemainījās, un eņģeļa vārdi skanēja nepārtraukti: „Dari zināmu citiem to, ko Es tev esmu atklājis.”

GSAM 212.1Atrodoties šajā apmulsušajā garastāvoklī, Harmonas jaunkundze apmeklēja vēl vienu sapulci, kas notika viņas tēva mājā. Šajā sanāksmē visi klātesošie vienoti lūdza par viņu, un viņa atkal veltīja sevi Kungam, jūtot gatavību kalpot Viņa godam. Lūdzoties, biezais tumšums, kas viņu bija apņēmis, izkliedējās; un, kā viņa vēlāk stāstīja, spoža gaisma, līdzīga uguns lodītei, nāca viņai pretī, un, kad tā uzgāja uz viņu, viņas spēki izsīka, un viņai šķita, ka viņa atrodas Jēzus un eņģeļu klātbūtnē. Atkal tika atkārtots: „Paziņo citiem to, ko Es tev esmu atklājis.” Viņa teica, ka sirsnīgi lūdza, lai, ja viņai būtu jādodas un jāstāsta par to, ko Kungs viņai bija parādījis, viņa tiktu pasargāta no augstprātības. Tad eņģelis viņai teica, ka viņas lūgšana ir uzklausīta un ka, ja viņai draudētu iedomība, viņu piemeklētu slimība. Eņģelis viņai sacīja: „Ja tu uzticīgi nodosi vēstījumu un izturēsi līdz galam, tu ēdīsi no dzīvības koka augļiem un dzersi no dzīvības ūdens upes.”

GSAM 212Harmonas jaunkundzes vizīte Polendā, Meinas štatā

GSAM 212.2Harmonas jaunkundzei bija parādīts, ka viņai jādodas uz Polendu, Meinas štatā, un jāstāsta par savu redzējumu. Nākamajā dienā pēc šī trešā redzējuma, visiem negaidīti, viņas svainis piebrauca pie viņas tēva mājas durvīm un ierosināja aizvest viņu uz Polandu. Tur viņa rīkoja sapulci, kurā stāstīja par redzējumu. Hazens Foss¹⁵, kurš bija izmisumā, nevarēja tikt pierunāts apmeklēt dievkalpojumu, taču, pieklājis ausi pie ārdurvīm, viņš dzirdēja, kā viņa stāsta par savu redzējumu, un teica: „Redzējums, par kuru viņa stāstīja, ir tikpat līdzīgs tam, kas tika parādīts man, cik divi cilvēki varētu aprakstīt vienu un to pašu lietu.” Nākamajā rītā viņš negaidīti satika Harmonas jaunkundzi un teica viņai: „Esi uzticīga, nesot šo nastu un stāstot liecības, ko Kungs tev dos, un Dievs tevi nepametīs.” Citiem viņš teica: „Tā ir tā persona, uz kuras pleciem Kungs ir uzlicis šo nastu.” Viņam noteikti vajadzēja to zināt, jo viņš bija redzējis šo personu redzējumā, kurā viņam tika teikts, ka šī nasta ir „noņemta” no viņa.

GSAM 213.1No tā laika Harmonas jaunkundzes darbs bija ceļot no vietas uz vietu Jaunanglijas štatos, stāstot to, kas viņai bija parādīts. Dažos gadījumos viņai redzējumā tika norādīts, kurp doties, kā arī stāstīts, ar kādām grūtībām viņa saskarsies. Viņas vēstījumi galvenokārt bija pārmetumi tiem, kuri slīdēja uz mācību par Kristus garīgo atnākšanu, un iedrošinājums visiem turēties pie iepriekšējās pieredzes.

GSAM 213.2Viņa par savu pieredzi saka: „Daži pilnībā atturējās no darba un izslēdza no draudzes visus, kuri nepieņēma viņu viedokli šajā jautājumā... Dievs man atklāja šīs kļūdas redzējumā un sūtīja mani pie saviem maldīgajiem bērniem, lai tās paziņotu; bet daudzi no viņiem pilnībā noraidīja šo vēstījumu un apsūdzēja mani par pielāgošanos pasaulei. No otras puses, nominālie adventisti apsūdzēja mani fanātismā, un mani nepatiesi, bet daži pat ļaunprātīgi, attēloja kā tā fanātisma līderi, kuru es patiesībā centos izskaust.”¹⁶ Par to mēs uzzināsim sīkāk nākamajā nodaļā.